Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Acīmredzot paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv ne tikai daiļliteratūrā kā viens no tropu veidiem. Paralēlisms starp laika apstākļiem un dzīves notikumiem pastāv arī reālajā dzīvē un nav vienīgi literātu izdomāta tēlojuma figūra.

Iespējams, tomēr ir kaut kāds transcendentāls mistisks spēks, kas parūpējas par laika apstākļiem, tos pieskaņojot cilvēku dzīves tonalitātei. Daudzi teiks, ka šis spēks ir Dievs, kas vērīgi seko mūsu gaitām uz zemes. Iespējamas arī citas atbildes.

Jau mazotnē nācās dzirdēt, ka laba cilvēka apglabāšanas dienā virs kapsētas spīd saule, bet slikta cilvēka apglabāšanas dienā kapsētā laiks ir apmācies, līst lietus vai snieg sniegs. Savukārt ar paralēlismu daiļliteratūrā (apmēram pusgadsimtu lasot pasaules dažādu tautu prozu) esmu sastapies tik bieži, ka šis mākslinieciskais paņēmiens jau sen neizraisa nekādu literatūrzinātnisko interesi. Paņēmienā konsekventi atkārtojās divi varianti. Gaišu notikumu pavada gaiši laika apstākļi vai pretēji – jo drūmāks un nepatīkamāks notikums, jo drūmāki un nepatīkamāki ir laika apstākļi. Paņēmiena vienmuļību atsvaidzina autora meistarība dabas tēlojumā. Latviešu prozā emocionāli valdzinoši paralēlismi ir Rūdolfa Blaumaņa novelēs. Arī Andrejs Upīts centās pārvarēt paralēlisma formālo vienveidību, pēc iespējas poētiskāk pieskaņojot laika apstākļus notikumiem latviešu zemnieku sētā.

Pirms 25 gadiem, 1989.gada 2.-3.decembrī, Vidusjūrā pie Maltas plosījās ļoti stipra vētra. Jūrā viļņu augstums sasniedza sen neredzētu apjomu. Jūras līcī noenkurotos ASV un PSRS milzīgos raķešu kreiserus viļņi mētāja kā sausas malkas pagales. Amerikāņu kreisera kapteinis vēlāk atzinās, ka viņš nekad nebija piedzīvojis tik stipru vētru.

Acīmredzot dabas mistiskajam spēkam kaut kas ļoti nepatika paredzētajā notikumā Maltas krastos. Notikums patiešām nebija labs un patīkams. Maksimālā noslēpumainībā un aizmuguriski gribēja izlemt simtiem miljonu cilvēku likteni. Pat droši var teikt – visas cilvēces likteni. Maltas notikums iezīmēja „aukstā kara” beigas un t.s. vienpolārās pasaules sākumu.

1989.gada 2.-3. decembrī uz Maltas krastos noenkurotajiem kreiseriem vajadzēja tikties ASV prezidentam Dž.Bušam (vec.) un PSRS valdniekam PSKP CK ģenerālsekretāram M.Gorbačovam, lai savā starpā pārdalītu pasauli un fiksētu jaunu ģeopolitisko kārtību ne tikai Eirāzijā, bet faktiski uz visas planētas. Pēc Maltas samita sākās ASV „globalizācija” – kundzība uz Zemes.

Stiprās vētras dēļ samitu vajadzēja pārcelt uz citu vietu – krastā pietauvoto padomju pasažieru laineri Maksims Gorkijs. Stiprā vētra kļuva noslēpumainā un aizmuguriskā samita drūms  fons un neatņemama sastāvdaļa. Samita dalībnieki memuāros vispirms atceras nenormālos laika apstākļus. Tātad netieši atceras dabas mistiskā spēka (Dieva) naidīgo attieksmi pret samitu. Dievam nepatika samits. Samits nesaņēma Dieva atbalstu un nenotika saskaņā ar Dieva gribu.

