Parādu piedzinēji masveidā mēģina piedzīt parādus, kuriem iestājies noilgums

96 Lato Lapsa 415 Milidimiteri

Atbildēt

»

Tā ir ,,valdiba,, kas apzagusi un turpina apzagt tautu, tie ir parastie cilvēki. Un tiem miljardiem kas kopā visā laupīšanas laikā ir ,,pazuduši,, ,,valdības,,kontos, makos klāt neviens netiek jo viņi nav aizņēmušies bet ,,paņēmuši,, uz neatdošanu. Tāpēc parādu piedzinēji ir tikai mazas sūdu mušiņas starp,,valdības,, un piedzinēju kantoriem.

Atbildēt

»

Nelienot dziļāk truša alā, mēģinot aprakstīt visus iespējamos gadījumus, šeit arī ir nianses. Ja fiziska persona izies maksātnespējas procesu, neko neskaņojot ar kreditoru, tad jā. Bet, ja kreditors saskaņos, procesa laikā, parādnieka saistību dzēšanu, piemēram 50% apmērā no parāda summas, tad galviniekam būs iespēja uz to atsaukties. Un vēl jāņem vērā, ka galvinieks kļūst par parādnieku tikai pēc tam, kad kreditors no viņa pieprasījis parāda samaksu. Tikai pēc tam galvinieks var taisīt savu maksātnespējas procesu un dzēst parādu. Nevar maksātnespējas procesā dzēst galvojuma saistības, pirms ir prasīta to izpilde.

Atbildēt

»

AT Senāts jau sen ir pateicis, ka galvenā parādnieka (arī tad, ja tā ir fiziska persona) maksātnespējas process nekādi neietekmē galvinieka atbildību. Tātad - ja parādnieks pabeidz maksātnespējas procesu, tad par vienīgo parādnieku kļūst galvinieks. Faktiski galvinieks pilnībā iestājas sākotnējā parādnieka vietā

Atbildēt

»

Tas vispār ir atsevišķs sacerējuma temats. Ja juridiska persona nobeidzas bankrota procedūras rezultātā, tad galvojums paliek spēkā (jo par ;abu jau vairs nenāk), tas judikatūrā ir kā akmenī iecirsts. Bet pārējos gadījumos, kad parādnieks paliek dzīvs - protams! Es, godīgi sakot, nemīlu parādniekus. Nācies viņiem dzenāties pakaļ ar mātes vārdiem uz lūpām un, bieži vien, apšaubāmiem panākumiem. Bet tas kas tagad notiek, jau ir vienkārši terors. Tā darīt nedrīkst!

Atbildēt

... un vēl, attiecībā par galvotājiem :
no Civillikuma - Likumdevējs ir skaidri un nepārprotami noteicis :
1710. pants - Galvojums izbeidzas ar katru darbību , kas dzēš galveno saistību, atsvabinot
no tās parādnieku , un
1712.pants - Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu , kas atsvabina galveno parādnieku .

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Pasta kvīts apliecina, ka kreditors ir sūtījis kaut ko. Pēc paša apgalvojumiem - atgādinājumu. Un par konkrētu parādu. parādnieks apgalvo, ka atgādinājumu par konkrētu parādu nav saņēmis. Kas to lai zina, vai pastnieks kaut kur citur iemetis, vai kāds nospēris. Nu nav. Un šaubu gadījumā jāvērtē par labu parādniekam.

Atbildēt

Kur lai saņem informāciju par savu pilnu kredītvēsturi un noilgumu?

Atbildēt

»

Nevajag aizmirst, ka civilprocesā darbojas sacīkstes princips. Kā domā, kuru pierādījumu tiesa vērtēs kā ticamāku? Ka kreditors sūtīja atgādinājumu, ko apliecinās pasta kvīts, vai parādnieka fantāziju, ka tur bija geju kluba reklāma?

Nav jau krim.process, kur apsūdzētais var fantazēt līdz bezgalībai un apsūdzībai tas viss jāatspēko.

Atbildēt

»

Ja Dieva vietā ir nauda, tad otra dzīvība netiek uzskatīta par vērtību

Atbildēt

Visvairāk cilvēku šeit iet bojā no neiespējamām uzturlīdzekļu parādu piedziņām,jo šīs valsts likums nosaka,ka ir pienākums maksāt to,ko nav iespējams maksāt

Atbildēt

Es nesaku ka nav jāatdod bet ne jau tādas summas. Piemēram,tika aizņemti 1000 Lati un tagad pēc tik daudziem gadiem piedzen jau 6000 Eur. Kur tādu summu lai ņem? Padlu un parazītu kantoris. Ko tad kungus nekrata kuri zazagušies miljonus,ejat tur.

