Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu bijis homofobs, kopš vien spēju sevi atcerēties. Mana pirmā spilgtā bērnības atmiņa ir homofoba - es nosaucu divas kaimiņu tantes par vecām, smirdīgām lesbietēm, un mamma pēc tam mani stundas garumā audzināja par to, ka homoseksuālisms ir pilnīgi normāla parādība, sastopama gan dzīvnieku, gan augu pasaulē, ka daudzi mūsu valsts izcilākie prāti ir homoseksuāli un ka brīvā liberāldemokrātiskā sabiedrībā šādai attieksmei nevar būt vietas. Es ar prātu jau tolaik sapratu, ka mammai ir taisnība, bet neko ar sevi padarīt nevarēju - neko citu kā vien vecas, smirdīgas lesbietes es tajās divās tantēs saskatīt nespēju, un bērnībā kontrolēt savu homofobiju ir īpaši grūti.

Jau dzīve pagalmā man kā mazam homofobam bija skarba, bet līdz ar skolas gaitu sākumu viss kļuva pavisam nežēlīgi. Zēni, kas staigā sadevušies rokās viens ar otru. Meitenes, kas satiekoties apskaujas. Jā, bieži vien šī savstarpējās pieķeršanās izrādīšana nenozīmēja automātisku piederību geju un lesbiešu grupām, bet tāpat man uz to skatīties bija pretīgi. Līdz ar to tikai dabiski, ka es skolā vienmēr turējos savrup un vienīgais īstais draugs man bija mans telefons un spēlītes tajā. Protams, itin bieži arī videospēlēs man nācās šausmināties un ķerties pie "izdzēst" pogas lietošanas, kad pār mani nāca atklāsme, ka iecienītās spēlītes varonis patiesībā ir neglābjams pederasts vai rūdīta lesbe.

Vecāki mani šā un tā mēģināja no homofobijas ārstēt - tolaik to uzskatīja par psihisku slimību un patoloģiju, daudz laika es pavadīju pie psihologiem, psihiatriem, krāsu terapijas nodarbībās, fenšui pulciņos un genderoloģijas grupiņās, bet nekas nelīdzēja. Tolaik vēl zinātnieki nebija pierādījuši homofobijas iedzimto dabu, līdz ar to mani cītīgi mēģināja no tās izārstēt. Un es patiešām pats tolaik pārdzīvoju savu "nenormālību" - kamēr mani skolas biedri ja ne paši iesaistījās viendzimuma sakaros, tad priecājās par citiem, kas tā darīja un pilnīgi noteikti nekad nerādīja uz vīriešu pāri ar pirkstu, un nekliedza pārgrieztām acīm un putām uz lūpām: "Pidari, bļe!" Tikām es neko padarīt nevarēju - šādi refleksi man bija radušies paši no sevis, un pret tiem nelīdzēja ne kumelīšu tinktūra, ne vakcīnas, ne krāsojamās grāmatas.

Līdz ar to tas droši vien bija tikai loģiski, ka pēc pamatskolas es nonācu celtniecības tehnikumā, kas šķita salīdzinoši drošākā vieta, kur izvairīties no homoseksuālisma kairinājumiem. Tur vismaz neviens tev nelika lasīt Oskara Vailda pasakas (sūkātājs!) vai modelēt Tjūringa mašīnu (tā arī vajadzēja tam kaku stumdītājam - tikt izjātam ar ķīmisko kastrāciju!). Taču pat tehnikumā brīžiem bija grūti. Par vienu pasniedzēju man bija nopietnas aizdomas, ka viņa bija lesbiete, lai gan vismaz publiski viņa neko tādu neatklāja, bet man tāpat bija ļoti grūti izturēt viņas nodarbības. Un divi mācību biedri diemžēl bija itin zili. Skaidrs, ka es centos savaldīties - biju jau ļoti daudz laika pavadījis dažādās liberastiskās nodarbībās, kam tīri teorētiski vajadzēja manu homofobiju apslāpēt, līdz ar to lielākoties es Gunvaldi un Maigoni kaut kā piecietu, vien paretām man izspruka kāds pieklusināts "mirstiet, dirsādrāzēji!" izsauciens, bet parasti centos tos piesegt ar klepus lēkmi.