Maltas samits nav populārs starptautiskās politikas annālēs. Ar to nelepojas ne tā dalībnieki, ne dalībnieku pēcnācēji. Jau no paša sākuma Maltas samitu ierindoja starptautiskās politikas „melnajā sarakstā” kopā ar tādiem morāli analoģiskiem pasākumiem kā Jaltas konference, Minhenes vienošanās, Molotova-Ribentropa pakts. Tām tautām, kuru likteni 1939.gada 23. augustā oficiāli izlēma Vācijas un PSRS parakstītais neuzbrukšanas līgums un tam pievienotie slepenie protokoli, Maltas konference kļuva Molotova-Ribentropa pakts 2.0. Tas tāpēc, ka atkal aizmuguriski izlēma šo tautu valstu likteni. Tas attiecas uz Poliju, Igauniju, Lietuvu, Latviju. Nākas atcerēties, ka latviešu tautas pārstāvjus neuzaicināja arī uz Parīzes miera konferenci, Francijai, Lielbritānijai un ASV izlemjot eiropiešu likteni pēc I Pasaules kara un latviešiem dodot iespēju veidot neatkarīgu valsti.

Maltas samita nepopularitāte savdabīgi liecina, ka Dieva uzsūtītās stiprās vētras dienās patiešām tika izlemti kardināli jautājumi. Cilvēku dzīvē tā mēdz būt diezgan bieži, – pats svarīgākais netiek speciāli popularizēts un izpušķots medijos. Pats svarīgākais nereti paliek ēnā. Var teikt, paliek ēnā, klusi smīnot, un labi apzinoties savu varenību, salīdzinot ar citu nesalīdzināmi niecīgāku notikumu skaļo popularitāti un izpušķotību medijos. Par Maltas samitu Gorbačovs pateica lakoniski: „Pasaule izbeidz vienu laikmetu un ieiet citā."

Tie ir ļoti būtiski vārdi. Laikmetu maiņa pasaulē ir pelnījusi lielu popularitāti. Taču tā tas nav noticis. Samita nepopularitātes iemesls ir tā slepenais un aizmuguriskais raksturs, kā arī informācijas trūkums. Speciālisti skeptiski izturās pret Maltas samita materiālu publikāciju Krievijā 2010.gadā. Viņi netic, ka ir publicēti visi materiāli par samitu.

Lielā vienprātībā tiek atzīts, ka pats galvenais par samitu vēl ilgi paliks noslēpums pasaules sabiedrībai. Samita dalībnieku memuāros tiek uzsvērts, ka Maltā nekādi dokumenti netika apspriesti un parakstīti. Visi lēmumi tika pieņemti mutiski. Tātad samits dokumentārā ziņā sasaucās ar „perestroiku”, kuras projekts arī it kā eksistēja tikai verbālā veidā un nedaudzu cilvēku atmiņā.

Īsta skaidrība nav par sanāksmju skaitu. Droši ir zināms, ka bija abu valstu delegāciju divas sanāksmes un delegāciju vadītāju divas sarunas divatā. Tomēr atsevišķu valstu izlūkdienesti ziņoja, ka vēl ir bijusi īpaši slepena abu valstu līderu tikšanās divatā. Tās laikā Gorbačovs esot visu atdevis ASV ģeopolitiskajā pārziņā, apsolījis likvidēt Varšavas līguma organizāciju, demontēt sociālistisko iekārtu Austrumeiropā, atļaut apvienoties VFR un VDR, PSRS saskaldīt atsevišķās valstīs. Gorbačovs vienpersoniski visu atdeva amerikāņiem. Tā, piemēram, PSKP CK Politbirojs atļāva apvienot VFR un VDR tikai pēc tam, kad būs likvidēta NATO jeb NATO apvienota ar padomju militāro bloku – Varšavas līguma organizāciju. Gorbačovs nebaidījās ignorēt valsts galvenā politiskā orgāna lēmumu.

Samita nepopularitātei ir vēl viens ļoti svarīgs iemesls. Maltā tika izlemts ne tikai sociālisma valstu liktenis, bet arī Rietumeiropas kapitālistisko valstu liktenis. Turklāt Rietumeiropas kapitālistisko valstu likteni aizmuguriski izlēma Vecajai pasaulei divas svešas valstis - ASV un PSRS. Tas, protams, visvairāk nepatika Francijai un Lielbritānijai. Pret Maltas samitu rietumeiropieši sāka izturēties kā pret vēl nekaunīgāku pasākumu nekā Jaltas konference, kurā dominēja trīs valstu (ASV, Lielbritānijas un PSRS) griba un intereses.