Atbildēt

»

Piežmiegt vajadzētu tos kuri nekontrolēti pa labi pa kreisi izmantojot agresīvo mārketingu,ievilina kredītu jūgā cilvēkus.Neviens nedot tiesības cilvēku muļķību un nenoturību izmantot savā labumu gūšanai.Tu Alda laikām esi tipiskā kapitālistiskā maita, kurā atbalsta legālo cilvēku izpūtānašānu, tādus cilvēkus kas organizē un tādus ka tu, kas to visu atbalsta, nostādināt pie sienas un lode pierē,kā vecajos labajos laikos.....

Atbildēt

»

Nau nau. Stulbeni iemācies rakstīt.

Atbildēt

Un kad tad aiz olām ņems Karinu un Pavlutu, tie ir sazagusies miljonus, bet parastos, cilvēkus par kapeiku drāž!

Atbildēt

»

Arpustiesas metodes:))
Tas metodes palidz tikt pie panta par izspiesanu minimums 3-6
Velu Jums veiksmi stradat ar sim metodem:))

Atbildēt

Ņemot vērā, ka komentāros norādīts uz 2020.gada judikatūras maiņu, attiecībā uz atgādinājuma parādniekam izsniegšanas kārtību (kaut gan tas ir aktuāli, ja tiek celta prasība tiesā), neliels komentārs no manas puses.

Raksta mērķis nav konsultēt negodprātīgus parādniekus, kā izvairīties no parāda samaksas, bet gan sniegt padomu tiem, kuri tiek nepamatoti pakļauti parādu piedzinēju uzbrukumiem, kaut gan parāds radies, piemēram gadsimta sākumā. Bieži uzņēmumu grāmatvedībā palikuši visādi prasījumi, kas vienkārši "komplektā" aizcedēti parādu piedzinējiem "iztīrot bilanci". Virkne jau pēc būtības ir apšaubāmi, un neviens vairs neatceras to pamatu. Nav runa par aktuālajiem parādiem un to piedziņu.

Kā jau rakstā norādīts - ja kreditors apgalvo, ka noilgums ir pārtraukts, jo parādnieks ir saņēmis atgādinājumu vai atzinis parādu, bet parādnieks to noliedz, tad tas ir kreditora pienākums - pierādīt, ka parādnieks atgādinājumu patiešām ir saņēmis vai parādu atzinis.

2020.gada 3.decembra Senāta spriedumā lietā Nr. C10080016, SKC-12/2020, patiešām, ir norādīts, ka parādniekam ir pienākums pārskatīt savu pasta kastīti un, ja viņš to nedara, tad tā ir viņa problēma (saīsināti, sadzīviski izsakoties). Spriedums ir publiski pieejams.

Bet ir nianse. Un tā slēpjas Civilprocesa likuma 96.panta 5.daļā, kurā norādīts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
… Rādīt visu

Atbildēt

Ja nepieciešams kādam varu ierakstīt Senāta spriedumu lietu numurus un tos var atrast- judikatūru par noilgumu, un to ka pierādījumi nav pasta kastē samesti paziņojumi,vai e pasts izsūtījumi, vai vēstulu sūtīšana uz deklarētās dzīvesvietas. Nevajag jaukt civilprocesu ar administratīvo lietu procesu.. Galu galā jebkurai tiesai ir jāievēro judikatūra.

Atbildēt

Gribu papildinat, kā ir Senāta spriedumi, kuros pateikts ka piedzineju e pasti, neierakstitas vēstules u.tml. nav jāņem vērā nav pierādījumi par noilguma pārtraukšanu. Man personīgi ir vinneta tiesa, godprātīga tiesnese bija, kura tā arī atsaucas uz spriedumiem. Otrā lietā pie tādiem pašiem apstākļiem tiesnese paziņoja, ka redziet pirms septiņiem gadiem uzrādītais e pasts esot pietiekams lai uzskatītu ka bija paziņots. Tā ir ar tiesnešu nekompetenci....vai ....tur ir kas cits.....hm....priekš kam tad tērē naudu viņu metodiskām mācībām u.tt...

Atbildēt

Raksts jau nav par to, kādā veidā novilkt laiku, ignorējot atgādinājumus, lai būtu iespēja atsaukties uz noilgumu.

