Pārdomas par Zolitūdes apstākļu izvērtēšanas sabiedrisko komisiju
Pēteris Kušners20.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2013.gada 21.novembrī Latviju šokēja lielākā traģēdija kopš Neatkarības atjaunošanas. Arī šī raksta autors bija viens no ļoti daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas sniedza palīdzību cietušajiem, konkrēti - bezmaksas juridiskās palīdzības kontekstā.
Pēc Zolitūdes traģēdijas tika pieņemts lēmums par sabiedriskās komisijas 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai izveidošanu.
Šī komisija 2013.gada 16.decembrī uzrakstīja savu pirmo (jācer, ne pēdējo) vēstuli Nr.1/1 (turpmāk – vēstule), kuru parakstīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš un kurā citastarp, atsaucoties uz kādu cietušās pārstāves sniegto informāciju, tika kritizēta arī labdarības organizācija Ziedot.lv.
Vēstules saturs šī raksta autoram neļāva nepaust savu viedokli par to. Un tas ir šāds:
1. Bezmaksas juridiskās palīdzības ietvaros tika sniegta palīdzība cietušajiem un vienīgais nekavējošais atbalsts cietušajiem materiālā ziņā tika saņemts tieši no Ziedot.lv (ja neskaita Rīgas Domes piešķirtos 40 Ls). Ziedot.lv šādu atbalstu sniedza arī personām, kuras nebija fiziski cietušas, bet gan traģēdijā guva materiālus zaudējumus vai morālu kaitējumu. Materiāla palīdzība tika sniegta personām, kuras atradās ēkā, kad tajā notika nogruvums, un kuras tikai laimīgas sagadīšanās pēc tika laukā no tās bez miesas bojājumiem, tādēļ nevērsās pēc medicīniskās palīdzības un tāpēc arī nebija reģistrētas ātrās palīdzības dienesta gatavotajos sarakstos.
2. Šī raksta autors, cietušās interesēs sazinoties ar Ziedot.lv vadītāju Rūtu Dimantu, lai lūgtu cietušajai izmaksāt materiālu pabalstu (kas būtu jāsauc par sabiedrisko pabalstu vai palīdzību), saņēma sapratni un norādi, ka nepieciešams lēmums par personas atzīšanu par cietušo un izmeklētāja izziņa par pieteiktās kompensācijas apmēru. Tas no cietušās puses tika uztverts ar sapratni, un šie Ziedot.lv kritēriji materiālās palīdzības saņemšanai tika izpildīti.
3. Autoraprāt, labdarības organizācija Ziedot.lv pēc Zolitūdes traģēdijas bija vienīgā, kas operatīvi, reāli un efektīvi sniedza materiālo palīdzības cietušajiem.
Pēc vēstules publiskas kritikas J.Kažociņš pieņēma lēmumu atkāpties no sabiedriskās komisijas 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai komisijas priekšsēdētāja amata, atzīstot, ka pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausīja cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, viņš priekšlaicīgi uzrakstījis vēstuli, ar kuru vēlējies pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Vēstulē tika izmantoti nepārbaudīti fakti, par ko personīgi J.Kažociņš uzņēmās pilnu atbildību.
Šāda J.Kažociņa rīcība ir virsnieka cienīga, jo J.Kažociņš tāpat kā šī raksta autors ir atvaļināts bruņoto spēku virsnieks. Bruņotajos spēkos virsnieka statuss neļauj pieņemt sūdzētāja sacīto vai rakstīto kā absolūtu patiesību, bet virsniekam pašam objektīvi jānoskaidro lietas apstākļi.
J.Kažociņš ar savu rīcību ir pierādījis savu atbildības sajūtu, tādejādi iemantojot augstu godu ne tikai šī raksta autora, bet, iespējams, lielākās sabiedrības daļas skatījumā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
