Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.

Vispirms atzīmēsim to, kam demokrātiskā sabiedrībā būtu jābūt it kā pašsaprotamam. Proti, ja reiz Satversmē ir paredzēta iespēja Saeimu atlaist, tad tā jebkurā gadījumā, neatkarīgi no atlaidēju motivācijas, ir absolūti leģitīma un demokrātiskajiem principiem atbilstoša procedūra. Līdz ar to apšaubīt paša procesa jēgu un mest tā riteņos sprunguļus no valsts varas pozīcijām - piemēram, aicinot finansiāli iedarboties uz šī procesa iniciatoriem, kā to dara “Kustības “Par!”” valdes loceklis Miks Celmiņš - nav demokrātiski.

Lūk, Celmiņa ieraksts: “Tautas nobalsošanas ierosināšana ir ļoti dārgs prieks. Ceru, ka ne cents no partijām piešķirtā valsts finansējuma neaizies šīs dārgās, nevajadzīgās opozīcijas izklaides apmierināšanai.” Līdzīgas atziņas par referendumu dārdzību un atbalstu idejai, lai paši tā organizētāji par to arī maksā, pauž arī citi šīs Saeimas atlaišanas kvēli pretinieki.

Demokrātija laba tikai tad, kad tas pašiem izdevīgi

No demokrātisko principu aspekta referenduma noniecināšana, iniciatīvas iesniedzēju izsmiešana liecina tikai par pašu šo apņirdzēju antidemokrātisko, totalitāro būtību: viņiem demokrātija tikai tad ir laba un atbalstāma, ja tā pašiem ir izdevīga. Ja pašiem tā nav izdevīga, tad arī demokrātija ir kaut kāda nepareiza, kroplīga un tās izpausmes apņirdzamas.

Diemžēl tieši šo ceļu ir izvēlējušies Saeimas aizstāvji. Ko tikai viņi nepiesauc, lai nekas neapdraudētu Saeimas bezbēdīgu darbību - kovidu, vakcinēšanos, nenopietnus politiķus, un kā nu bez šādos gadījumos neiztrūkstošā Kremļa. Visu ko, tikai ne Saeimas lielisko darbu, par Latvijas ļaudīm domājošos deputātus un tamlīdzīgi. Viss uzsvars uz “sliktajiem” iesniedzējiem, nevis “labo” Saeimu. Ne vārda par to, cik labi strādā Saeima, cik tā godprātīga. Nedzird slavinājumus par to, ka tik laba Saeima mums sen nav bijusi un tāpēc tā noteikti jāsaglabā.

Kā šādos gadījumos mēdz teikt - suns zina, ko ēdis. Slavējot Saeimu, diez vai var gūt lielu atbalstu sabiedrībā. Cita lieta, lamājot Šleseru un citus gadiem masu apziņā stigmatizētus tēlus.

Atsevišķi jārunā par kādu ārkārtīgi izplatītu un kaut kādā mērā pat pamatotu argumentu. Proti, vai aicinājumi parakstīties par Saeimas atlaišanu nebūtu jāvērtē kā mēģinājumi šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā destabilizēt stāvokli valstī?

Prokremlisks pagrieziens nav iespējams pat teorētiski

Izvērtēsim šo argumentu. Jebkuras vēlēšanas, pat vismaznozīmīgākās, ir paliels stress politiskajai šķirai. Var pat teikt, ka tās patiešām destabilizē situāciju valstī. Taču tieši tā arī ir demokrātijas būtība. Uzturēt politisko šķiru nemitīgā tonusā. Neļaut tai ieslīgt iemidzinošā stagnācijā. Viltus stabilitātē. Tādā, kādā to redzam Krievijā, kur ilgstoši tika slavēta Putina “stabilitāte”, līdz beigu beigās “aizstabilizējās” līdz pilna mēroga karam.

Vai ģeopolitiskais apdraudējums Latvijai šobrīd ir tik liels, lai kaut daļēji atteiktos no demokrātijas pamatprincipiem? Apdraudējums noteikti ir, bet vai tiešām tik liels, ka Tečeres slavenā “čipsu pakas sakratīšana” būtu bīstama valstij un sabiedrībai? Diezin vai.

Pat, ja Saeimu izdotos atlaist un tiktu ievēlēta cita, tad pavērsiens Kremlim labvēlīgākā virzienā ne tikai nav gaidāms, bet nav pat teorētiski iespējams. Lai ko mēs teiktu par Saeimu, tas tomēr ir sabiedrības spogulis. Patīk tas vai nepatīk. Nav Latvijas pilsoņu vidū vairāk nekā ceturtdaļas prokremliski noskaņotu vēlētāju. Pat ja tādu būtu trešdaļa, nekādā politiskā salikumā Saeimā neizveidotos Maskavai labvēlīgs vairākums. Ja kāds cenšas apgalvot pretējo, tad viņš, visticamāk, reālam politiskam procesam nav bijis klāt pat tuvumā un balstās vienīgi uz kaut kādām savām iedomām.