Raksts ir par to, ka tiek mēģināts piedzīt parādus, kas radušies gadsimta sākumā, un par kuriem neviens, līdz neilgam laikam nav licies ne zinis. Savukārt, ja kreditors iesniedz tiesā pasta kvītis un saka, ka nosūtījis brīdinājumus, bet parādnieks apgalvo, ka pasta kastītē nekas nav bijis, tad gan kreditoram ir jāpierāda, ka tā vēstule tiešām tur ir nonākusi. Ar pasta komersanta izziņu būs par maz. Manā pastkastītē, piemēram, ir mesti visādi atgādinājumi, ar citām adresēm un personām, kurām ar mani nav nekāda sakara.

Tajā 2020.gada Senāta spriedumā SKC-12/2020, pirmkārt, ir redzams, ka atbildētāja atsaukusies uz kreditora pierādīšanas pienākumu par paziņošanu, bet nav tieši norādījusi, ka pastkastīti regulāri izskata, bet nekas tur nav bijis. Gluži otrādi, atbildētāja kasācijas sūdzībā ir norādījusi, ka "AS „OpusCapita” 2016. gada 7. janvāra apliecinājums par vēstuļu saņemšanu no prasītājas nosūtīšanai pēdējās debitoriem, tostarp atbildētājai, neapstiprina faktu, ka AS „OpusCapita” visas šīs vēstules faktiski nodeva pasta komersantam. Turklāt nav pierādījumu tam, ka vēstules izsniegtas adresātiem."

Tā vietā, lai vienkārši pateiktu "es savu pastkastīti regulāri izskatu, un tur nekādu atgādinājumu nebija".

Un tajā lietā noilgums vispār bija nesen iestājies, un sūtīti 2 atgādinājumi. Tur, patiešām, parādniece izskatās slikti. Aizņēmās vairāk par 3000eur un mēģināja palīst zem noilguma, turklāt daži prasījumi vēl ierakstījās 3 gados.
… Rādīt visu

Atbildēt

»

Ir spriedums 03.12.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) kurā ir paredzēts, ka ja ir pierādīts, ka paziņojums nosūtīts un ievietots pastkastītē, tad uzskatāms, ka parādnieks to saņēmis. Bet šajā lietā jau parādnieks nav norādījis, ka nekādu paziņojumu viņa pastkastītē deklarētajā adresē nav bijis vai, ja kaut kas bijis, tad reklāma. Kā zināms, sūtījumi zūd, pastnieki regulāri kļūdās, iemetot korespondenci nepareizās pastkastītēs. Ja parādnieks noliedz, ka viņa deklarētās adreses pastkastītē būtu bijis šis atgādinājums, vai atgādinājums ar šādu saturu ir bijis ierakstītajā vēstulē, tad iestājas kreditora pierādīšanas pienākums. Šajā lietā spriedums ir taisīts pieņemot, ka tas, kas nosūtīts, patiešām bija atgādinājums, un tas šajā pastkastītē ir nonācis.

Atbildēt

»

Ja parādnieks noliedz, ka viņa saņemtajā ierakstītajā vēstulē atradās atgādinājums par parāda samaksu, tad kreditoram ir jāpierāda, ka tas tur, patiešām, bija, un parādnieks to ir saņēmis. Kādas vēl pasta kastītes un parādnieka pienākums? Jo nereti, atgādinājuma vietā, ir geju kluba reklāma, vai LGBT bukleti. Ja parādnieks oponē, to pierādīt nevar. Neiet tas cauri. Varētu lietas numuru palūgt? Bet raksta tēma jau ir par reāli noilgušiem prasījumiem, nevis kā maksimāli novilkt laiku, lai iestājas noilgums (ja noilgums nav iestājies, tad PTAC rakstīt nevajag).

Atbildēt

»

Kā tad tu domāji nemaksāt?Aizņemties naudu un neatdot,tādi ir latvijā dzīvojošie mērgļi.Grib dzīvot uz cita rēķina.Vajadzētu viņus piežmiegt kārtīgi

Atbildēt

Tieslietu ministrei laiks atkāpties no amata .

Atbildēt

»

Kreditors var nosūtit arī ziemassvētku apsveikumu.

Atbildēt

»

Tieši tā. Personai pēc likuma ir pienākums būt sasniedzamai savā deklarētajā adresē. Pasta neizņemšana ir paša brīva izvēle, kas neietekmē kreditora tiesības.

Atbildēt

Man ir tieši šāda situācija. Apmēram gadu atpakaļ atskanēja zvans no parādu piedzīšanas kompānijas "GS Core" un man tika paziņots ka viņi nopirkuši itkā manu parādu no SIA "Ostkom" par 2013 gadu par itkā nesamaksātu rēķinu kautgan visus rēķinus esmu godīgi nomaksājis. Viņi man nepārtraukti sūta draudu vēstules un neliek mierā ar draudu zvaniem. Viņi iesniedza prasību arī tiesā kura man atsūtīja pieteikumu vai prasību (nezinu kā to īsti noformulēt) uz kuru es noteiktajos termiņos atbildēju ar šāda parāda noliegumu un tiesa man atsūtīja dokumentu kurā tika paziņots ka tiesvedība ir izbeigta un nav pārsūdzama bet šī kompānija turpina nepārtraukti mani šantažēt.