Pēc Maltas samita laiku pa laikam ir parādījusies informācija, ka Francijas prezidents F.Miterans un Lielbritānijas premjerministre M.Tečere ļoti nevēlējās VFR un VDR apvienošanos, regulāri savu viedokli konfidenciāli izklāstot dažādos slēgtos starptautiskajos forumos. Pēc apvienošanās Vācijā atkal var sākties revanšistisks noskaņojums un konkrēta gatavošanās militārajam revanšam, kā tas notika pēc I Pasaules kara.

Turklāt Rietumeiropas valstu politiskā elite jau bija lietas kursā par Baltā nama savtīgajiem ģeopolitiskajiem plāniem. 1989.gada 28.martā ASV Valsts sekretārs misters Beikers laikrakstam The New York Times nepiesardzīgi izklāstīja plānus pārdalīt Eiropu. Baltā nama plānus žurnālisti tūlīt nosauca par „Jaltu – 2” un tādējādi tos pārklāja ar nodevīgi aizmuguriskas rīcības plīvuru.

Par Baltijas valstu nākotni Dž.Bušs un M.Gorbačovs esot runājuši divatā 3.decembrī. Memuāristi raksta, ka Gorbačovs esot apsolījis ļaut baltiešiem veidot savas valstis. Kā zināms, pēc Maltas samita amerikāņi PSRS Baltijas padomju republikās jutās kā savās mājās. VDK atlasītie LTF vadošie kadri nonāca arī aizokeāna „kantora” rīcībā un turpmāk komandas saņēma galvenokārt Vašingtonā.

Pēc Maltas samita amerikāņi kā mājās jutās ne tikai pie mums, bet arī Krievijā, Ukrainā (viņiem durvis bija slēgtas vienīgi Baltkrievijā). Amerikāņu ģeopolitiskie sapņi bija piepildījušies. Dž.Bušs (vec.) pēc pirmās tikšanās ar M.Gorbačovu 1985.gadā teica, ka „turpmāk viss būs atkarīgs no mums; mums nav jāpalīdz viņam (M.Gorbačovam – A.P.), bet jāvirza viņa politika tā, lai tā būtu izdevīga ASV”. Tie cilvēki, kuri Gorbačovu uzskata par valsts nodevēju, netic Dž.Buša vārdiem. Viņi ir pārliecināti, ka amerikāņiem neko nevajadzēja virzīt, jo Gorbačovs pats visu nelietīgi atdeva.

Bet tagad uzdosim sev vairākus jautājumus un padomāsim. Vai mums šodien ir vajadzīga visa patiesība par Maltas samitu? Vai mums šodien ir nepieciešams precīzi zināt par Maltā pieņemtajiem lēmumiem? Vai mūsu dzīve kļūs labāka, ja izzudīs noslēpumainība par abu lielvalstu vienošanos 1989.gada 2.-3.decembrī?

Cenšoties atbildēt uz minētajiem jautājumiem un rūpīgāk padomājot, saprotam, ka nekāda noslēpumainība jau sen vairs nepastāv. Maltas samitam piemīt nenoslēpumainība, un to visuzskatāmāk apliecina turpmākā dzīve pēc minētā pasākuma.

Tagad redzam, ka „aukstais karš” bija intelektuāļu izdomāta skaista fikcija, kurai ar reālo dzīvi maz kopēja. „Aukstais karš” (respektīvi, informācijas karš) turpinās joprojām. Turklāt pašlaik melošana ir sasniegusi nesalīdzināmi drausmīgāku līmeni nekā „aukstā kara” ziedu laikos 60.-70. gados.

