Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārdomas par vēl nepublicētu vēstījumu

Jānis Vanags, arhibīskaps
25.02.2018.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņēmu un uzmanīgi izlasīju vēstījumu, ko parakstījuši vairāki mūsu garīdznieki un kuru ir paredzēts izplatīt tuvākajā laikā. Autori saviem adresātiem ir lūguši to pagaidām paturēt slepenībā, taču es neesmu adresātu skaitā, tādēļ domāju, ka varu savas pārdomas izteikt jau tagad.

Vēstījumā ir apliecināta pārliecība, ka Kristus ceļš ir atbilde uz cilvēka un sabiedrības problēmām, ka par Viņa sekotāju var kļūt ikviens cilvēks, un ka sekošana Kristum nozīmē pieaugšanu mīlestībā, iecietībā un spējā pieņemt citam citu. Ka baznīcai jābūt drošai un ikvienam pieejamai vietai un videi. Šo izpratni vēstījuma parakstītāji apņemas paust vārdos un īstenot darbos, aicinot ikvienu piebiedroties.

Tas ir iedvesmojošs aicinājums uz labu mērķi, un to varētu visādā ziņā atbalstīt. Domāju, ka neviens pats mūsu baznīcā pret to neiebilstu, bet sacītu, ka labprāt to darīs, kā jau līdz šim darījuši. Galu galā tā ir mūsu kopīgā vīzija, kura ir pat apstiprināta sinodē. Vēstījumu var uztvert kā pamudinājumu iesaistīties LELB kopīgo mērķu sasniegšanā.

Tomēr noskaņa un veids, kādā aicinājums ir izteikts, raisa arī jautājumus. Kādēļ skaistos nodomus, kuri ir kā norakstīti no mūsu baznīcas dokumentiem, vēstījuma autori pasniedz kā savu personīgo uzdrīkstēšanos? Kādēļ to, uz ko aicina Kristus evaņģēlijs un paredz ordinācijas solījums, un to, ko ikdienā īsteno daudzi amata brāļi un draudžu locekļi, viņi gatavojas darīt tikai tagad?

Aicinot pievienoties skaistajiem mērķiem, autori faktiski aicina piekrist arī citiem apgalvojumiem par to, ka luterāņu baznīca Latvijā ir nozagta un ka brīvdomīgie tajā tiek pakļauti draudiem un spaidiem.

Lielos vilcienos vēstījums tiek pamatots ar diviem apgalvojumiem. Pirmais no tiem attēlo parakstītāju uztveri par attiecībām mūsu baznīcā. Viņi stāsta, ka citāda viedokļa piekritēji vairs nevar justies droši. Valdošās teoloģiskās nostādnes tiek pielīdzinātas padomju ideoloģijai, kurai nepiekrist nozīmē būt apdraudētam un jebkura brīvdomība var sāpīgi atspēlēties.

Otrs apgalvojums izsaka pārliecību, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir mērķtiecīgi aizvirzīta prom no pirmskara luterāņu baznīcas teoloģiskās tradīcijas un no Rietumu protestantismam raksturīgās attīstības. Nedaudz idilliski aprakstot šīs tradīcijas, vēstījums paziņo, ka ir notikusi “baznīcas nozagšana”.

Apustulis Pāvils pamāca, kā rīkoties, saņemot šādus vēstījumus: “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!” (1.Tes 5:21) Mums jāņem vērā, ka mūsu vidū var būt brāļi un māsas, kuri jūtas tā, kā vēstījumā aprakstīts. Tas nozīmē, ka mums nopietni jāattiecas arī pret otru Pāvila padomu – apliecināt patiesību mīlestībā, lai pieaugtu Kristū. (Ef 4:15)

Mūsu debatēs joprojām jāpievērš uzmanība diskusiju kultūrai, emocionālajai inteliģencei un jāveido droša telpa teoloģiskās domas apmaiņai. Tas ir katra diskusiju dalībnieka kristīgs pienākums.

Tomēr vajadzētu prātīgi apdomāt, cik pamatoti ir runāt par apdraudējumu un sāpīgu atspēlēšanos tiem, kuri patur atšķirīgu viedokli. Vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas.

Vai kāds mūsu baznīcā vispār ir disciplinēts sava viedokļa dēļ? Vai vēstījumā pausto frustrāciju drīzāk neraisa atrašanās mazākumā un nespēja samierināties ar sinodes lēmumiem un ar mūsu baznīcas pārvaldes sinodālo aspektu kopumā? Autoriem vajadzētu godīgi to apdomāt un varbūt atturēties spriest par citu traumām un deformācijām, iekams nav tikts skaidrībā par savu baiļu racionālo pamatojumu.

Var dažādi domāt par LELB teoloģisko attīstību, sākot no pirmskara laikiem. Iespējams, ka idilliski attēlotā tradīcija nemaz nepalīdzēja baznīcai izdzīvot padomju režīma apstākļos, kad prof. Leona Taivāna vērtējumā luterāņu baznīca sabruka kā kāršu namiņš. Ievērojamākie šīs tradīcijas pārstāvji neuzskatīja par iespējamu palikt Latvijā un devās trimdā.