Tehnikumu es pabeidzu daudz sekmīgāk nekā pamatskolu, bet tieši tad sākās visļaunākais - es kaut kā nebiju iedomājies, ka jebkurš priekšnieks pēc definīcijas ir pediņš. Pat ja viņš nav homoseksuāls bībeliskajā nozīmē, tad vismaz garīgi viņš ir zilāks par lakatiņu. Un pastāstiet man, lūdzu, kā gan es varētu strādāt par padoto pie pediņa? Protams, man varētu kāds teikt, ka tad jau man atlika tikai variants kļūt par pašnodarbināto, cilvēku bez priekšniecības, bet pamēģini tu kā celtnieks būt bez priekšniecības! Jebkurš pasūtītājs tāpat tev būs kā priekšnieks un tātad - zilais. Un pats jau es arī nevarēju kļūt par priekšnieku, jo tas jau nozīmētu vēl trakāku variantu - pašam kļūt par pediņu. Vienvārdsakot, strādāt es nevarēju, un vienīgais, kas mani glāba, bija liberālsociālisma lielie pabalsti bezdarbniekiem.

Materiāli es gan biju pietiekami nodrošināts, bet mana dzīve bija vienmuļa, jo visu laiku mani vajāja domas par gejiem un lesbietēm, kas uzglūn uz katra stūra. Es nevarēju iepazīties ar meitenēm, jo viņas visas pārmērīgi daudz apkampās viena ar otru, un jau tas šķita aizdomīgi. Man nevarēja būt draugu vīriešu, jo viņiem patika skatīties futbolu, un pasaulē nav nekā homoerotiskāka par sportu. Pieauguši vīrieši, kas jūsmo par īsos šortos skraidošiem zēniem - tas tak ir vienkārši pretīgi! Līdz ar to man atlika tikai videospēles un alkohols. Šiem diviem vaļaspriekiem tad es arī nodevos, līdz kādā interneta forumā mani uzrunāja Ahmeds.

Sākumā es, protams, domāju, ka viņš ir zilais, kurš meklē iespēju ātri nodrāzties, bet viņš mani ātri atvēsināja, pavēstot, ka islāms homoseksuālismu neatzīst vēl vairāk nekā es. Tas nomierināja. Beidzot biju atradis kādu sev tuvu dvēseli. Arī Ahmeds bija dzimis homofobs, vienīgi viņam bija vairāk paveicies - uzaudzis radikālu musulmaņu ģimenē, viņš nekad netika savas pārliecības dēļ vajāts un pazemots. Turklāt arī viņš, tāpat kā es, dzīvoja no valsts dāsnajiem pabalstiem. Protams, laiku pa laikam viņš mēģināja mani pievērst džihādam un neticīgo nogalināšanai, bet es izlikos šo viņa hobiju nemanām, tāpat kā viņš piecieta manu alkoholismu. Pieciest vienam otru bija viegli arī tāpēc, ka mēs klātienē nemaz netikāmies, tik vien kā sazinājāmies caur internetu. Bet tad Ahmeds pazuda, cik sapratu - viņš bija devies uz Palestīnu spridzināt neticīgos. Man viņa mazliet pietrūka, bet ne tik daudz, lai tur būtu kāda pediņīga nots.

Pēc Ahmeda pazušanas man jaunu draugu vairs nav bijis. Kad sabruka Eiropas ekonomika un pabalstus pārstāja maksāt, es biju spiests meklēt algotu darbu. Pārsteidzošā kārtā man izdevās atrast risinājumu, kas ļāva izvairīties no strādāšanas zilā priekšnieka labā, faktiski tāpēc, ka man nav nekādas saskarsmes ar jebkādu priekšniecību. Jā, kaut kur tāda noteikti atrodas, bet tā ir tik abstrakta, ka es nekādi nespēju iztēloties savu vadītāju, nododoties sodomiskām izvirtībām, kaut vai tāpēc vien, ka es nemaz nezinu, kas ir mans tiešais vadītājs. Es nezinu, vai var teikt, ka es lepojos ar savu interneta troļļa darbu, bet rēķinus nomaksāt tas ļauj un kaut kādu gandarījumu man sniedz. Es varbūt neesmu pats laimīgākais cilvēks pasaulē, bet troļļa darbs ir ļāvis man puslīdz integrēties sabiedrībā un tagad es vairs nejūtos tik ļoti atstumts. Turklāt es esmu sapratis, ka tādu kā es patiesībā ir diezgan daudz. Un kopā mums ir daudz vieglāk sadzīvot ar savu slimību.

Pārpublicēts no  http://kazhe.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...