Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešo dienu atrodos COP21 – globālajā klimata pārmaiņu konferencē Parīzē. Parīzē pašlaik ir vairāk nekā 20 000 delegātu, bet konferenci apmeklēšot vairāk nekā 40 000. Baraks Obama no milzu ekrāna man pirmdien paziņoja, ka šī konference ir pavērsiena punkts pasaules pārkaršanā. Telpā, kurā viņš uzstājās, es netiku, patiesībā netiku pat līdz šīs telpas durvīm. Klausījos vienā no blakusesošajām auditorijām, kur varēja sēdēt ērti pie galda, pieslēgties elektrībai un Wi–Fi un Amerikas prezidentu novietot arī uz sava datora ekrāna.

Man blakus sēž Tafta universitātes profesors Antonijs Robbins, ietekmīgākā Sabiedrības veselības politikas žurnāla redaktors, kurš savulaik piedalījies Ela Gora slavenās Kioto konferences runas rakstīšanā (un šī runa bija galvenais iemesls, kāpēc Els Gors 2007. gadā kopā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi saņēma Nobela miera prēmiju).

Viņš ar pilnu pārliecību atzīst, ka Parīzes COP21 konferencē no valsts vadītāju runām pārliecinoši uzvarējusi Daļa Gribauskaite. Nezinu kāpēc, bet Eiropas vienīgais „zaļais” prezidents, vienīgais vides speciālists prezidentu vidū Raimonds Vējonis ar runu neuzstājās. Kad tad, ja ne Parīzē?

Patiesībā sirdī esmu to jauniešu pusē, kas stāv ar plakātiem un skaļā balsī kliedz, ka Parīzes konference ir lielvalstu atrakstīšanās, starpnacionālo kompāniju atmesti graši un pseidodarbība. Un tomēr 195 valstu pārstāvji šurp sabraukuši ar vienu vektoru – glābt savu planētu.

2015. gads ir karstākais novērojumu vēsturē uz zemeslodes, un oglekļa dioksīda daļiņu koncentrācija gaisā pārsniegusi 400 uz miljonu, kas iepriekšējo reizi uz zemeslodes bijis pirms 400 miljoniem gadu. Ledus cepures ziemeļpolā un Antarktīdā izkūst, tuksneši palielinās, dzīvnieku sugas izmirst.

Kā tas attiecas uz mums? Ļoti vienkārši – 200 miljoni Subsahāras iedzīvotāju, kam tuksnesis atņēmis iztikas iespējas, dzīvo tikai no humānās palīdzības milzu nometnēs, bet viņu bērni cenšas pārcelties uz Eiropu.

COP21 notiek Leburžē, bijušās lidostas teritorija pārvērtusies par izstāžu centru, milzu paviljoni atgādina teltis. Lielāko daļu no teltīm aizņem stendi – visas pasaules organizācijas, kas vēlas klimata pārmaiņas apstādināt vai pasildīt rokas pie šo apstādināšanu finansējuma, ir šeit ar saviem stendiņiem un milzu stendiem (tie nav bez maksas).

Esmu iepazinies ar vismaz 14 dažādām globālām aliansēm, kam nosaukumā ir ietverti vārdi „veselība” un „klimats”. Iespaidīgākais stends ir Indijai, kura šeit ieradusies lūgt naudu attīrīšanas iekārtām un siltuma emisijas ierobežošanai. Latvijai, kas ir donorvalsts, stenda nav. Milzīgs stends arī Facebook, kas apņēmusies izglītot visas zemeslodes iedzīvotājus par globālās sasilšanas draudiem un iespēju šos draudus mazināt.

Milzīgajam stendu haosam pa vidu mazi ūķīši, kuros tirgo kafiju plastmasas glāzēs (jānodod atpakaļ, tad atpakaļ saņemsi arī 1 eiro), burgeriem līdzīgu ēdmaņu un rozīņmaizes. Eiropas Savienības stendā šo burgeri apēst ir vistīkamāk – miers, jo nav apkārtesošās darbības imitācijas.

Milzum daudz, vismaz 100 noslēgtu dažāda lieluma sēžu zāļu, kas paviljonos iekārtotas norobežojoties ar biezām skaidu platēm, Tiesa, akustika iekšā laba, ārējais ņudzeklis netraucē.

Latviju COP21 pārstāv 7 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības, Finanšu ministriju pārstāvji, kas uz Leburžē ierodas pusastoņos, bet labākajā gadījumā prom brauc ap 11 vakarā. Paralēli notiek vismaz 10 darba grupas, kur katra valsts katrā dokumentā cenšas ieviest kaut ko savu. Mūsējie cenšas pagūt visur, kur nepieciešams būt. Delegācijas vadītāja, ekonomikas doktore Ilze Prūse lēš, ka, sākot no piektdienas, darbi notiks diennakts režīmā, tādēļ vismaz daļai no delegācijas nākšoties tepat arī nakšņot.