Atbildēt

Zviedrijā kad paiet tieši 10 gadi- mans parāds 375000:- pazūd un tu ej uz banku ņem jaunu kredītu bez problēmām,jo pēc 10 gadiem tavas parādu saistības,parāds automātiski tiek dzēsts no datu bāzes!Un pat banka kurai tu biji parādā- izsniegs tev jaunu kredītu- ja vien tev būs kāds segums- alga,pensija,laimests vai kas cits! Man tā bija

Atbildēt

Bunkusa liktenis viņiem lemts.

Atbildēt

»

Pirms pāris gadiem AT nosprieda, ka noilgums ir pārtraukts, ja kreditors ir vienpusēji izrādījis vēlmi pārtraukt noilgumu, t.i. - ja kreditors ir nosūtījis atgādinājumu, bet parādnieks to nav izņēmis no savaqs pasta kastītes, tad tiesa to uzskata par kreditora veiktu darbību, kas liecina, ka kreditors nav atteicies no savām prasījuma tiesībām. Lai gan nepiekrītu šādai tiesas nostājai, tomēr šāda judikatūra eksistē. Varbūt ir kāda aktuālāka judikatūra tapusi, kas maina tiesas nostāju, tad lūdzu uzrakstīt.

Atbildēt

Kā ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem ,ko nosūta ieturēt uz banku caur tiesu izpildītājiem. Cik ilgi tie tiek aktīvi.

Atbildēt

Vai mūsu kāds ievēro Satversmi un likumus?Liekas, ka vss ir sagājis grīstē, neviens ne par vairs neatbild.

Atbildēt

»

It sevišķi par deklarētajām adresēm, kuras sen ir mainījušās vairākkārtīgi

Atbildēt

Kur šie lopi ņem informāciju par parādu .Kur datu aizsardzība daudz jautājumu.???

Atbildēt

»

Ja ir pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, tad nekas nenotiek, ja neiet pakaļ un nesaņem. Tiesa izbeidz tiesvedību. Bet ierakstīti sūtījumi ir jāsaņem, citādi var palaist garām prasību tiesā, un tad gan ir ziepes.

Noteikti ir vērts monitorēt savas lietas. Tas izdarāms šeit sadaļā "manas e-lietas":

https://www.elieta.lv/web/

Atbildēt

»

Tas nav bijis pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet gan ir celta prasība, kas nogulēta, un izskatīta bez atbildētāja. Jāiet pie jurista, citādi nekādi. Jāiepazīstas ar lietu, sākot ar vizīti pie tiesu izpildītāja. Jāskatās, vai tur ir pamats jaunai izskatīšanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vai protestam, ja pārkāptas materiālās vai procesuālās normas (reti gadījumi). Parasti jau tiesa paziņojumus ir sūtījusi, un pirmajā reizē tāpat lietu neizskata. Piemērs - parādnieks aizbraucis strādāt uz ārzemēm, deklarētā adrese Latvijā palikusi, uz pastu pēc ierakstītiem sūtījumiem neiet, nu tad arī nosprieda bez parādnieka piedalīšanās.

Atbildēt

»

Kur tu tāds gudrinieks esi radies? Katram jāpierāda savi apgalvojumi. Arī kreditoram. Un šajā gadījumā - ka parādnieks ir saņēmis atgādinājumu par parāda samaksu. Turklāt, nevis, ka parādnieks ir saņēmis vienkārši ierakstītu vēstuli, bet gan vēstuli ar konkrētu saturu. Nosūtīšanas fakts nevienu neinteresē (vismaz tiesu). Ja vēstules saturu ir apliecinājis notārs, tad varēs pierādīt. Vai atnāks tiesu izpildītājs un nolasīs. Savādāk, ja parādnieks pateiks, ka vēstule bija, viņš parakstījies par saņemšanu, bet kas tur bija iekšā viņš neatceras, vai arī tur bija geju kluba reklāma, ar to arī viss beigsies. Jo kreditors nepierādīs atgādinājumu par parādu. Protams, ja parādnieks atgādinājuma saņemšanu atzīst, neskatoties uz to, ka tas nav pierādāms, tad gan nav vairs nekas atsevišķi jāpierāda. LV parādnieki nav ļoti advancēti - bieži vien parādi nav pamatoti, kļūdas grāmatvedībā pie līgumu izbeigšanas u.c. Un neviens neatceras, kas tur pirms 15 gadiem ir bijis. Tāpēc arī likums paredz noilgumu. Ja parāds ir, nevajag gulēt - 3 gadi ir pilnīgi pietiekams laiks lai celtu prasību tiesā, ja citādi nesanāk.

