Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mankurtizācija nav svešvārds. Tas nav iekļauts svešvārdu vārdnīcā. Mankurtizācija ir neoloģisms – jaunvārds. Tas ir atvasinājums no vārda „mankurts”. Savukārt vārdu „mankurts” izdomāja kirgīzu rakstnieks Čingizs Aitmatovs, balstoties uz tjurku lingvistisko pieredzi neprātīguma, muļkības, idiotisma, stulbuma apzīmēšanā. Aitmatovs šo vārdu lietoja krievu valodā. Tagad krievu valodā vārdi „mankurts”, „mankurtizācija”, „mankurtisms” ir literārās valodas vārdi.

Mankurtu, mankurtizācijas, mankurtisma terminoloģiskā epopeja sākās 1980.gadā. Togad iznāca Aitmatova romāns „Un garāka par mūžu diena ilgst”. Tajā cilvēce pirmo reizi tikās ar vārdu „mankurts”.

Romānā par mankurtu dēvē cilvēku bez atmiņas, gribas, prāta. Mankurts ir psihisks robots. Viņš ir zaudējis sakarus ar vēsturiskajām un etniskajām saknēm. Mankurts ir ideāls vergs bez atmiņas. Viņš kā suns atzīst tikai saimnieku, kuram ir absolūti paklausīgs. Saimnieks var droši dzīvot bez bailēm no mankurta, jo tas nekad nedomā par sacelšanos un bēgšanu. Mankurts vispār nezina, kas ir nepaklausība. Mankurts visu izpilda bez apdomas. Mankurtam liek darīt visnetīrākos darbus, kuri prasa trulu pacietību. Mankurtam visaugstākā dzīves vērtība ir paklausība kungam.

Šo vārdu terminoloģiskā epopeja sākās 1980.gadā. Saprotams, ar šiem vārdiem apzīmētās parādības cilvēces vēsturē eksistēja vienmēr. Arī latviešu etniskās identitātes raksturojumā ietilpst motīvs par verdzisku paklausību, verdzisku padevību, verdzisku kalpošanu kungam. Latviešiem tipisks ir kunga, saimnieka, vadoņa komplekss. Ojāram Vācietim ir dzejolis „Celies, vadoni, Es esmu dzimis vergs - Un nekā man nav briesmīgāka Kā dzīvot bez tevis! Ar mani var darīt, ko grib, Mani var vadīt, kur grib, Bet mani - Vajaga vadīt! Es esmu vadāms! Celies, vadoni,Tavi vadāmie brēc pēc tevis!”.

Pārbūves jeb „perestroikas” pētnieki Č.Aitmatova romānā saskata specifisku ideoloģisko mērķi padomju cilvēkos modināt jauna tipa mentalitāti. Tas ir zināms, ka Maskavas čekistu elite ar komandieri J.Andropovu priekšgalā gatavojās PSRS radikālai reformēšanai krietni pirms „perestroikas”. Padomju cilvēku apziņas transformēšanai viņi veltīja daudz lielāku uzmanību nekā padomju ekonomikas transformēšanai.

Tas ir loģiski. Ekonomikas pārkārtošanu var veikt tikai savlaicīgi pārkārtotas smadzenes. Lai atsacītos no padomju centralizētās plānveidīgās ekonomikas un sociālismā atļautu ražošanas līdzekļu privātīpašumu, vispirms cilvēku apziņā nepieciešams iedzīvināt kapitālisma mentalitātes elementus.

Sociālistiskā reālisma literatūrā Č.Aitmatova romāns bija negaidīts pavērsiens. Sociālistiskā reālisma literatūra padomju cilvēkos vienmēr audzināja nelokāmu uzticību komunistiskajai partijai un padomju valdībai. Tā netika tieši saukta par verdziski padevīgu uzticību, taču cilvēku apziņā tā stabili figurēja kā verdziski padevīga uzticība, nepieļaujot nekādu idejisko patstāvību un idejisko neatkarību no komunistiskās partijas un padomju valdības.

Padomju cilvēki principā bija mankurti. Lai reformētu sociālismu, nācās atbrīvoties no padomju cilvēku mankurtisma. Cilvēkus vajadzēja pieradināt spriest patstāvīgi bez atskatīšanās uz varu. Tāda bija mankurtisma literāri mākslinieciskās interpretācijas galvenā ideoloģiskā slodze Aitmatova romānā un tā grandiozajā popularizācijā, kas koncentrējās ap vārdu „mankurts”.

Visai drīz šī slodze izzuda. Mankurtisma izskaušanas vietā stājās totāla mankurtizācija, ļaužu masas saindējot ar šausmīgiem meliem.

To panāca Gorbačova izrīkotā sociālisma pseidoreformēšana. „Perestroikas” elements un tādējādi arī „perestroikas” mantojums ir sabiedriskās apziņas totāla mankurtizācija.

