Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mankurtizācija nav svešvārds. Tas nav iekļauts svešvārdu vārdnīcā. Mankurtizācija ir neoloģisms – jaunvārds. Tas ir atvasinājums no vārda „mankurts”. Savukārt vārdu „mankurts” izdomāja kirgīzu rakstnieks Čingizs Aitmatovs, balstoties uz tjurku lingvistisko pieredzi neprātīguma, muļkības, idiotisma, stulbuma apzīmēšanā. Aitmatovs šo vārdu lietoja krievu valodā. Tagad krievu valodā vārdi „mankurts”, „mankurtizācija”, „mankurtisms” ir literārās valodas vārdi.

Mankurtu, mankurtizācijas, mankurtisma terminoloģiskā epopeja sākās 1980.gadā. Togad iznāca Aitmatova romāns „Un garāka par mūžu diena ilgst”. Tajā cilvēce pirmo reizi tikās ar vārdu „mankurts”.

Romānā par mankurtu dēvē cilvēku bez atmiņas, gribas, prāta. Mankurts ir psihisks robots. Viņš ir zaudējis sakarus ar vēsturiskajām un etniskajām saknēm. Mankurts ir ideāls vergs bez atmiņas. Viņš kā suns atzīst tikai saimnieku, kuram ir absolūti paklausīgs. Saimnieks var droši dzīvot bez bailēm no mankurta, jo tas nekad nedomā par sacelšanos un bēgšanu. Mankurts vispār nezina, kas ir nepaklausība. Mankurts visu izpilda bez apdomas. Mankurtam liek darīt visnetīrākos darbus, kuri prasa trulu pacietību. Mankurtam visaugstākā dzīves vērtība ir paklausība kungam.

Šo vārdu terminoloģiskā epopeja sākās 1980.gadā. Saprotams, ar šiem vārdiem apzīmētās parādības cilvēces vēsturē eksistēja vienmēr. Arī latviešu etniskās identitātes raksturojumā ietilpst motīvs par verdzisku paklausību, verdzisku padevību, verdzisku kalpošanu kungam. Latviešiem tipisks ir kunga, saimnieka, vadoņa komplekss. Ojāram Vācietim ir dzejolis „Celies, vadoni, Es esmu dzimis vergs - Un nekā man nav briesmīgāka Kā dzīvot bez tevis! Ar mani var darīt, ko grib, Mani var vadīt, kur grib, Bet mani - Vajaga vadīt! Es esmu vadāms! Celies, vadoni,Tavi vadāmie brēc pēc tevis!”.

Pārbūves jeb „perestroikas” pētnieki Č.Aitmatova romānā saskata specifisku ideoloģisko mērķi padomju cilvēkos modināt jauna tipa mentalitāti. Tas ir zināms, ka Maskavas čekistu elite ar komandieri J.Andropovu priekšgalā gatavojās PSRS radikālai reformēšanai krietni pirms „perestroikas”. Padomju cilvēku apziņas transformēšanai viņi veltīja daudz lielāku uzmanību nekā padomju ekonomikas transformēšanai.

Tas ir loģiski. Ekonomikas pārkārtošanu var veikt tikai savlaicīgi pārkārtotas smadzenes. Lai atsacītos no padomju centralizētās plānveidīgās ekonomikas un sociālismā atļautu ražošanas līdzekļu privātīpašumu, vispirms cilvēku apziņā nepieciešams iedzīvināt kapitālisma mentalitātes elementus.

Sociālistiskā reālisma literatūrā Č.Aitmatova romāns bija negaidīts pavērsiens. Sociālistiskā reālisma literatūra padomju cilvēkos vienmēr audzināja nelokāmu uzticību komunistiskajai partijai un padomju valdībai. Tā netika tieši saukta par verdziski padevīgu uzticību, taču cilvēku apziņā tā stabili figurēja kā verdziski padevīga uzticība, nepieļaujot nekādu idejisko patstāvību un idejisko neatkarību no komunistiskās partijas un padomju valdības.

Padomju cilvēki principā bija mankurti. Lai reformētu sociālismu, nācās atbrīvoties no padomju cilvēku mankurtisma. Cilvēkus vajadzēja pieradināt spriest patstāvīgi bez atskatīšanās uz varu. Tāda bija mankurtisma literāri mākslinieciskās interpretācijas galvenā ideoloģiskā slodze Aitmatova romānā un tā grandiozajā popularizācijā, kas koncentrējās ap vārdu „mankurts”.

Visai drīz šī slodze izzuda. Mankurtisma izskaušanas vietā stājās totāla mankurtizācija, ļaužu masas saindējot ar šausmīgiem meliem.

To panāca Gorbačova izrīkotā sociālisma pseidoreformēšana. „Perestroikas” elements un tādējādi arī „perestroikas” mantojums ir sabiedriskās apziņas totāla mankurtizācija.

