Par viesnīcas reiderismu: Jurašiem plašas iespējas nodrošina draudzība ar Ekonomikas policijas priekšnieku Bausku
Pietiek lasītājs19.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc nesenajām ziņām par advokātes Allas Jurašas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā daudziem var rasties jautājums – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Atbilde ir īsa: viens no to balstiem noteikti ir ģimeniskas draudzības saites ar Ekonomikas policijas – pilnā nosaukumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – priekšnieku Pēteri Bausku.
Ekonomikas policija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par sava veida „pasūtījumu galdu”, un tās tagadējais priekšnieks ir lielu pateicību parādā Allas Jurašas līdzšinējam oficiālajam dzīvesbiedram Jurim Jurašam. Tieši tam bija nozīmīga saistība ar iepriekšējā Ekonomikas policijas priekšnieka Gata Gudermaņa profesionālo gaitu beigām, turklāt tieši Jurašs arī bija tas, kuram Bauska var pateikties par savu nonākšanu šajā iespējām bagātajā amatā.
Te jāatgādina, kas tad Bauska bija pirms kļūšanas par Ekonomikas policijas priekšnieku. Reizē ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumu pildīšanu viņš no 2010. līdz pat 2015. gadam strādāja – vai vismaz skaitījās, ka strādāja – kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.
Un tad Bauskam paveicās: Gudermaņa vietā Bauska viņš tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml. Saskaņā ar neoficiālo – pateicoties aktīvai lobēšanai no Juraša puses.
Kopš tā laika ģimeņu draudzība ir kļuvusi tikai ciešāka: Jurašu ģimene gan, kā vēsta mediji, ir pašķīrusies, taču abas bijušās pusītes joprojām vieno daudzas „biznesa” lietas, kurās Ekonomikas policijas priekšnieka atbalsts ir neatsverams. Līdz ar to būtu interesanti, ja Bauskam nāktos godīgi atbildēt – cik bieži viņš pēdējos mēnešos ir saticies gan ar vienu, gan otru Jurašu, gan tagadējo Allas Jurašas partneri Aleksandru Berezinu un kādus tieši jautājumus apspriedis.
Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši ar Bauskas palīdzību Jurašu ģimene ir gadiem ilgi kārtojusi daudzas nozīmīgas lietas un turpina darīt to arī tagad. Vai tas tā ir vai nav, grūti pateikt, katrā gadījumā, ja Saeimas politiķa sieva – esošā vai bijušā – gluži vienkārši mēģina ieņemt Vecrīgas viesnīcu, skaidrs ir viens – bez augsta līmeņa atbalsta policijā tas nebūtu iespējams.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