Savukārt t.s. vienpolārās pasaules rašanās izrādījās daudz bīstamāks starptautiskās sadzīves scenārijs nekā divpolārās pasaules pastāvēšana. ASV savu planetāro kundzību spēj nodrošināt tikai ar vadāmā haosa tehnoloģijām un militāro ofensīvu. Saprotams, tas uz planētas ir izraisījis milzīgus naida uzplūdus, draudot pārvērsties III Pasaules karā. Planētas sabiedrībai nav pieņemams amerikāņu politiskās elites iedibinātais ģeokrātiskais valstiskums, ņirgājoties par tādām kategorijām kā nacionālā neatkarība un nacionāli suverēnā valsts.

Mēs Latvijā ļoti smalki esam izjutuši, kas ir noticis ar tām teritorijām, kuras nonāca ASV ģeopolitiskajā pārziņā. Latvija tagad visos radītājos ir pēdējās vietās Eiropā. Tauta izmirst un izšķīst planētas etnosu kontingentā.

Taču pats galvenais ir tas, ka Maltas samits nespēja pozitīvi koriģēt Rietumu civilizācijas, tā teikt, metafizisko trajektoriju. Tātad nespēja pozitīvi koriģēt „baltajai” rasei ļoti nelabvēlīgo demogrāfisko pāreju. Pašplūsmā tika atstāti paši kardinālākie antropoloģiskie procesi un tendences. Faktiski bez uzraudzības tika atstāti antropoloģiskās katastrofas simptomi, kuri Rietumos 80.gadu beigās jau bija saskatāmi bez lupas.

Jau 80.gados sākās tas, ko mēs skaudri konstatējam šodien. Rietumu civilizācijas politiskajai elitei vairs nepiemīt skaidrs un saprātīgs skatījums uz realitāti. Rietumu civilizācijas politiskā kultūra šodien ļoti lielā mērā atšķiras, piemēram, no politiskās kultūras XX gadsimta 50.-70.gados. Rietumu civilizācijas politiskā kultūra tagad balstās uz visatļautību un patmīlīgi traktētiem mītiem par savām izredzētajām tiesībām pārvaldīt visu cilvēci, tādējādi ieslīkstot pašpārliecinātībā, iracionālismā, vieglprātībā, bezatbildībā, intelektuālajā mazasinībā, profesionālajā impotencē.

Pēc Maltas samita Rietumu civilizācija zaudēja kontroli pār finansēm, kreditēšanu, naudas plūsmu. Rietumu civilizācija sāka izvairīties no valsts sociālo programmu realizācijas. Rietumu civilizācijā sākās eksistenciāli nemotivētas patērēšanas ārprāts un dzīves glamūrīgās baudīšanas patoloģiskās kaislības.

Dzīve pēc Maltas samita uzskatāmi atklāja „baltās” rases cilvēciskā likteņa kopību neatkarīgi no politiskās sistēmas. Gan „austrumu” daļā, gan „rietumu” daļā radās jauna sociālā kārta – t.s. jaunbagātnieki jeb jaunburžuāzija ar abām daļām tipoloģiski līdzīgu mentalitāti. Abās daļās vienādā intensitātē uzplauka ekonomiskās un finansiālās mahinācijas, alkatība, homoseksuālās perversijas, noziegumu brīvība, vienas dienas saimnieka stratēģija, sociālā darvinisma slavēšana. Abās daļās tika iznīcināta vidusšķira un izpletās nabadzība.

Izvērsta informācija par Maltas samitu var apmierināt vienīgi vēsturnieku profesionālo ziņkāri. Sociuma lielākajai daļai izvērsta informācija neko neizmainīs dzīvē. Dievs ne velti jūrā sacēla milzīgus viļņus. Tas reizē bija gan Maltas samita nosodījums, gan brīdinājums par briesmām cilvēces turpmākajā dzīvē. Domāju, Dieva nosodījums un brīdinājums neatstāj vienaldzīgus pat tos racionālistiski orientētos cilvēkus, kuri atmet ar roku romantiskajām un mistiskajām blēņām par literāro un  reālo paralēlismu noslēpumainību un fatālo iedabu.

Attēlā: M.Gorbačovs un Dž.Bušs (vec.) Maltas samitā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...