Piemēram, pēcpadomju gados latviešu mankurtizācija vispamatīgāk plūst trijos virzienos: 1) čekistu un kompartijas bijušās nomenklatūras politiskās varas leģitimācija Latvijas Republikā, 2) šīs nomeklatūras noziedzīgās „prihvatizācijas” leģitimācija un 3) noziegumu brīvības leģitimācija, lai nekas neapdraudētu Lielo Bandu un tā Astoņkāji.

Pie mums mankurtizācijai ir titāniski panākumi visos trijos virzienos. Turklāt panākumiem piemīt progresējoša tendence. 2016.gada septembra sākumā to kompetenti atzina KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča: „Man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar atsevišķām citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām. Man ir bažas, ka šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī.”

Iespējams, kundze ne visai labi apzinās savu vārdu būtību. Gudri cilvēki ar tādiem vārdiem nemētājas. Gudri žurnālisti tādus vārdus nepublicē bez ļoti pamatīgas pārbaudes valsts amatpersonu visaugstākajos kabinetos. Kundze laikam ne visai labi saprot, ka ir skaļi prognozējusi valsts apvērsumu, kas normālos apstākļos vienmēr ir „politiskās situācijas” maiņa. To nav sapratuši arī žurnālisti. Pēc tāda valsts drošības iestādes augstas amatpersonas izteikuma normālās zemēs seko ārkārtas stāvokļa izsludināšana, valsts apvērsuma organizatoru („korporatīvā spēka”) aresti, vadošo kadru maiņa valsts politiskajai stabilitātei vitāli svarīgās institūcijās. Seko vēl daudz kas cits, lai nepieļautu „politiskās situācijas” maiņu. Pie mums, protams, nekas nesekoja. Krimināli sasmērētā “valstī” nekas nevarēja sekot ne teorētiski, ne praktiski.

Jebkura idejiskā zombēšana parasti sastopas ar pretestību. Pie mums mankurtizācija nesastopas gandrīz ne ar kādu pretestību. Tiekoties ar mankurtizāciju, zombēšanas objekts „latvieši” neizrāda nekādu vērā ņemamu pretestību. Tā vien liekas, ka latvieši ir tendēti uz mankurtismu un latviešiem patīk būt mankurtiem – paklausīgiem vergiem, kuru apziņā neeksistē nepieciešamība likvidēt vergturus un verdzību.

Pie mums mankurtisms ir sabiedriskās apziņas baisi gāgājoša sastāvdaļa. Tas ir paškritiski jāatzīst. Mankurtisms ir spoži gailējošs fakts. Tāpēc „bijušie” jūtas ērti. Nekas viņus negruntē nožēlot grēkus un mājās sēdēt klusāk par vislēnīgāko pelīti. Tā tas nav. Spoži gailējošais mankurtisms iedvesmo „bijušos” tāpat kā „toreiz” skolot tautu un tēlot tautas glābējus. Iedvesmo „bijušo” vispazīstamākos neliešus. Viņi droši lien uz skatuves, nemanot nekādu atšķirību starp LPSR un LR.

Tā, piemēram, portāls „Delfi” 2016.gada 7. septembrī publicēja Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības (LĻKJS) laikraksta „Padomju Jaunatne” galvenā redaktora Andreja Cīruļa „viedokli”. Viņš atgādina par savu lomu „brīvības iegūšanā”, kā arī citu čekistu un kompartijas nomenklatūras darbinieku ieguldījumu LR atjaunošanā: „Tas bija lieliski, ka Latvijas Tautas frontes vadībā tika ievēlēti Latvijas sabiedrības visgudrākie cilvēki, kas spēja gan izstrādāt, gan realizēt spožu neatkarības atgūšanas stratēģiju un taktiku, mācēja izmantojot tās iespējas, ko sniedza tā laika situācija”.

Cīrulis saprot, ka latviešu mankurti neapjēdz, kāds „kantoris” (tā sevi dēvēja VDK) izvēlējās LTF vadību, LTF I Domes sastāvu. Komjauniešu laikraksta bijušais galvenais redaktors ir dziļi pārliecināts, ka latviešu mankurti neko nezina par padomju laikrakstu galveno redaktoru atlases kritērijiem. Latviešu mankurti nezina, ka padomju laikā tāda līmeņa krēslos sēdināja visdažādāko „kantoru” ļoti rūpīgi pārbaudītos indivīdus, kuriem „buržuāziskā Latvija” (respektīvi, LR) bija lielākais ienaidnieks. Tas viņiem bija jāapliecina ar darbiem, un to viņi pašaizliedzīgi apliecināja ar darbiem jebkurā piemērotā brīdī un jebkurā nepiemērotā brīdī. Faktiski īstā Latvijas Republikā tādi cīruļi jau sen būtu sapuvuši cietumā. Toties latviešu mankurtisma apstākļos viņiem ir garantēta sapūšana zārkā pēc “brīvības cīņu biedru” organizētās godpilnās izvadīšanas. Protams, Andrejs Cīrulis tāpat kā daudzi citi bijušie padomju funkcionāri ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2016.gada 9.septembrī „Delfi” publicēja vēl vienas slavenības rakstiņu. Autors ir ārsts Georgs Andrejevs. Viņa slava ir nepierasta. Andrejevs publiski atzina un publiski nožēloja sadarbību ar VDK. Visticamākais, grēku publiskā nožēlošana viņam bija “kantora” kārtējais uzdevums. Godīgs cilvēks aizceļotu no Latvijas. Godīgs cilvēks noteikti dzīvotu klusu, netiektos pēc amatiem un publicitātes Latvijas Republikā. Uz minēto kungu tas neattiecās. Mankurtisma apstākļos bijušo “stukaču” sociālā marginalizācija nemaz nav vajadzīga. Andrejevu 2004.gadā ievēlēja Eiropas Parlamentā un izsludināja par „Eiropas gada cilvēku”.