Lai nerastos pārpratumi, uzreiz norādīšu, ka par Saeimas atlaišanu parakstījies neesmu un arī neaicinu to darīt. Ar piebildi - pagaidām. Parakstu vākšana turpināsies gadu, un uzmanīgi sekošu Saeimas darbam. Ja tā ar savu darbu vai nedarbu būs pelnījusi padzīšanu, tad parakstīšos, bet pagaidām - ļausim tai strādāt, lai gan arī man daudz kas tās darbā jau tagad nepatīk.

Kas vieglāk par vieglu prezidentam, tikpat kā neiespējami tautai

Par Saeimas atlaišanas un aizstāvēšanas saturisko un PR pusi viss ir daudzmaz skaidrs. Kā ir ar tehnisko pusi? Savācamo parakstu slieksnis, lai tiktu ierosināts referendums, ir visai augsts - 154 241 cilvēks, un arī ar to vēl nekas nebūs galā. Satversmes 14. pants nosaka: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.”

Tas nozīmē, ka referendumā par Saeimas atlaišanu jānobalso divām trešdaļām no pēdējās (iepriekšējās) Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 vēlētāji. Tātad, lai šo Saeimu atlaistu (atsauktu), nepieciešams, lai par to nobalsotu klātienē 604 803 cilvēki. Teiksim godīgi, diezgan grūti sasniedzams rezultāts.

No demokrātisko principu viedokļa pavisam nesaprotama, ačgārna un, iespējams, arī bīstama ir šī milzīgā disproporcija starp to, cik grūti tautai ierosināt un panākt Saeimas atlaišanu un cik viegli to izdarīt valsts prezidentam. Satversmes 48. pants skan: “Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”

Nav nepieciešamas nekādas parakstu vākšanas. Pietiek ar prezidenta ierosinājumu, kuram pat nav nepieciešams nekāds pamatojums. Nekādu nosacījumu, ar kuriem prezidents drīkst šo atlaišanu rosināt, nav. Protams, kaut kādam iemeslam jābūt kaut vai no PR viedokļa, bet ieganstus, kas labi skan, vienmēr var piemeklēt.

Taču tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka prezidenta ierosinātam referendumam nav nepieciešamas šīs grūti sasniedzamās divas trešdaļas balsu no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita. Pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu no atnākušo skaita. Vairs nav nekāda kvoruma, nekā. Pietiek, ja atnāk kaut trīs un divi no viņiem nobalso par atlaišanu.

Šī kliedzošā iespēju disproporcija mūsu valsts tiesību ekspertu vidū līdz šim nekādu interesi nav izraisījusi. Acīmredzot politisko šķiru kopumā šāda kārtība apmierina. Vēl vairāk. Jādomā, ka šāda disproporcija ir apzināti Satversmē iestrādāta. Sabiedrībai pēc pašas iniciatīvas atlaist Saeimu nedrīkst ļaut nekādā gadījumā. Šāda iespēja ir jāminimizē un maksimāli jāapgrūtina. Savukārt, ja politiskā šķira pati izlemj, ka “jāpārdala kārtis”, tad to var izdarīt vieglāk par vieglu.

Prezidents ir tikai cilvēks, turklāt pats piederīgs politiskās šķiras pašām augšām. Uz viņu vienmēr var izdarīt spiedienu. Lai cik viņš būtu patstāvīgs un pašapzinīgs, viņš ir kauls no viņu kaula un galīgi pret straumi neies. Turklāt, ja Saeimas atlaišanu pieprasīs nevis nosacītais Šlesers, bet nosacītais Rinkēvičs, tad referendumā iegūt vienkāršu balsu vairākumu nebūtu pat niecīgāko problēmu.

Pat, ja Saeimas atlaišanu pieprasītu Šlesers, bet pietiktu ar vienkāršu balsu vairākumu, tad arī šāda referenduma rezultāts būtu skaidrs. Lai tāda “tautas vaļība” nenotiktu, radīta ir tik milzīga Saeimas padzīšanas nosacījumu disproporcija atkarībā no ierosināšanas veida. Ja ierosina tauta, tad padzīt Saeimu ir gandrīz neiespējami, bet ja ierosina prezidents, tad tikai brīnums to var glābt.

Izejot no visa augstākminētā, varētu teikt, ka Saeimas deputāti un ap to spietojošā politiskā šķira var gulēt mierīgi. Tā ir parūpējusies, lai vismaz pagaidām to neviens neapdraudētu. Taču kāpēc tikai varētu, nevis var? Tāpēc, ka šāda parakstu vākšana liek sabiedrībai pievērst lielāku uzmanību likumdevējam, un Saeima vienkārši vairs nevar darboties ierastajā režīmā - mums vienalga, ko jūs par mums domājat. Ko gribam, to darām, kā gribam, tā maunam. Tāpat līdz nākamajām vēlēšanām viss būs aizmirsies.

Šādas parakstu kampaņas kaut vai tāpēc vien ir vērtīgas un atbalstāmas, jo mobilizē deputātus kaut mazliet pagriezties ar seju savu vēlētāju virzienā. Savukārt skaļie šo kampaņu noliedzēji un nekritiskie Saeimas atbalstītāji parāda savu patieso, prettautisko, nedemokrātisko seju. Jebkurā gadījumā sabiedrība no tā tikai iegūst.

Novērtē šo rakstu:

66
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi