Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
22.08.2016.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par putnu medīšanas izpriecas stulbumu. Gribu uzsvērt, ka raidījums skan Latvijas Radio 1. programmā. Tātad sabiedriskajā medijā.

Sabiedriskā medija statuss un žurnālista ētika prasa objektīvi atspoguļot dažādus viedokļus. Diemžēl šajā gadījumā tas tā nenotika. Tā vietā tika pausts raidījuma vadītājas un īpaši šim mērķim izvēlēta raidījuma viesa personiskais viedoklis. Turklāt šis viedoklis tika pamatots, absolutizējot un vispārinot dažādus pieņēmumus un puspatiesības, kā arī 15 un vairāk gadus senus notikumus.

Kaut arī šis konkrētais raidījums bija veltīts putnu medībām, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir vērsts pret medībām kā tādām. Ar tieši tādiem pat argumentiem medību noliedzēji citos gadījumos ir vērsušies pret vilku, lūšu, bebru, āpšu, pārnadžu un citu dzīvnieku medībām.

Arī šajā, līdzīgi kā citos gadījumos, argumentācija bija bezgala prasta un sekla. No sērijas – „kas jūs badā esat”, „kāpēc šaujat, tos jau nevar ēst”, „vai tad cita nekā vairs nav ko šaut” un tamlīdzīgi. Visi mednieki tika iedalīti stulbajos, labi situētajos resnvēderos un slinkajos. Katrs pats var izvēlēties kurai no grupām sevi pieskaitīt.

Tāpat ne pirmo reizi medījamās sugas pēc nezin kādiem principiem, neatkarīgi no populācijas stāvokļa tiek dalītas tajās, ko drīkstētu, un tajās, ko nedrīkstētu medīt. Nezinātājiem gribu atgādināt, ka medījamās sugas Latvijā nosaka MK noteikumi „Medību noteikumi” un pamatojums kādas sugas iekļaušanai medījamo sugu sarakstā vai izslēgšanai no tā ir populācijas stāvoklim, nevis tam, vai konkrētais dzīvnieks ir ēdams vai saimnieciski nozīmīgs.

Diemžēl šis nav ne pirmais, ne arī vienīgais gadījums, kad medniekiem tiek ierādīta vienīgi dzīvnieku skaita kontrolētāja funkcija. Klausoties Viļņa Skujas prātuļojumos par to, kuras sugas tad mednieki drīkstētu medīt un kāpēc, prātā nāca aptuveni piecus gadus seni notikumi, kad līdzīgos prātuļojumos aizrāvās arī medību jomā krietni kompetentāki vīri. Pārlasot tā laika rakstīto, sapratu, ka tas gana labi atbilst arī šībrīža situācijai, tādēļ atļāvos negrozītu pievienot savu viedokli, kas savulaik tika publicēts žurnālā MMD.

Par dabas, tradīciju un cilvēku sabiedrības daudzveidību jeb, kas sagaida medniekus nākotnē – medīsim jeb nodarbosimies tikai ar „kaitēkļu kontroli”?

Pēdējā laikā man aizvien biežāk nākas saskarties ar dažādu cilvēku, pārsvarā nemednieku, viedokli par to, kāda tad ir medību vieta jeb nozīme mūsdienu sabiedrībā. Viena no šādām reizēm bija Medību likuma apspriešanā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kad kāds, ar dabas lietām saistīts deputāts, paziņoja, ka, viņaprāt, mūsdienās medības pieļaujamas vienīgi kā dzīvnieku skaita regulēšanas pasākums. Tajā pašā reizē no dzīvnieku aizsardzības organizāciju puses, attiecībā par medībām ar loku, izskanēja viedoklis, ka tas ir principa jautājums. Argumentu, kāpēc neatļaut, īsti nav, bet viņuprāt būtu jāaizliedz jebkuras medības. Ja to nevar izdarīt, tad uzdevums ir nepieļaut nekādu jaunu medību paņēmienu ieviešanu. Tas pats attiecībā uz mednieku vecumu – nedrīkst pieļaut, ka jaunieši aizraujas un sāk nodarboties ar medībām! Jo šādā gadījumā notiks, viņuprāt, ļaunākais – ar medībām joprojām nodarbosies pietiekami liela sabiedrības daļa. Pie kam ne tikai večuki, bet arī jauni, spēcīgi, aktīvi cilvēki.