Liekas, LR ordeni viņš tomēr vēl nav saņēmis. Visticamākais, tāpēc, ka diemžēl nav sasniedzis mūsu zinātnes simbola – „stukača” Stradiņa līmeni. Zinātnes simbolam - „stukačam” latviešu mankurti piedeva grēkus un ķērcoši „paģērēja” dot ordeni. Andrejevam latviešu mankurti arī piedeva grēkus, bet ordeni, brīnums, vēl nav iedevuši.

„Delfos” ārsts Georgs Andrejevs par sevi atgādina, izmantojot saldo iespēju slavināt jaunākos notikumus ap iemīļoto Okupācijas muzeju: „Latvijas Okupācijas muzejam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tātad sāksies rekonstrukcija, taps Nākotnes nams (!?), būs jaunā ekspozīcija.”

Nevar būt ne mazāko šaubu – ārsta kungs ir pārcenties! Pielīšanai arī ir vajadzīgs zināms saprāts. Ja saprāts ar gadiem ir izplēnējis, tad pielīšana 83 gadu vecumā pārvēršās klajā idiotismā un papildina „Latviešu idiotismu kolekciju”.

Konstrukcijai „Okupācijas muzejs” kā „Nākotnes nams” iespējama tikai viena konotācija (valodas vienību emocionālā, stilistiskā un cita veida ekspresīvā nozīme). Tēlaini nosaucot Okupācijas muzeju par Nākotnes namu, Latvijai un latviešiem nākotnē tiek novēlēta okupācija. Ārsta - „stukača” ieskatā Latvijas un latviešu nākotne ir okupācija.

Ārsta lišķīgo publikāciju bija iespējams atstāt bez ievērības. Pašlaik vienam cilvēkam vairs nav fiziski pa spēkam reaģēt uz visiem idiotismiem Rīgas medijos. Reaģēšanai vēlams paprāva kolektīva spēks. Andrejeva publikācijā ir viens ķēpīgs moments. Tāpēc rakstiņu nedrīkstēja atstāt bez ievērības.

Andrejeva kungs citē kāda amerikāņu politologa latviešiem adresēto novēlējumu par mankurtiem: "Savā klasiskajā romānā "Un garāka par mūžu diena ilgst" kirgīzu autors Čingizs Aitmatovs stāsta par mankurtiem, sevišķu vergu šķiru, kuriem uzvarētāji atņem viņu atmiņu par pagātni. Bez šīm atmiņām, saka Aitmatovs, nācijām tāpat kā indivīdiem nevar būt nākotnes, jo bez skaidras atmiņas par pagātni viņi nolemti dzīvei mūžīgā tagadnē. Šajā stāvoklī viņi beidz būt, kas viņi reiz bija, un citi viņus var viegli kontrolēt”.

Tā teikt, svēti vārdi, svēts novēlējums latviešiem! „Perestroikas” uzvarētāji patiešām ir latviešiem atņēmuši atmiņu. Latviešu vairākums pašlaik dzīvo „mūžīgā tagadnē”. Latviešu vairākums ir pārstājis cilvēciski eksistēt („beidzis būt”) un šo vairākumu var „viegli kontrolēt”.

Ja esejā būtu vajadzīgs sociāli filosofisks rezumējums, tad gribētos prātot par mankurtu, mankurtizācijas un mankurtisma mūžīgumu, kas mūžīgi ir bijis un mūžīgi būs raksturīgs atsevišķām sociālajām grupām un atsevišķiem etniskajiem kolektīviem. Nelaimīgās sociālās grupas un nelaimīgie etniskie kolektīvi, visticamākais, ir „nozūmēti” uz visiem laikiem. Turklāt „perestroikas” mantojums pierāda nepatīkamu perspektīvu, – cīnoties pret mankurtiem, mankurtizāciju un mankurtismu, piedzimst vēl šausmīgāki mankurti un vēl apjomīgāka mankurtizācija, kā arī sociālo vidi pārņem vēl drausmīgāks mankurtisms nekā agrāk.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...