Atbildēt

»

Nevajag jau nu muļķības rakstīt - jāpierāda nevis saņemšanas fakts, bet gan nosūtīšanas fakts.
LV parādnieki ir ļoti advancēti - uz pastu vispār neiet un visus citus uzskata par muļķiem. Sagrābjas aizdevumus un dzīvo asti kuldami...

Atbildēt

»

Ko darīt ja nav bijis neviens paziņojums no tiesas? Bet naudu no algas atvelk?

Atbildēt

Diemžēl mūsu valstī likumus neatzīst pat tiesneši. Par to, ka ir bijusi tiesa un par mistisku 20 gadus vecu parādu sāks atvilkt no algas, es uzzināju no darba devēja.

Atbildēt

»

Parāds ir par parādu, tas nozīmē par soda procentiem, kas patiesībā tukšums bez seguma, ko parādu piedzinēji pārvērš naudā.

Atbildēt

Bail iedomāties kad atkal nesanāk kā ar bunkuru tie parādu piedzinēji

Atbildēt

»

Pilnīgi jums piekrītu ! Bāzties iekšā minimālajā algā - absurds.Tas laikam bijis Zv.tiesu izpildītāju specpasūtījums, paši gadā pelna 500 - 700 tūkstošus, pat vairāk,

Atbildēt

»

...vēlreiz tikai piebildīšu, ka jāatbild tiesai ir noteikti !!!...un vēl iesaku tiem, kam šie papīŗīši nāk, pastā paprasīt, lai ierakstītas vēstules gadījumā nāk īsziņa uz mobilo...palaidīsi garām, pats vainīgs, tad nāksies jau pašam rakstīt tiesai...:)

Atbildēt

»

Ja tiek ievilkts ķeksītis "neatzīstu", tiesa izbeidz tiesvedību visos gadījumos. Un tad atliek tikai parsības kārtība kas, noilguma gadījumā, prasītājam ir lieki izdevumi par valsts nodevas samaksu. Pusē gadījumu atmet atpakaļ ceļot prasību tiesā par noilgušiem prasījumiem, uz tā pamata, ka prasītājam nav prasības tiesības.

Atbildēt

»

................

Atbildēt

Paldies par skaidrojumu!

Atbildēt

nolādētie komunisti

Atbildēt

»

palātā

Atbildēt

Ja "parādus", kuriem izbeigušies termiņi, tirgo, tad darīšanai būtu bijis jābūt Datu valsts inspekcijai, citādi nav saprotama DVI interese gar arhīvpētniecību. Tāpat būtu bijis jāsāk beidzot interesēties Valsts policijai par nelikumīgi piestādītiem rēķiniem, neesot līgumam, kā reizēm mēdz darīt koda atslēgu uzstādītāji, kā arī par rēķiniem, par kuru pamatotību pat nevar pārliecināties, jo par vairāk kā desmit gadu ilgu periodu nevienam nav jāglabā samaksu pierādošos dokumentu. Bet vienpusējā kārtībā uzrādīta rēķinu nenomaksāšana nav nekāds pierādījums. Tātad darīšana ir ar krāpšanu. Tas, ka tiesas "apzīmogo" dokumentu, kur izpildei nodots rēķins, kam likumā noteikts noilgums, būtu jābeidzās ar tieneša disciplinēšanu vai pat atbrīvošanu no amata. Tas atgādina laikus, kad tiesu izpildītāji sūtīja aicinājumus samaksāt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nepiederošu nekustamo īpašumu.

Civillikuma normas par labprātīgu izpildi šeit nav izmantojamas, jo samaksas izpildītājs ir maldināts, no viņa ar viltu izvilināta samaksa. Vairāk kā desmit gadus vecu rēķinu pamatotību nevar pamatot, jo, pat izprasot aktuālā konta izrakstu no bankas, nav garantijas, ka nav bijis cits konts, kas likvidēts, vai maksājums, piemēram, nav veikts uzņēmuma kasē. Ja "parāds" pārdots, tad tam, kas uzrāda parādu, nav nekas kā tikai vienas puses apgalvotais. Protams, šādos gadījumos nav jāizslēdz iespēja VID pārbaudīt, kā grāmatvedībā noformēti un VID uzrādīti šādi "parādi"
… Rādīt visu

Atbildēt