Iesaki rakstu: 
Pirms kāda mēneša Finanšu ministrija ziņoja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas ir kritušies par 2,1 miljonu eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, cita starpā karsējamās tabakas patēriņam krītot par 50%. Līdz ar to diemžēl onkoloģijai paredzētie papildu līdzekļi netiks iekasēti. Tas izraisīja sašutuma vētru. Daži pēkšņi apskaidroti tautas kalpi šādu sasaisti starp akcīzes nodokli un veselības finansēšanu pat nosauca par kļūdu.
Te, kur bijis, kur ne, kā ķipars no tabakdozes kādā jaukā piektdienā TV ekrānos labā Ziemassvētku vecīša tēlā parādījās premjera iecienītais dzimstības padomnieks Imants Parādnieks, kurš, smaidot baltajā bārdā, pavēstīja, ka nauda onkoloģijai tomēr būs – esot jau iekasēti pat 2,5 miljoni eiro virs plānotā. Kā tad tā? Finašu ministrijas ierēdņi sajaukuši + un -? Vai arī aprīlī pēkšņi visi metušies pirkt karsējamo tabaku, palielinot ieņēmumus par gandrīz 5 miljoniem?
Apskatot VID datus par karsējamās tabakas patēriņu un akcīzes nodokļa ieņēmumiem pirmajos 4 mēnešos, redzams, ka karsējamās tabakas patēriņš ir samazinājies par 26%. Arī šajā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, tendence ir negatīva, tā ka tā nevarētu būt tikai iepriekšējā decembra krājumu veidošanas ietekme.
Ieņēmumi no karsējamās tabakas ir par 839 000 EUR lielāki nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Tas ir par 57% vairāk. Bet a) nodokļa palielinājums bija 113%, un b) pagājušajā gadā karsējamās tabakas patēriņš pieauga un gada otrajā pusē bija jau krietni lielāks. Tāpēc adekvātāk ir salīdzināt, piemēram, augustu – novembri ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem. Tad pieaugums vairs sanāk tikai 520 000 eiro jeb 29% (likme pieauga par 113%, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par 29%).
No kurienes tad 2,5 miljoni?
Ticamākais izskaidrojums ir, ka premjera uzticamais padomnieks ir pieskaitījis karsējamās tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem citu nodokļu ieņēmumus – akcīzes nodokli no cigaretēm, smēķējamās tabakas vai cigāriem, kuru patēriņš patiešām pieaug. Kāda starpība - kā var nesolīt, citējot ekspremjeru Repšes kungu.
Problēma ir tajā, ka savulaik laipnu cigarešu industrijas darboņu izstrādātais un apņēmīgā Parādnieka kunga virzītais priekšlikums attiecās tikai uz cigarešu nozares sīvākajiem konkurentiem - karsējamo tabaku, paredzot no tās papildus iekasēt 3,3 miljonus eiro. Izmaiņas nodoklī cigaretēm un smēķējamai tabakai bija drīzāk skata pēc, paredzot papildu 0,3 miljonu eiro ieņēmumus. Tieši šos 3,3 (+0,3) miljonus arī bija paredzēts novirzīt onkoloģijai.
Turklāt priekšlikums nāca pēc valdībā jau atbalstītā priekšlikuma mērenāk palielināt nodokli karsējamai tabakai, gūstot papildus ieņēmumus 1,5 miljonu eiro apmērā pamatbudžetā. Un ir paredzēts, ka papildu nauda onkoloģijai novirzāma tikai tad, ja papildu ieņēmumi pārsniedz 1,5 miljonus. Tas nozīmē, ka kopumā no karsējamās tabakas šogad jāiegūst 4,8 miljoni eiro, lai onkoloģijai varētu novirzīt 3,3 miljonus.
Pirmajos 4 mēnešos no 4,8 miljoniem iekasēti ir 839 tūkstoši. Šī brīža tendence liecina, ka labākajā gadījumā tiks izpildīts FM sākotnēji piedāvātais 1,5 miljonu plāns (kas iet vispārējā budžetā) un paredzētā papildu nauda onkoloģijai 3,3 miljonu apmērā iekasēta netiks.
Bet ticēt taču gribas, un naudu onkoloģijai tiešām vajag. Un nav arī iemesla neticēt cienījamam premjera padomniekam, kurš ne vienreiz vien ir pierādījis, ka jārēķina citādāk un tad sanāk. Solītā nauda onkoloģijai būs. Tas nekas, ka ne no tabakas. Neviens taču to nepārbaudīs. Katram savs reizrēķins.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
