Parādās ziņas par vēl vienu kriminālprocesu, kurā figurē Šveices advokāts Meroni un viņa „komanda”
PIETIEK24.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākušas ziņas par vēl vienu „politiski sensitīvu” kriminālprocesu, kurā figurē „arestētās mantas apsaimniekotājs”, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, - saskaņā ar neoficiālu informāciju runa ir par jau pirms ilgāka laika sāktu kriminālprocesu par piesavināšanos lielā apmērā, kurš pēc ilgākas nogulēšanas „plauktā” tagad ir aktīvi atsākts.
Kā zināms, viens kriminālprocess tika sākts jau aizvadītā gada vasarā, kad Ģenerālprokuratūra saņēma detalizētu un apjomīgu iesniegumu par Meroni shēmām un pēdējos gados veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem, kam bija pievienots arī iespaidīgs dokumentu daudzums.
Tiesa, šajā kriminālprocesā pašam Meroni vismaz līdz šim nekāds statuss nav ticis noteikts, taču, neraugoties uz to, tranzītbiznesa aprindās zina teikt, ka Šveices advokāts pēdējos mēnešos izvairās iegriezties Latvijā, lai gan pirms Saeimas vēlēšanām šeit bijis biežs viesis.
Kā zināms, saņemot šo un vēl citus iesniegumus, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde pagājušā gada jūlija vidū sāka kriminālprocesu par piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Kriminālprocess tika uzsākts pagājušā gada 16.jūlijā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 195.panta trešās daļas.
Krimināllikuma 179. pants par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt 195. pants – tas pats, kas piemērots arī Aivaram Lembergam, - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ar ko izskaidrojama tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ilggadēji pastāvīgi labvēlīgās nostājas maiņa pret „arestētās mantas glabātāju”? Avoti Ģenerālprokuratūrā ir izteikušies, ka tas vismaz daļēji saistīts ar Meroni „politiskās mēra sajūtas zudumu”.
Kamēr ar Šveices advokātu saistītas personas slēpti finansējušas Aivara Lemberga politiskos pretiniekus, tas uztverts labvēlīgi, taču pirms aizvadītā rudens vēlēšanām Šveices advokāts sācis apjomīgi atbalstīt arī politiskos spēkus, kas vairs nevar tikt uzskatīti par nacionālajām interesēm atbilstošiem. To beidzot „pamanījušas” arī valsts drošības iestādes.
Šajā situācijā daudz labvēlīgāk uztverta ar Meroni iepriekš saistītu personu sniegtā informācija, kurā cita starpā arī skaidri iezīmētas varbūtējās „mantas glabātāja” darījumu finansiālās sekas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai Lemberga lietā būs vai nebūs konfiscējošs spriedums.
„Ja R. Meroni rīcības rezultātā tiks samazināta arestētā manta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie, Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.
Šāds rezultāts gaidāms neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība augstāk minētajā krimināllietā. Ļoti iespējams, ka šādu tiesvedību rezultāts būs smagi jūtams Latvijas valstij un katram tās nodokļu maksātājam,” teikts iesniegumā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
