Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es esmu bijis homofobs, kopš vien spēju sevi atcerēties. Mana pirmā spilgtā bērnības atmiņa ir homofoba - es nosaucu divas kaimiņu tantes par vecām, smirdīgām lesbietēm, un mamma pēc tam mani stundas garumā audzināja par to, ka homoseksuālisms ir pilnīgi normāla parādība, sastopama gan dzīvnieku, gan augu pasaulē, ka daudzi mūsu valsts izcilākie prāti ir homoseksuāli un ka brīvā liberāldemokrātiskā sabiedrībā šādai attieksmei nevar būt vietas. Es ar prātu jau tolaik sapratu, ka mammai ir taisnība, bet neko ar sevi padarīt nevarēju - neko citu kā vien vecas, smirdīgas lesbietes es tajās divās tantēs saskatīt nespēju, un bērnībā kontrolēt savu homofobiju ir īpaši grūti.

Jau dzīve pagalmā man kā mazam homofobam bija skarba, bet līdz ar skolas gaitu sākumu viss kļuva pavisam nežēlīgi. Zēni, kas staigā sadevušies rokās viens ar otru. Meitenes, kas satiekoties apskaujas. Jā, bieži vien šī savstarpējās pieķeršanās izrādīšana nenozīmēja automātisku piederību geju un lesbiešu grupām, bet tāpat man uz to skatīties bija pretīgi. Līdz ar to tikai dabiski, ka es skolā vienmēr turējos savrup un vienīgais īstais draugs man bija mans telefons un spēlītes tajā. Protams, itin bieži arī videospēlēs man nācās šausmināties un ķerties pie "izdzēst" pogas lietošanas, kad pār mani nāca atklāsme, ka iecienītās spēlītes varonis patiesībā ir neglābjams pederasts vai rūdīta lesbe.

Vecāki mani šā un tā mēģināja no homofobijas ārstēt - tolaik to uzskatīja par psihisku slimību un patoloģiju, daudz laika es pavadīju pie psihologiem, psihiatriem, krāsu terapijas nodarbībās, fenšui pulciņos un genderoloģijas grupiņās, bet nekas nelīdzēja. Tolaik vēl zinātnieki nebija pierādījuši homofobijas iedzimto dabu, līdz ar to mani cītīgi mēģināja no tās izārstēt. Un es patiešām pats tolaik pārdzīvoju savu "nenormālību" - kamēr mani skolas biedri ja ne paši iesaistījās viendzimuma sakaros, tad priecājās par citiem, kas tā darīja un pilnīgi noteikti nekad nerādīja uz vīriešu pāri ar pirkstu, un nekliedza pārgrieztām acīm un putām uz lūpām: "Pidari, bļe!" Tikām es neko padarīt nevarēju - šādi refleksi man bija radušies paši no sevis, un pret tiem nelīdzēja ne kumelīšu tinktūra, ne vakcīnas, ne krāsojamās grāmatas.

Līdz ar to tas droši vien bija tikai loģiski, ka pēc pamatskolas es nonācu celtniecības tehnikumā, kas šķita salīdzinoši drošākā vieta, kur izvairīties no homoseksuālisma kairinājumiem. Tur vismaz neviens tev nelika lasīt Oskara Vailda pasakas (sūkātājs!) vai modelēt Tjūringa mašīnu (tā arī vajadzēja tam kaku stumdītājam - tikt izjātam ar ķīmisko kastrāciju!). Taču pat tehnikumā brīžiem bija grūti. Par vienu pasniedzēju man bija nopietnas aizdomas, ka viņa bija lesbiete, lai gan vismaz publiski viņa neko tādu neatklāja, bet man tāpat bija ļoti grūti izturēt viņas nodarbības. Un divi mācību biedri diemžēl bija itin zili. Skaidrs, ka es centos savaldīties - biju jau ļoti daudz laika pavadījis dažādās liberastiskās nodarbībās, kam tīri teorētiski vajadzēja manu homofobiju apslāpēt, līdz ar to lielākoties es Gunvaldi un Maigoni kaut kā piecietu, vien paretām man izspruka kāds pieklusināts "mirstiet, dirsādrāzēji!" izsauciens, bet parasti centos tos piesegt ar klepus lēkmi.

Tehnikumu es pabeidzu daudz sekmīgāk nekā pamatskolu, bet tieši tad sākās visļaunākais - es kaut kā nebiju iedomājies, ka jebkurš priekšnieks pēc definīcijas ir pediņš. Pat ja viņš nav homoseksuāls bībeliskajā nozīmē, tad vismaz garīgi viņš ir zilāks par lakatiņu. Un pastāstiet man, lūdzu, kā gan es varētu strādāt par padoto pie pediņa? Protams, man varētu kāds teikt, ka tad jau man atlika tikai variants kļūt par pašnodarbināto, cilvēku bez priekšniecības, bet pamēģini tu kā celtnieks būt bez priekšniecības! Jebkurš pasūtītājs tāpat tev būs kā priekšnieks un tātad - zilais. Un pats jau es arī nevarēju kļūt par priekšnieku, jo tas jau nozīmētu vēl trakāku variantu - pašam kļūt par pediņu. Vienvārdsakot, strādāt es nevarēju, un vienīgais, kas mani glāba, bija liberālsociālisma lielie pabalsti bezdarbniekiem.

Materiāli es gan biju pietiekami nodrošināts, bet mana dzīve bija vienmuļa, jo visu laiku mani vajāja domas par gejiem un lesbietēm, kas uzglūn uz katra stūra. Es nevarēju iepazīties ar meitenēm, jo viņas visas pārmērīgi daudz apkampās viena ar otru, un jau tas šķita aizdomīgi. Man nevarēja būt draugu vīriešu, jo viņiem patika skatīties futbolu, un pasaulē nav nekā homoerotiskāka par sportu. Pieauguši vīrieši, kas jūsmo par īsos šortos skraidošiem zēniem - tas tak ir vienkārši pretīgi! Līdz ar to man atlika tikai videospēles un alkohols. Šiem diviem vaļaspriekiem tad es arī nodevos, līdz kādā interneta forumā mani uzrunāja Ahmeds.

Sākumā es, protams, domāju, ka viņš ir zilais, kurš meklē iespēju ātri nodrāzties, bet viņš mani ātri atvēsināja, pavēstot, ka islāms homoseksuālismu neatzīst vēl vairāk nekā es. Tas nomierināja. Beidzot biju atradis kādu sev tuvu dvēseli. Arī Ahmeds bija dzimis homofobs, vienīgi viņam bija vairāk paveicies - uzaudzis radikālu musulmaņu ģimenē, viņš nekad netika savas pārliecības dēļ vajāts un pazemots. Turklāt arī viņš, tāpat kā es, dzīvoja no valsts dāsnajiem pabalstiem. Protams, laiku pa laikam viņš mēģināja mani pievērst džihādam un neticīgo nogalināšanai, bet es izlikos šo viņa hobiju nemanām, tāpat kā viņš piecieta manu alkoholismu. Pieciest vienam otru bija viegli arī tāpēc, ka mēs klātienē nemaz netikāmies, tik vien kā sazinājāmies caur internetu. Bet tad Ahmeds pazuda, cik sapratu - viņš bija devies uz Palestīnu spridzināt neticīgos. Man viņa mazliet pietrūka, bet ne tik daudz, lai tur būtu kāda pediņīga nots.

Pēc Ahmeda pazušanas man jaunu draugu vairs nav bijis. Kad sabruka Eiropas ekonomika un pabalstus pārstāja maksāt, es biju spiests meklēt algotu darbu. Pārsteidzošā kārtā man izdevās atrast risinājumu, kas ļāva izvairīties no strādāšanas zilā priekšnieka labā, faktiski tāpēc, ka man nav nekādas saskarsmes ar jebkādu priekšniecību. Jā, kaut kur tāda noteikti atrodas, bet tā ir tik abstrakta, ka es nekādi nespēju iztēloties savu vadītāju, nododoties sodomiskām izvirtībām, kaut vai tāpēc vien, ka es nemaz nezinu, kas ir mans tiešais vadītājs. Es nezinu, vai var teikt, ka es lepojos ar savu interneta troļļa darbu, bet rēķinus nomaksāt tas ļauj un kaut kādu gandarījumu man sniedz. Es varbūt neesmu pats laimīgākais cilvēks pasaulē, bet troļļa darbs ir ļāvis man puslīdz integrēties sabiedrībā un tagad es vairs nejūtos tik ļoti atstumts. Turklāt es esmu sapratis, ka tādu kā es patiesībā ir diezgan daudz. Un kopā mums ir daudz vieglāk sadzīvot ar savu slimību.

Pārpublicēts no  http://kazhe.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...