Iespējams, ka baznīcai Latvijā, lai izdzīvotu, bija jāiegūst cits raksturs, ar kuru tā izturēja apspiestības laikos un iekļāvās Atmodas norisēs. Tāpat iespējams, ka Latvijas kristīgajai un arī plašākajai sabiedrībai nemaz nav tik tuva un saprotama Rietumu protestantiskā tradīcija, kura daudzas luterāņu baznīcas ir vadījusi pie viena dzimuma pāru laulāšanas, Bībeles pārrakstīšanas t.s. inkluzīvajā valodā un likusi ievērojamiem teologiem apšaubīt un pat atmest kristietības pamata patiesības par Kristus dzimšanu, vietniecisko upuri un augšāmcelšanos.

Būtu arī jāraugās, kādā virzienā LELB teoloģiskā attīstība ir notikusi, ja nav sekojusi Rietumu protestantisma pamatplūsmai. Vēstījumā tas nosaukts par sektantismu, taču, godprātīgi vērtējot, LELB drīzāk ir tuvojusies autentiskā luterisma attieksmei pret Bībeli un luteriskajām ticības apliecībām. Brīvības apstākļos baznīca ir brīva izvēlēties savu attīstības ceļu.

Visuzmanīgāk jāattiecas pret apgalvojumu, ka LELB teoloģiskā virzība ir uzskatāma par baznīcas nozagšanu. Vēstījums vedina vilkt paralēles ar pašlaik aktuālo jēdzienu “valsts nozagšana”. Valsts nozagšana ir parādība, kad atsevišķas privātpersonas lieto slepenus un nelikumīgus ietekmēšanas līdzekļus, lai piedabūtu likumdevējus un izpildvaru pieņemt lēmumus valsts nozadzēju interesēs.

Vēstījums faktiski apgalvo, ka arī LELB teoloģiskā attīstība ir notikusi, lietojot slepenus, nelikumīgus un koruptīvus līdzekļus. Ja tie, kas to saka, grib saglabāt kādu integritāti, viņiem ir jāsniedz pierādījumi. Kādi baznīcas mācības jautājumi ir izlemti slepeni un nelikumīgi? Kurš uzpirka iecirkņu sapulces, mācītāju konferences un sinodes, kuras to nolēma?

Pēdējā laikā mūsu baznīca ir pielīdzināta gan komunismam, gan nacismam. Ja tādi apgalvojumi izskan bez faktu pamatojuma, tad ir vērts atcerēties, ko pāvests Francisks raksta esejā “Korupcija un grēks”. Korumpētu cilvēku iemīļots paņēmiens savas rīcības attaisnošanai ir ekstrēma, pārspīlēta ļaunuma attiecināšana uz citiem un salīdzināšana ar savu ārēji izrādīto, šķietamo tikumu.* Ir saprotama vēlme lietot publicistiski spilgtus līdzekļus, taču vajadzētu sevi pārbaudīt pāvesta Franciska brīdinājuma gaismā, lai nenonāktu viņa aprakstīto cilvēku kategorijā.

Vēl viens spilgts līdzeklis – vēstījums sākas ar jautājumu: “Kādēļ Jurim Rubenim vairs nav vietas Latvijas luterāņu baznīcā? Tādēļ, ka viņš raugās uz dzīvi plašāk nekā daudzi viņa amatbrāļi.” Juris Rubenis tiešām ir cilvēks ar plašu skatu, taču viņš nekad nav teicis, ka viņam nebūtu vietas LELB. Gluži pretēji, viņš ir apliecinājis, ka ļoti vēlas būt mūsu baznīcas un savas Torņakalna draudzes loceklis.

Ir jānožēlo un jāizsūdz mīlestības un pacietības trūkums sarunās, kas Juri pamudināja aiziet no mācītāja amata, taču fakts, ka LELB ir draudze, kurai Juris Rubenis vēlas piederēt, liecina, ka mūsu baznīcā ir plašāks un daudzveidīgāks piedāvājums, nekā vēstījums grib atzīt. Vienmēr vajadzētu padomāt, vai spilgtu, bet nepatiesu apgalvojumu lietošana stiprina pausto vēsti, vai drīzāk liek šaubīties par tās nolūku.

Garīguma praksē ir zināma patiesība, ka cilvēku bieži pieviļ “lieliskas idejas”. Pirms sekot garīgai iedvesmai, ir jāpārbauda tās izcelsme, lietojot garu izšķiršanas dāvanu. Viens no klasiskajiem paņēmieniem ir t.s. “ūdens pilienu tests”. Saskaņā ar to cilvēkam, kurš, Dievam kalpojot, ir labā ceļā, Svētā Gara iedvesmas pil kā ūdens lāses uz sūkļa. Tās nokrīt un iesūcas viegli, atnesot dzīvības saldumu. Turpretī ļaunā gara iedvesmas krīt asi un trokšņaini kā uz akmens, baidot, apbēdinot un nesot nemieru.

Domāju, ka amata brāļu vēstījumu vajadzētu lasīt norimstot, lūdzot Dievu un ieklausoties, kā atsaucas mūsu sirds. Kas no šī vēstījuma ienāk sirdī viegli un gaiši, vairojot mieru un dzīvības spēku? Apustulis Pāvils teica: “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!”

Mieru un Dieva svētību vēlot,

+ Jānis

Rīgas arhibīskaps

* Horhe Mario Bergoljo, Pāvests Francisks, Pazemības ceļš, KALA Raksti,2018, 42., 43. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...