Parādniekam un ikvienai amatpersonai likumā ļauts neatklāt darījumus līdz gandrīz 3 miljoniem latu gadā

Šonedēļ Pietiek ziņoja, ka Parādnieka vienīgie oficiālie ienākumi pēc nodokļu nomaksas pērn pēc deputāta mandāta iegūšanas bijuši aptuveni 1150 latu mēnesī, taču vienlaikus viņš saskaņā ar paša publisko atzinumu mēnesī maksā aptuveni 3000 eiro (2100 latu) lielu kredītmaksājumu. No tā Pietiek izdarīja secinājumu, ka pat gadījumā, ja Parādnieks ne savām, ne savu divu ģimeņu un piecu bērnu vajadzībām neatvēl ne santīma, viņš tik un tā ik mēnesi nelegālos, nedeklarētos ienākumos saņem aptuveni 950 latu.

Pietiek šo secinājumu atsauc, jo saskaņā ar oficiāli sniegtu Valsts ieņēmumu dienesta sniegtu skaidrojumu tas ir izrādījies nepareizs. No VID skaidrojuma izriet, ka Latvijas likumdošana ne tikai Parādniekam, bet arī faktiski ikvienai citai valsts amatpersonai nodrošinājusi iespēju izvairīties no nepieciešamības sabiedrībai atklāt, no kādiem cilvēkiem un firmām šī amatpersona saņem ievērojamas summas – līdz pat 3999,99 latiem dienā (summu, kas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas vienā darījumā). Šāda iespēja ikvienai amatpersonai ir tik ilgi, kamēr vien tā ne mazākas summas (bet var arī lielākas, tikai nepārsniedzot jau minēto 20 algu robežu vienā reizē) nodod tālāk citām personām.

„Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem. Ja persona reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jānorāda gūtie ieņēmumi un izdevumi, kas rodas saimnieciskās darbības rezultātā, un jānorāda peļņa (ja tāda veidojusies), kas attiecīgi tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja saimnieciskās darbības rezultātā konkrētajā taksācijas periodā saimnieciskās darbības veicējam, kurš vienlaikus ir valsts amatpersona, ir bijusi peļņa, tad attiecīgi peļņa uzskatāma par ienākumiem, kas norādāma valsts amatpersonas deklarācijas ienākumu sadaļā,” – šāds ir VID oficiālais skaidrojums.

Tas nozīmē, ka gan Parādnieks, gan faktiski jebkura cita valsts amatpersona vienlaikus ar amatpersonas pienākumu veikšanu var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un šajā statusā noteiktās darbības jomās pieņemt maksājumus – kopumā līdz pat 1,459 miljoniem latu gadā (3999,99 lati x 365 dienas) – no cilvēkiem un firmām, par kuriem sabiedrība saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nekad un nekas nav jāuzzina, ja vien amatpersona šādas pašas vai lielākas summas samaksā citiem cilvēkiem un firmām, par kurām sabiedrībai saskaņā ar likumdošanu jau atkal nekas nav jāzina.

Savukārt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiālā skaidrojuma izriet, ka Parādnieks tāpat kā citi Saeimas deputāti drīkst savienot savu valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai, reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības, kā arī, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, pārvaldot valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, piemēram, veicot iznomāšanu.

VID un KNAB skaidrojumi nozīmē to, ka Parādniekam kā Saeimas deputātam – tāpat kā faktiski ikvienai amatpersonai – likumdošana dod tiesības vienlaikus ar valsts darbu veikt saimniecisko darbību šajās jomās un amatpersonas deklarācijā publiski vispār neuzrādīt, no kā viņš saistībā ar šo darbību saņēmis kādus ieņēmumus, ja vien šie ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 1,459 miljonus latu gadā un ja viņa izdevumi ir vismaz tikpat lieli.