Piemēram, pēcpadomju gados latviešu mankurtizācija vispamatīgāk plūst trijos virzienos: 1) čekistu un kompartijas bijušās nomenklatūras politiskās varas leģitimācija Latvijas Republikā, 2) šīs nomeklatūras noziedzīgās „prihvatizācijas” leģitimācija un 3) noziegumu brīvības leģitimācija, lai nekas neapdraudētu Lielo Bandu un tā Astoņkāji.

Pie mums mankurtizācijai ir titāniski panākumi visos trijos virzienos. Turklāt panākumiem piemīt progresējoša tendence. 2016.gada septembra sākumā to kompetenti atzina KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča: „Man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar atsevišķām citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām. Man ir bažas, ka šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī.”

Iespējams, kundze ne visai labi apzinās savu vārdu būtību. Gudri cilvēki ar tādiem vārdiem nemētājas. Gudri žurnālisti tādus vārdus nepublicē bez ļoti pamatīgas pārbaudes valsts amatpersonu visaugstākajos kabinetos. Kundze laikam ne visai labi saprot, ka ir skaļi prognozējusi valsts apvērsumu, kas normālos apstākļos vienmēr ir „politiskās situācijas” maiņa. To nav sapratuši arī žurnālisti. Pēc tāda valsts drošības iestādes augstas amatpersonas izteikuma normālās zemēs seko ārkārtas stāvokļa izsludināšana, valsts apvērsuma organizatoru („korporatīvā spēka”) aresti, vadošo kadru maiņa valsts politiskajai stabilitātei vitāli svarīgās institūcijās. Seko vēl daudz kas cits, lai nepieļautu „politiskās situācijas” maiņu. Pie mums, protams, nekas nesekoja. Krimināli sasmērētā “valstī” nekas nevarēja sekot ne teorētiski, ne praktiski.

Jebkura idejiskā zombēšana parasti sastopas ar pretestību. Pie mums mankurtizācija nesastopas gandrīz ne ar kādu pretestību. Tiekoties ar mankurtizāciju, zombēšanas objekts „latvieši” neizrāda nekādu vērā ņemamu pretestību. Tā vien liekas, ka latvieši ir tendēti uz mankurtismu un latviešiem patīk būt mankurtiem – paklausīgiem vergiem, kuru apziņā neeksistē nepieciešamība likvidēt vergturus un verdzību.

Pie mums mankurtisms ir sabiedriskās apziņas baisi gāgājoša sastāvdaļa. Tas ir paškritiski jāatzīst. Mankurtisms ir spoži gailējošs fakts. Tāpēc „bijušie” jūtas ērti. Nekas viņus negruntē nožēlot grēkus un mājās sēdēt klusāk par vislēnīgāko pelīti. Tā tas nav. Spoži gailējošais mankurtisms iedvesmo „bijušos” tāpat kā „toreiz” skolot tautu un tēlot tautas glābējus. Iedvesmo „bijušo” vispazīstamākos neliešus. Viņi droši lien uz skatuves, nemanot nekādu atšķirību starp LPSR un LR.

Tā, piemēram, portāls „Delfi” 2016.gada 7. septembrī publicēja Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības (LĻKJS) laikraksta „Padomju Jaunatne” galvenā redaktora Andreja Cīruļa „viedokli”. Viņš atgādina par savu lomu „brīvības iegūšanā”, kā arī citu čekistu un kompartijas nomenklatūras darbinieku ieguldījumu LR atjaunošanā: „Tas bija lieliski, ka Latvijas Tautas frontes vadībā tika ievēlēti Latvijas sabiedrības visgudrākie cilvēki, kas spēja gan izstrādāt, gan realizēt spožu neatkarības atgūšanas stratēģiju un taktiku, mācēja izmantojot tās iespējas, ko sniedza tā laika situācija”.

Cīrulis saprot, ka latviešu mankurti neapjēdz, kāds „kantoris” (tā sevi dēvēja VDK) izvēlējās LTF vadību, LTF I Domes sastāvu. Komjauniešu laikraksta bijušais galvenais redaktors ir dziļi pārliecināts, ka latviešu mankurti neko nezina par padomju laikrakstu galveno redaktoru atlases kritērijiem. Latviešu mankurti nezina, ka padomju laikā tāda līmeņa krēslos sēdināja visdažādāko „kantoru” ļoti rūpīgi pārbaudītos indivīdus, kuriem „buržuāziskā Latvija” (respektīvi, LR) bija lielākais ienaidnieks. Tas viņiem bija jāapliecina ar darbiem, un to viņi pašaizliedzīgi apliecināja ar darbiem jebkurā piemērotā brīdī un jebkurā nepiemērotā brīdī. Faktiski īstā Latvijas Republikā tādi cīruļi jau sen būtu sapuvuši cietumā. Toties latviešu mankurtisma apstākļos viņiem ir garantēta sapūšana zārkā pēc “brīvības cīņu biedru” organizētās godpilnās izvadīšanas. Protams, Andrejs Cīrulis tāpat kā daudzi citi bijušie padomju funkcionāri ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2016.gada 9.septembrī „Delfi” publicēja vēl vienas slavenības rakstiņu. Autors ir ārsts Georgs Andrejevs. Viņa slava ir nepierasta. Andrejevs publiski atzina un publiski nožēloja sadarbību ar VDK. Visticamākais, grēku publiskā nožēlošana viņam bija “kantora” kārtējais uzdevums. Godīgs cilvēks aizceļotu no Latvijas. Godīgs cilvēks noteikti dzīvotu klusu, netiektos pēc amatiem un publicitātes Latvijas Republikā. Uz minēto kungu tas neattiecās. Mankurtisma apstākļos bijušo “stukaču” sociālā marginalizācija nemaz nav vajadzīga. Andrejevu 2004.gadā ievēlēja Eiropas Parlamentā un izsludināja par „Eiropas gada cilvēku”.

Liekas, LR ordeni viņš tomēr vēl nav saņēmis. Visticamākais, tāpēc, ka diemžēl nav sasniedzis mūsu zinātnes simbola – „stukača” Stradiņa līmeni. Zinātnes simbolam - „stukačam” latviešu mankurti piedeva grēkus un ķērcoši „paģērēja” dot ordeni. Andrejevam latviešu mankurti arī piedeva grēkus, bet ordeni, brīnums, vēl nav iedevuši.

„Delfos” ārsts Georgs Andrejevs par sevi atgādina, izmantojot saldo iespēju slavināt jaunākos notikumus ap iemīļoto Okupācijas muzeju: „Latvijas Okupācijas muzejam noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tātad sāksies rekonstrukcija, taps Nākotnes nams (!?), būs jaunā ekspozīcija.”

Nevar būt ne mazāko šaubu – ārsta kungs ir pārcenties! Pielīšanai arī ir vajadzīgs zināms saprāts. Ja saprāts ar gadiem ir izplēnējis, tad pielīšana 83 gadu vecumā pārvēršās klajā idiotismā un papildina „Latviešu idiotismu kolekciju”.

Konstrukcijai „Okupācijas muzejs” kā „Nākotnes nams” iespējama tikai viena konotācija (valodas vienību emocionālā, stilistiskā un cita veida ekspresīvā nozīme). Tēlaini nosaucot Okupācijas muzeju par Nākotnes namu, Latvijai un latviešiem nākotnē tiek novēlēta okupācija. Ārsta - „stukača” ieskatā Latvijas un latviešu nākotne ir okupācija.

Ārsta lišķīgo publikāciju bija iespējams atstāt bez ievērības. Pašlaik vienam cilvēkam vairs nav fiziski pa spēkam reaģēt uz visiem idiotismiem Rīgas medijos. Reaģēšanai vēlams paprāva kolektīva spēks. Andrejeva publikācijā ir viens ķēpīgs moments. Tāpēc rakstiņu nedrīkstēja atstāt bez ievērības.

Andrejeva kungs citē kāda amerikāņu politologa latviešiem adresēto novēlējumu par mankurtiem: "Savā klasiskajā romānā "Un garāka par mūžu diena ilgst" kirgīzu autors Čingizs Aitmatovs stāsta par mankurtiem, sevišķu vergu šķiru, kuriem uzvarētāji atņem viņu atmiņu par pagātni. Bez šīm atmiņām, saka Aitmatovs, nācijām tāpat kā indivīdiem nevar būt nākotnes, jo bez skaidras atmiņas par pagātni viņi nolemti dzīvei mūžīgā tagadnē. Šajā stāvoklī viņi beidz būt, kas viņi reiz bija, un citi viņus var viegli kontrolēt”.

Tā teikt, svēti vārdi, svēts novēlējums latviešiem! „Perestroikas” uzvarētāji patiešām ir latviešiem atņēmuši atmiņu. Latviešu vairākums pašlaik dzīvo „mūžīgā tagadnē”. Latviešu vairākums ir pārstājis cilvēciski eksistēt („beidzis būt”) un šo vairākumu var „viegli kontrolēt”.

Ja esejā būtu vajadzīgs sociāli filosofisks rezumējums, tad gribētos prātot par mankurtu, mankurtizācijas un mankurtisma mūžīgumu, kas mūžīgi ir bijis un mūžīgi būs raksturīgs atsevišķām sociālajām grupām un atsevišķiem etniskajiem kolektīviem. Nelaimīgās sociālās grupas un nelaimīgie etniskie kolektīvi, visticamākais, ir „nozūmēti” uz visiem laikiem. Turklāt „perestroikas” mantojums pierāda nepatīkamu perspektīvu, – cīnoties pret mankurtiem, mankurtizāciju un mankurtismu, piedzimst vēl šausmīgāki mankurti un vēl apjomīgāka mankurtizācija, kā arī sociālo vidi pārņem vēl drausmīgāks mankurtisms nekā agrāk.

Novērtē šo rakstu:

8
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...