Iesaki rakstu: 
Garajās Ziemassvētku brīvdienās, salasījies kārtējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) grandiozos plānus nodokļu iekasēšanas jomā, darba stila maiņā un vispār, ka „prodolžajetsja opreģeļjonnaja rabota po daļņeišemu usoveršenstvovaņiju....”, gribu pastāstīt vienu jautru stāstu par VID skarbo ikdienu. Kā neliela odziņa ir tas apstāklis, ka, ja nemaldos, oktobrī VID pasludināja pastiprinātu uzraudzību pār zobārstniecības nozari.
Jau kopš 2012. gada vidus Latvijas tiesās tiek skatīta civillieta nr. C30772712. Par tiesvedības tēmu un saturu lietderīgāk būtu rakstīt, tuvojoties Tēva dienai. Šeit vairāk par finansēm, kuru uzraudzība būtu jāīsteno Valsts ieņēmumu dienestam.
Viena no pusēm procesā ir zobārste Jana Bondare, kura strādā privātā uzņēmumā SIA Jurģele. Tiesas materiālos cienījamā daktere norāda savu atalgojumu – 322 EUR. Šāds pats atalgojums esot bijis vēl 2014. gada septembrī. Nē, nevis dienā, kā jūs nodomājāt, bet mēnesī.
Nu, labi, varam pieņemt, ka tā ir taisnība. Bet šajā pat lietā dakteres kundze pievieno veselu kaudzi ar čekiem, kuri apliecina, ka viņas izdevumi ik mēnesi svārstās no 3 000 līdz 3 500 EUR. Uz jautājumu, kā divarpus gadus ir iespējams izturēt šādu budžeta deficītu, zobārste kautrīgi norāda, ka naudu viņai aizdod viņas māsa Inese Ivanova.
Māsa gan strādā par grāmatvedi, arī ar minimālo algu, bet tas jau vairs nevienu neinteresē. Lieki piebilst, ka zobārstes konta izraksti nekādus ieskaitījumus neuzrāda. Tiesai, protams, šāds skaidrojums der. Galu galā, kā var neticēt ārstam?
Bet pārbaudīsim, vai šāds skaidrojums apmierina VID? Šo rindu autors, kaut gan reizēm apmeklē baznīcu, nav īsts kristietis. Tieši tāpēc viņš nepiekrīt Baznīcas tēzei "ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru...”. Jo man šķiet, ka mūsdienu Latvijā, tā rīkojoties, ļoti ātri noreibtu galva. Un lūk, par šo mazo finanšu brīnumu 2013. gada martā tiek informēts Valsts ieņēmumu dienests.
Liekas - kas ir vienkāršāk? Pilsone ar savu parakstu valsts iestādē (tiesā) ir apliecinājusi, ka viņai ir mazi ienākumi un lieli izdevumi. Atliek pāris stundas pašķirstīt lietu un pieprasīt paskaidrojumus, it sevišķi, ja ar zobārstiem tagad pa nopietno.
Jautāsiet - kāds rezultāts? ČIKS (NEKAS). Kaut gan saule sen jau kā uzlēkusi – muļķu zemē JOPROJĀM valdīja rosība. Bet tāda lieta kā reaģēšana pat uz neslēptām blēdībām pie mums praktizēta netiek...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
