Par viesnīcas reiderismu: Jurašiem plašas iespējas nodrošina draudzība ar Ekonomikas policijas priekšnieku Bausku
Pietiek lasītājs19.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc nesenajām ziņām par advokātes Allas Jurašas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā daudziem var rasties jautājums – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Atbilde ir īsa: viens no to balstiem noteikti ir ģimeniskas draudzības saites ar Ekonomikas policijas – pilnā nosaukumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – priekšnieku Pēteri Bausku.
Ekonomikas policija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par sava veida „pasūtījumu galdu”, un tās tagadējais priekšnieks ir lielu pateicību parādā Allas Jurašas līdzšinējam oficiālajam dzīvesbiedram Jurim Jurašam. Tieši tam bija nozīmīga saistība ar iepriekšējā Ekonomikas policijas priekšnieka Gata Gudermaņa profesionālo gaitu beigām, turklāt tieši Jurašs arī bija tas, kuram Bauska var pateikties par savu nonākšanu šajā iespējām bagātajā amatā.
Te jāatgādina, kas tad Bauska bija pirms kļūšanas par Ekonomikas policijas priekšnieku. Reizē ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumu pildīšanu viņš no 2010. līdz pat 2015. gadam strādāja – vai vismaz skaitījās, ka strādāja – kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.
Un tad Bauskam paveicās: Gudermaņa vietā Bauska viņš tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml. Saskaņā ar neoficiālo – pateicoties aktīvai lobēšanai no Juraša puses.
Kopš tā laika ģimeņu draudzība ir kļuvusi tikai ciešāka: Jurašu ģimene gan, kā vēsta mediji, ir pašķīrusies, taču abas bijušās pusītes joprojām vieno daudzas „biznesa” lietas, kurās Ekonomikas policijas priekšnieka atbalsts ir neatsverams. Līdz ar to būtu interesanti, ja Bauskam nāktos godīgi atbildēt – cik bieži viņš pēdējos mēnešos ir saticies gan ar vienu, gan otru Jurašu, gan tagadējo Allas Jurašas partneri Aleksandru Berezinu un kādus tieši jautājumus apspriedis.
Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši ar Bauskas palīdzību Jurašu ģimene ir gadiem ilgi kārtojusi daudzas nozīmīgas lietas un turpina darīt to arī tagad. Vai tas tā ir vai nav, grūti pateikt, katrā gadījumā, ja Saeimas politiķa sieva – esošā vai bijušā – gluži vienkārši mēģina ieņemt Vecrīgas viesnīcu, skaidrs ir viens – bez augsta līmeņa atbalsta policijā tas nebūtu iespējams.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