Pēdējais piliens, kas arī izprovocēja šo manu pārdomu uzlikšanu uz papīra, bija raksts „Bebrs – neaizsargātais aizsargātais kašķu avots” MMD oktobra numurā, kurā Didzis Pakalns sarunājās ar VMD Medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu. Kaut arī labi pazīstu un patiesi cienu abus minētos kungus, šajā gadījumā man nebija pieņemams tas, kā tika spriests par beru medībām. Un proti, tikai un vienīgi no viena aspekta – postījumu novēršana. Rakstā gandrīz neparādās vārds „medības”, bet ik pa brīdim skan „postījumu kontrole”, „bebraiņu vai apmetņu likvidēšana”, „dambju jaukšana”, „efektīva postījumu samazināšana” utt..

Lai cik skumji tas nebūtu, bet sarunas tēma patiesībā atbilda nevis tematam medības, bet gan angļu valodas terminam „pest control” jeb kaitēkļu ierobežošana. Šajā gadījumā par bebru tika runāts tāpat kā par peļu vai žurku izķeršanu mājā vai kūtī. It kā jau sarunas iemesls bija bebru medīšana pavasarī jeb precīzāk aprīlī. Tomēr atzīstot, ka jautājums patiesībā vairāk ir ētiskas dabas un šādas medības populācijai nekādu būtisku ietekmi nenodara, sarunas biedri šo medību laiku pasludina kā nepieņemamu jo tas lūk neesot visefektīvākais no postījumu ierobežošanas viedokļa.

Šobrīd pasaulē aizvien populārāk kļūst runāt par daudzveidību. Visdažādāko – bioloģisko, dabas, sabiedrības, kultūras un citu. Un vienmēr tiek uzsvērts, ka tieši daudzveidība ir tā, kas dara stipru, bagātu un nodrošina ilgtspēju. Šajā gadījumā es saskatu, ka ir cilvēki, kas visādi cenšas samazināt tieši medību daudzveidību. Kā tas izpaužas? Kaut vai šis, iepriekš minētais raksts par bebru medīšanu. Man visiem spēkiem tiek potēts, ka vienīgais pareizais bebru medīšanas veids ir vasaras beigās ar suņiem alās, jo tas lūk esot visefektīvāk. Bet ko darīt upēs vai ezeros, kur ar suņiem medīt nav iespējams? Vai ja man nav šāda apmācīta suņa? Vai tādā gadījumā, ja man ar mietu nosist no alas izraktu suņu noturētu bebru šķiet vēl krietni neētiskāk nekā aprīlī ar ieroci nomedīt pērno jaunuli?

Un kā rīkoties, ja manā medību iecirknī nav pēc kāda „speciālista” domām likvidējamu bebru apmetņu? Vai šādā gadījumā man bebru medības ir liegtas vispār? Un vai medību efektivitāte jāvērtē tikai no likvidēto apmetņu viedokļa? Varbūt šeit jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, tas, ka augustā nomedīta bebra ādai faktiski nav nekādas kažokādas vērtības atšķirībā no ziemas beigās nomedītā? Medības ar slazdiem tiek aizmirstas vispār. Šobrīd visā pasaulē tiek uzsvērts, ka medības ir dažādu tautu kultūras un tradīciju mantojums. Manuprāt, medības kā šī kultūras un tradīciju sastāvdaļa, tieši ar to ir bagātas, ka mums ir šī daudzveidība un katram medniekam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko medību veidu un paņēmienu.

Diemžēl aizvien biežāk šāda pati attieksme („pest control” medību vietā) parādās arī runājot par meža cūkām, staltbriežiem, aļņiem un citiem dzīvniekiem. Un ne tikai no īpašnieka puses, kuram, iespējams, kādreiz nodarīti postījumi, bet arī no valsts institūciju, „dabas speciālistu” un citu vidus. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka medniekiem medību iecirknī ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Tomēr, ja tiek mēģināts visu nonivelēt vienīgi līdz pienākumu līmenim, man tas nav pieņemams. Ja tas tiešām ir „sabiedrības vairākuma” viedoklis un tas, kā nākotnē izskatīsies medības, tad es palieku pie savas pārliecības, kuru paudu arī minētajā Saeimas komisijas sēdē – tādā gadījumā mednieki sabiedrībai sniedz dzīvnieku skaita regulēšanas pakalpojumu jeb servisu. Un par jebkuru servisu ir jāmaksā. Tādēļ aicinu medniekus aizstāvēt savas tiesības medīt sugas, kuru populāciju stāvoklis to atļauj, ar visiem atļautajiem medību paņēmieniem. Savukārt tos, kuri cenšas panākt dažādus medību ierobežojumus, padomāt, vai tas tiešām ir tas, kas mūsu sabiedrībai ir visvairāk vajadzīgs un vai beigās necietīs pati sabiedrība. Jo spēks un bagātība taču ir daudzveidībā, nevis vienlaidus pelēkā masā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...