Vienlaikus šie skaidrojumi apliecina: ja atbilst taisnībai Parādnieka publiskie izteikumi, ka viņam finanšu līdzekļus kredīta nomaksai ienesot arī viņa īpašumā esošais bērnudārzs, tad šādus ieņēmumus deputāts saņēmis nelikumīgi, jo saskaņā ar KNAB skaidrojumu kā Saeimas deputāts viņš šajā jomā ar saimniecisko darbību kā pašnodarbināta persona nodarboties nedrīkst. Viņš gan drīkst strādāt bērnudārzā par pedagogu, bet tādā gadījumā saņemtā nauda (ienākumi) viņam jādeklarē – kas deklarācijā nav izdarīts. Pietiek ir lūdzis KNAB pārbaudīt arī šos faktus.

No VID skaidrojuma izriet, ka šāda situācija, kad valsts amatpersonām ir iespēja neuzrādīt arī milzīgus ieņēmumus un personas, no kurām tie saņemti, eksistējusi jau vismaz vairākus gadus, līdz ar to šādos darījumos iesaistīto amatpersonu skaits un „kabatas” mainījušo naudas līdzekļu apjoms nav pat aplēšams. VID ceturtdien nevarēja nosaukt, kāds skaits valsts amatpersonu vienlaikus ir pašnodarbinātu personu statusā un veic saimniecisko darbību, kuras ieņēmumi var arī netikt uzrādīti amatpersonas deklarācijās.

Uzskatot, ka šī situācija, kad valsts amatpersonas sabiedrībai aiz muguras var kārtot darījumus par milzīgām summām un ar publiski neatklātām personām, ir nenormāla un neatbilst pat elementārākajiem tiesiskas valsts principiem, Pietiek ar attiecīgiem iesniegumiem jau vērsies Saeimas Juridiskajā komisijā, kā arī pie tieslietu ministra un Valsts prezidenta.

„Stulbība,” - tik skarbi pastāvošo dalītās deklarēšanās iespēju Pietiek raksturo KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča. „Ideālā modelī valstij nevajadzētu grābstīties ap simts un vienu deklarāciju. Ideālā modelī būtu jābūt vienai deklarācijai ar pietiekami plašu saturu, lai varētu gūt pārliecību par personas mantisko stāvokli un ienākumu legalitāti. Viena deklarācija un viss,” uzskata Jurča.

Esošā dalītā sistēma saskaņā ar KNAB amatpersonas domām paver iespējas blēdībām un patieso ienākumu slēpšanai, jo Gada ienākumu deklarācijas un valsts amatpersonu deklarācijas tiek kontrolētas pēc atšķirīgiem principiem. Piemēram, pateicoties šīm divām paralēlajām deklarācijām, pat ne visas saimnieciskās darbības veicēja aktivitātes, kas saskaņā ar likumdošanu traktējams kā darījums, proti, pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latus, obligāti tiek uzrādītas valsts amatpersonas deklarācijā.

Valsts amatpersonu iesniegtās Gada ienākumu deklarācijas pārbauda VID nodokļu auditori, kuri tajās meklē nodokļu uzrēķina iespējas, vadoties pēc nodokļu likumdošanas. Savukārt valsts amatpersonu deklarācijas pēta pēc pilnīgi citiem principiem, vadoties no Interešu konflikta likuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Jurča uzskata, ka procedūrai būtu jābūt vienai un ar abu veidu deklarāciju kontroli būtu jānodarbojas vienai un tai pašai VID struktūrvienībai, jo „amatpersonas deklarācija pēc savas dabas vairāk ir mantiska rakstura deklarācija nekā interešu konfliktu identificējoša deklarācija”. 

Tomēr KNAB, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas, salīdzina to datus ar gada ienākuma deklarāciju datiem, ja amatpersona vienlaikus reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs. „Ja salīdzinot datus, mēs izsecinām, ka amatpersona ir tērējusi vairāk, nekā nopelna, mēs pārsūtām lietu VID,” saka Jurča.

Tiesa, kā zināms, pat gadījumā, ja VID vai KNAB amatpersonai uzliek sodu sakarā ar amatpersonas deklarācijas likumdošanas pārkāpšanu vai pat sāk kriminālprocesu, sabiedrībai par to parasti netiek ziņots, - abas institūcijas uzskata, ka to liedzot likumdošana.

Novērtē šo rakstu: