Par VID ēkas iegādi vienbalsīgi nobalsojuši visi klātesošie ministri un Straujuma
PIETIEK08.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laimdota Straujuma, Raimonds Bergmanis, Edgars Rinkēvičs, Dana Reizniece-Ozola, Rihards Kozlovskis, Mārīte Seile, Dace Melbārde, Uldis Augulis, Dzintars Rasnačs, Kaspars Gerhards un Jānis Dūklavs - šie Ministru kabineta locekļi ir bijuši tie, kas pagājušā gada 22. decembrī valdības sēdes slēgtajā daļā vienbalsīgi ir atbalstījuši bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas iegādi, no valsts līdzekļiem samaksājot joprojām neatklātu cenu.
Kā zināms, 5. janvārī Pietiek atklāja, ka Latvijas valsts pašās gada beigās kļuvusi par vienīgo bēdīgi slavenās VID jaunās ēkas Mežaparkā, Talejas ielā 1 īpašnieci, taču darījuma detaļas jau kopš 29. decembra tiek turētas noslēpumā.
Līdz šim šīs ēkas nomāšana valstij izmaksāja 532 000 eiro mēnesī, un tagad tiek apgalvots, ka noslēgtais darījums došot iespaidīgu ekonomiju. Taču, aizbildinoties ar "ierobežotas pieejamības informāciju" un to, ka darījums neesot noslēdzies, valsts pārstāvji nenosauc konkrētu summu, par kuru valsts iegādājusies ēkas oficiālo īpašnieci - SIA Biroju Centrs Ezerparks.
Nu Pietiek izdevies noskaidrot, ka par ēkas iegādi valdībā ir ticis lemts pagājušā gada 22. decembrī, slēgtajā sēdes daļā šo tēmu nomaskējot ar nosaukumu " Rīkojuma projekts "Par izšķirošās ietekmes iegūšanu"", un par to nobalsojuši klātesošie ministri.
Interesanti, ka, kā rāda valdības sēdes protokols, jautājuma apspriešanā nav piedalījies finanšu ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir VAS Valsts nekustamie īpašumi kapitāldaļu turētāja. Tieši Valsts nekustamie īpašumi ir oficiālie ēkas pircēji.
Par to, ka ēkas iegādes cena varētu būt šoks sabiedrībai, liecina apņēmība, ar kādu gan Reirs, gan demisionējusī Ministru prezidente Straujuma izvairās no jebkāda viedokļa paušanas saistībā ar šo darījumu, - viņi abi kā savu viedokli uzdod Valsts nekustamo īpašumu izvairīgo preses paziņojumu.
Šajā paziņojumā apgalvots, ka "darījuma rezultātā Valsts nekustamajiem īpašumiem kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam Biroju Centra Ezerparks akcionāram būs iespēja samazināt VID maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies Valsts nekustamo īpašumu aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve".
Vairāki Pietiek lasītāji no šī paziņojuma ir izdarījuši secinājumu, ka "VID ēkas iegāde ir gadsimta afēra, ko realizējusi Vienotība. Paziņojumā viņi norāda uz iespējamu ietaupījumu gadā - 1,2 miljoni. Nomas maksa - 7,65 miljoni. Tātad cena tuvu 6,5 miljoni x 30 gadi = aptuveni 180 miljoni? No tā divas trešdaļas aiziet krievu oligarham. Nežēlīga formula, pat ja skaitļos kļūda, jo vairāk kā 10-15 gadu nomas maksu nevar ņemt par pamatu cenas noteikšanai, - nav 5. avēnija, pat ne Rīgas centrs. Izskatās ka būs kukuļos saņemti vismaz 20 miljoni..."
Uzņēmumā Biroju Centrs Ezerparks, kurš ir jaunās VID ēkas īpašnieks un no kura to nomā Valsts nekustamie īpašumi, kā rāda Lursoft dati, līdz šim 31,5% kapitāldaļu piederēja Finanšu ministrijas pārraudzītajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, bet pārējie 68,5% - bijušā Rīgas mēra Bojāra savulaik vadītajai SIA Mežaparks SPV, kuras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Viktora Vekselberga Renova Group.
Tagad Lursoft dati rāda, ka jau pagājušā gada 29. decembrī Valsts nekustamie īpašumi kļuvuši par vienīgo Biroju Centra Ezerparks īpašnieku. Uzņēmuma vadība pagaidām nav mainījusies - tajā joprojām ir Ilmārs Leikums un Kaspars Zauls.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 32 840 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar biroju ēku joprojām pieder Biroju centram Ezerparks. Uz to reģistrētas veselas trīs hipotēkas par 59,9 miljoniem latu, 2,2 miljoniem latu un 3,4 miljoniem latu par labu Nordea bankai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
