Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kopsumma valstī jau pārsniedzot 10 miljonus euro, bet lielākajā ārstniecības iestādē, proti,  Austrumu slimnīcā summa tuvinoties 5 miljoniem euro. Ņemot vērā jomas specifiku, slimnīcas esot diezgan bezspēcīgas veikt parādu atgūšanu, savukārt Veselības ministrija un valsts par problēmu nevarot uzņemties atbildību, jo piedziņa risināma privāttiesiskā kārtībā. Jāpiezīmē, lielāko slimnīcu īpašnieks ir valsts; to pārraugs jeb "galvenais saimnieks" ir Veselības ministrija.

Esmu vairākkārt interneta portālos vai agrāk laikrakstos publicējis pārdomas, ka jebkurai sistēmai, arī valsts uzturētajai veselības aprūpes sistēmai, lai reāli funkcionētu, pamatprasība būtu izprast tajā iesaistīto subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības un spēt atsevišķus MK noteikumus interpretēt ne vien konkrēti situatīvi, bet sistēmiski un saistībā ar citām tiesību normām.

Konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības izprast nu nekādi nevarētu būt sarežģīti; drīzāk traucē ieraduma diktēti iemesli; tādi acīmredzot ir gan valdībai, kas būtu saprotami, gan slimnīcu administrācijai un viņu algotajiem juristiem, kā pozīcija, ciešot zaudējumus, nekādi nešķiet īsti saprotama.

Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka mūsu valstī, mūsu veselības aprūpes sistēmā pacients, nenomaksādams obligāto līdzmaksājumu, nekādi nevar palikt parādā ārstniecības iestādei; parādsaistības viņam varētu veidoties vienīgi pret valsti.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantā nepārprotami noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests kā finanšu ministra padotībā esoša iestāde nodrošina gan nodokļu un nodevu, gan citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā. Arī pacienta līdzmaksājums bez šaubām ir viens no valsts noteiktiem obligātajiem maksājumiem.

Iespējams, valdībai problēmjautājums "par tikai 10 miljoniem" šķitis nebūtisks, tāpēc ZZS pārstāvji, proti, Ministru prezidents, veselības ministre un finanšu ministre nav pat mēģinājuši vienoties par kādu risinājumu. Īsti piemērots brīdis aktualizēt ieilgušo problēmu bija pirms jauno MK noteikumu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību spēkā stāšanās šā gada augustā.

Arī aktuālā MK noteikumu versija "slimo" ar ierasto nekonkrētību, neprecizējot, ko ārstniecības iestādei iesākt ar pacientiem, kuri saprātīgā, normatīvajā aktā noteiktā termiņā nesamaksā līdzmaksājumu. Iespējams, MK noteikumos skaidri būtu jānorāda, ka tādā gadījumā Nacionālā veselības dienesta pienākums ir segt ārstniecības iestādēm pacienta līdzmaksājumu un nosūtīt informāciju par faktu VID. Šis mehānisms, piemērojot citu tiesību aktu normas, gan it kā jau būtu pašsaprotams; tomēr pagaidām sabiedrības un amatpersonu labākai izpratnei vajadzētu nozares galvenajos MK noteikumos ietvert ne vien šādas konkrētas normas, bet arī striktu aizliegumu slimnīcām slēgt privāttiesisku papildu līgumu ar pacientu, kurš vēlas saņemt tieši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Privāto tiesību subjektu, proti, gan ārstniecības iestāžu, gan pacientu tiesības un pienākumi ir skaidri noteikti normatīvajos aktos un publisko tiesību līgumā, ko Nacionālais veselības dienests slēdz ar ārstniecības iestādi. Fakts, ka līgumi, ar ko valsts deleģē ārstniecības iestādēm tiesības pildīt konkrētu valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt minētos pakalpojumus vai izrakstīt kompensējamās zāles, ir publisko tiesību līgumi, administratīvo tiesu judikatūrā atzīts jau kopš 2006.gada.

