Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārdomas par imigrāciju

Artūrs Silanžs
29.09.2015.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vieni sauc šos cilvēkus par bēgļiem, citi par migrantiem, vēl citi īpaši uzsvērti - par ekonomiskajiem migrantiem. Lai kāds būtu nosaukums, uz Eiropu plūst pārsvarā gados jaunu vīriešu straume no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, kuru galamērķis ir Eiropas labklājības valstis, galvenokārt Vācija. Latvijas valdība, neprasot tautas viedokli, ir piekritusi uzņemt daļu šo migrantu, kas acīmredzami nebūs vienīgā un pēdējā migrantu porcija, turpinoties to masveida mukšanai uz Eiropu.

Sadzīviskā ziņā, ja vien neesat totāls ksenofobs, domāju, jūs īpaši neuztrauks tumšākas ādas krāsas cilvēki, kuri runā latviski, pelna iztiku ar darbu, ģērbjas un uzvedas adekvāti. Problēma ir tā, ka pat kvēlākie migrantu uzņemšanas aizstāvji atzīst, ka augšminētā idilliskā ainiņa diez vai īstenosies.

Katrs, kas dienējis Padomju armijā, zina, cik ļoti atšķirīgi uzvedas austrumu izcelsmes indivīdi pa vienam un barā. Vai mēs gribam, lai viņi tādi, kādi ir, šeit sasniedz bara masu?

Kas viņi tādi ir, un ko viņi domā? Vai Sīrija, Lībija, Afganistāna un citas valstis, kuru pilsoņi tagad mīca Eiropas ceļus, ir uzņēmušas kaut vienu bēgli, sacīsim, no ticības brāļiem Somālijā? Nav runa par kaimiņvalstu bēgļiem, kuri vienkārši pārmūk pāri robežai (piemēram, Sīrijā savulaik bēgļi no Libānas un Izraēlas), bet par apzinātu no tālas valsts izceļojušu indivīdu uzņemšanu savā valstī. Domāju, ka ne.

Kāpēc? Tāpēc, ka islāms liek rūpēties par nabadzīgajiem, cietušajiem utt., bet tikai par SAVAS KOPIENAS locekļiem. Par svešiniekiem, vēl jo vairāk citas ticības pārstāvjiem, viņiem ir labākajā gadījumā nospļauties. Bagātās arābu valstis neuzņem Sīrijas bēgļus. Tieši tāpēc no vidēji statistiskā musulmaņa viedokļa ir absolūti nesaprotama bagāto Eiropas valstu uzvedība, kuras uzņem pie sevis pilnīgus svešiniekus un vēl maksā tiem dāsnus pabalstus.

Vai jūs viņu vietā neuzskatītu tādus ļaudis par idiotiem? Par muļķiem, kurus var tīt ap pirkstu, kā ienāk prātā? Un mēs vēl ceram, ka viņi gribēs integrēties idiotu un švakmaņu (saskaņā ar Austrumu priekšstatiem par spēku un cieņu) sabiedrībā? Ja vien kāda mijiedarbība vispār būs, tad viņi centīsies pārtaisīt mūs pēc sava ģīmja un līdzības, kā jau normāli (viņuprāt) cilvēki - duraciņus.

Tagad ir izplatīts jēdziens „radikalizācija”, ar to saprotot, ka, lūk, pilsonis Ibrahims, kurš pirms tam šķietami mierīgi dzīvoja labklājības valstī, pēkšņi pieslejas tā dēvētajiem „islāma teroristiem” un sāk darīt visādas nejaucības. Pēc būtības „radikalizēto” pilsoņu mērķis ir pataisīt visus par musulmaņiem, kas izriet no ibrahimu necieņas pret mītnes valsts iedzīvotājiem kā garā vājiem, izvirtušiem indivīdiem.

Nu jau mēs tajos migrantos esam iegrābušies, un, ja vien neizdosies pamazām viņus nopludināt uz Vāciju vai Zviedriju, es uzskatu, ka vienīgais pieņemamais sadzīvošanas variants ir iegūt šo cilvēku cieņu VIŅIEM SAPROTAMĀ VEIDĀ, iedzīt viņiem to galvās, proti, parādot, kurš šeit ir saimnieks, un turot viņus „eža cimdos”. Piemēram, no filtrācijas nometnēm izlaist tikai latviešu valodas eksāmenu nokārtojušos un darbu atradušos. Lai normāli dzīvo TIKAI tie, kas ir integrējušies.

Nevajag piesaukt cilvēktiesības, tas ir visai stiepjams jēdziens, ja runa ir par valsts un tās pilsoņu drošību. Es arī gribētu piebilst, ka cieņa iegūstama, izturoties un uzvedoties atbilstoši, rādot migrantiem piemēru, kā mēs gribētu, lai uzvedas viņi. Nezinu, vai mēs daudz zaudēsim, ja trīsreiz pārdomāsim morāli diskutablu pasākumu, piemēram, homoseksuāļu praida rīkošanu.

Eiropas solidaritātes princips ir skaists sauklis, tomēr tas īsti nedarbojas, kaut vai tāpēc vien, ka nav jau visi vienādi un vienlīdzīgi. Kurš ņemsies apgalvot, ka Latvija un Vācija vai Lielbritānija ir pilnīgi vienlīdzīgas? Tāpat arī migrantu jautājumā.

Vācijas valstsvīru un uzņēmēju acis aizmiglo cerība iegūt darbaspēka resursus, par spīti riskam tā vietā dabūt pabalstu patērētājus. Vai Latvija plāno attīstīt vērienīgu ražošanu, kur akūti par katru cenu būtu nepieciešamas papildu darbarokas par spīti potenciālajiem riskiem? Neesmu pamanījis. Tāpēc diez vai kādam, kurš ieskapējis mums bariņu migrantu, tagad būtu mūs jāmāca un jānosaka, kā ar viņiem apieties. Nevajag vaimanāt, ka mūs tagad atšķaidīs ar cittautiešu masu. Tas nenotiks, ja vien spēsim paši būt noteicēji, kamēr nav par vēlu.

Vietā ir jautājums, kāpēc lai mums izdotos tas, kas nav izdevies nevienam citam, proti, kaut cik integrēt musulmaņus? Atbildu – tāpēc, ka patiesībā neviens to pietiekami nopietni nav mēģinājis. Te ir jāaizmirst par politkorekto ucināšanos, tas nedarbojas, jālieto metodes, kuras ir iedarbīgas un nepārprotamas. Kāpēc lai mēs nebūtu pirmie? Kādam taču jābūt. Vai tad mēs esam ar mieru klusītēm nolīst no vēstures skatuves? Pat necīnoties vai vismaz neaizcērtot durvis?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...