Vēl nedaudz par sadzīvi Parīzē. Ap Leburžē tiešām savākti lieli policijas spēki, puiši un meitenes bruņoti ar automātiem. Šie ļaudis ik pa brīdim spēj radīt haosu, apjukumu un sastrēgumu. Trīs ar automātiem bruņotas glītas blondīnes aptur mazu mašīnīti ar tādu pašu blondīni pie stūres krustojuma vidū un 15 minūtes (nepārspīlējot) ar viņu žestikulējot diskutē.

Speciālais autobuss, kas pārvadā konferences dalībniekus no vilciena stacijas uz konferences paviljoniem, piebāzts tā, ka ļaudis nevar pakustēt, šo laiku pacietīgi stāv, pie kam aiz tā sastājusies visa satiksme. Ieeja lielajā priekšpaviljonā ir tikai pa vienām šaurām durvīm, pie kurām drūzmējas simtiem cilvēku, savukārt iekšpusē drošības kontrolei izvietoti aptuveni 50 stendi, kādus pazīstam lidostās – nekādas aizķeres. Parīzi šodien varētu raksturot kā policistu, kas lāga nezina, pret ko un kur cīnās, bet dara to ar patiesu misijas apziņu.

Jautājums – ko mēs sagaidām no Parīzes konferences? Vienkāršoti – zemeslode mums ir viena, uz citu planētu pārsēsties mums nav lemts. Mums nav iespējas izkāpt no viena piešmucēta, pārkarsēta autobusa un pārkāpt uz citu. Katram zemeslodes iedzīvotājam ir iespējas cīnīties ar globālo sasilšanu. Būtiskā doma, ko dzirdēju valsts vadītāju diskusijās, bija – mēs taču saprotam, ka (ja globālā sasilšana turpināsies pašreizējos tempos) reāli draudi cilvēku dzīvībai uz zemeslodes iestāsies tikai ap 2100. gadu. Vai Jūs vēlaties, lai nosmok Jūsu mazbērni un nedzimušie mazmazbērni?

Ko var darīt Latvijas iedzīvotājs? Iestādīt koku. Katrs koks samazina emisiju. Vai Jūs esat braukuši pa jauno Tīnūžu – Kokneses šoseju? Šai šosejai tuvākajos 20 gados nedraud kļūt par šoseju ar četrām joslām, bet šosejas būvnieki pamanījās atpirkt zemi arī iespējamai paralēlai šosejai un nocirst 70 km garumā un 50 metru platumā mežu (protams, par finanšu aspektiem neviens nerunā). Tieši šādi rīkojas cilvēki, kas grib pazudināt mūsu planētu.

Meža atjaunošana ir planētas iedzīvotāju būtiskais uzdevums. Visa pirmā konferences diena bija veltīta mežu zudumam uz mūsu planētas. Otrā diena bija veltīta lauksaimniecībai. Es nerunāšu par milzu liellopu fermām un to radīto neticamo ogļskābās gāzes emisiju, par cūku fermām okeāna tuvumā un mēsliem, kas vienkārši tiek iepludināti okeānā.

Bet mūsu lauksaimniekiem tik pazīstamais amonija nitrāts kā nesabalansēti minerālmēsli uz visas zemeslodes rada milzumu šādu emisijas problēmu. Tiesa, lielākie pasaules piesārņotāji ir piecas kompānijas – Chevron, ExxonMobil, Shell, BP un ConocoPhilips – kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12,5% no kumulatīvās vēsturiskās globālās rūpnieciskās emisijas. Izskatās, ka šīs kompānijas bailēs no pasaules iedzīvotāju nepatikas sākušas sadarbību ar mazāko no ļaunumiem– valdībām, ļaujot tām iet zemeslodes atjaunošanas ceļu.

Rīt sāksies lielās demonstrācijas un zaļo domu pausme, cik zinu, no Latvijas ieradīsies citi zaļi domājošie. Parīt sākas globālās konferences (vairākas, jo vairākas globālas organizācijas cenšas kļūt par medicīnas līderiem klimata pārmaiņās) par klimata ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Kopā ar PVO sabiedrības veselības, vides veselības un sociālās determinances departamenta direktori Mariju Neiri vakar meklējām ārstu vietu zemeslodes veselībā, šovakar pulcēsies Eiropas mediķi no dažādām delegācijām. Šeit, Parīzē, dzīve kūsā.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...