Īsti nav saprotams, kāpēc gan ārstniecības iestādes, pildot deleģētu funkciju valsts pārvaldē, tā vietā, lai vien iepazīstinātu pacientus ar tiesību aktiem, pamatā MK noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uzspiež viņiem parakstīt kādus privāttiesiskus papildu līgumus? Jo, ciktāl runa ir tikai un vienīgi par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tāda pieeja nepārprotami no slimnīcu puses  ir patvarība un prettiesiska rīcība; to piekopj arī Veselības ministrijas pārraudzībā esošās valsts slimnīcas. Rezultātā, ilgtermiņā radies juceklis, kur nevienam vairs nav un nevar būt skaidras iesaistīto pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.

Par publisko tiesību līgumu izpildi atbild valsts, kam tātad ir pienākums ne vien nodrošināt, lai pacientiem pakalpojumu būtu iespējams saņemt tiesību aktos noteiktos termiņos un atbilstošā kvalitātē, bet nodrošināt arī to, lai ārstniecības iestādēm, kuras godprātīgi izpildījušas līgumu un sniegušas pakalpojumu, nerastos zaudējumi, ja valsts nespēj vai negrib no kādām negodprātīgām personām efektīvi iekasēt pašas noteiktu obligāto maksājumu.

Apstāklis, ka MK noteikumos ietverta norma, uz kā pamata pacienta līdzmaksājumu deleģēts iekasēt ārstniecības iestādei, saprotams, nekādi neatbrīvo valsti no saistībām iekasēt obligātos maksājumus. Attiecīgā norma faktiski iestrādāta MK noteikumos vien tāpēc, lai godprātīgajiem pacientiem ietaupītu laiku un viņi varētu ar valsti norēķināties tieši ārstniecības iestādē. Turklāt šāda norma arī valstij ir izdevīga, jo veicina procesuālo ekonomiju. Tai pat laikā, protams, varēja procedūru veidot "pārskatāmāku", iekļaujot nevajadzīgas palīgdarbības, piemēram, pacients līdzmaksājumu pārskaitītu NVD, bet iestādei pēcāk nāktos to pārskaitīt uz slimnīcas kontu. Diemžēl realitātē izrādījies tieši tā, ka amatpersonu un sabiedrības kopumā izpratnes līmenis nav gatavs tiesību normām, kas izslēdz palīgdarbības, un procesuālās ekonomijas jēdzienu vairums tā īsti arī neizprot.

Atklāti runājot, man no provinces skatpunkta nešķiet ticami, ka izmantotas sarežģītas polittehnoloģijas, lai mākslīgi radītu problēmu. Turklāt nevar vainot pašreizējo Veselības ministrijas vadību, jo viņi tikai turpina pieļaut priekšgājēju sen aizsāktu, domājams, "ieilgušu neuzmanības kļūdu".

Faktiski, problēmjautājumu ZZS  kā īsteni saimnieki var atrisināt ļoti ātri. Veselības ministrei vien jāpainformē finanšu ministre, ka VID turpmāk būs vēl viens no likuma jau izrietošs, bet līdz šim neapzināts darbiņš. Tad jāpainformē NVD vadība, ka valsts, sistēmiski piemērojot jau spēkā esošas tiesību normas, turpmāk segs ārstniecības iestādēm līdzmaksājumus par pacientiem, kuri to nav izdarījuši MK noteikumos paredzētajā termiņā. Savukārt ārstniecības iestāžu vadītājiem operatīvi jānosūta ziņa, ka valsts savu ilgstoši pieļauto kļūdu labos un līdzšinējo parādu segs, kad šai vajadzībai iespējami ātri tiks atrasti līdzekļi. Tāpat stingri jāpiekodina slimnīcām, veidojot attiecības ar pacientiem, ciktāl viņi saņem vien valsts apmaksātos pakalpojumus, strikti ievērot tiesību aktos un līgumā ar NVD noteiktās normas, pilnībā izslēdzot jebkādu papildinošu privāttiesisku līgumu spēkā esamību.

Tas viss! Ja ZZS ar pašreizējo savu ietekmi valdībā nespēj atrisināt tik triviālu problēmu, tad par kādu veselības aprūpes sistēmas reformu politiskais spēks runā?!

Novērtē šo rakstu:

47
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...