Iesaki rakstu: 
Manā skatījumā pašreizējais veselības apdrošināšanas plāns ir jāaptur. Pieļauju, ka šī reforma ir pat pretrunā ar Latvijas Satversmi un cilvēktiesībām. To, ka reforma ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, to, ka Eiropas Komisija uzskata, ka tādējādi pasliktināsies veselības aprūpes pieejamība, var neņemt vērā, jo Latvijas amatpersonas un it sevišķi veselības ministre nekad nekļūdās, vai ne?
Prettiesiski un noziedzīgi ir uzsākt reformu, pat precīzi nezinot, cik cilvēkus tas skars un cik cilvēki paliks bez pilnvērtīgas veselības aprūpes. Tā taču ir joma, kurā likme ir cilvēku veselība un dzīvība. Tā ir vienaldzība un cinisms - likt uz spēles simtiem tūkstošu cilvēku veselību, septiņreiz visu neapdomājot un neparedzot iespējamās, turklāt neatgriezeniskās sekas.
Tiek apgalvots, ka šāda brīvprātīgā piespiedu veselības apdrošināšana ienesīšot naudu budžetā. Lai gan neviens nevar pateikt, cik tieši no sociāli neapdrošinātiem cilvēkiem būs gatavi maksāt. Tas nozīmē, ka nav skaidrs, kādi būs ieņēmumi budžetā. Excel, protams, pacieš visu, kā to ne vienu vien reizi ir parādījušas citas reformas.
Visticamāk atkārtosies laika pārbaudi izturējušais scenārijs – daļai no tiem, kuriem būs jāmaksā, naudas apdrošināšanai nebūs, pie ārstiem viņi neies, slimības tiks ielaistas, un viņus ārstēs jau neatliekamā kārtā, kas izmaksās daudzkārt dārgāk, un par to samaksās visi pārējie. Un, ja nu reformas reālās izmaksas būs lielākas par ieguvumu no apdrošināšanas iemaksām, vai tad ministre atkāpsies un līdzekļus atmaksās?
Ļoti izteiksmīgs ir fakts, ka vienotās datu bāzes izveidei tika pieprasīts un piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdz reformas sākumam ir palikuši 6 mēneši. Reāli šai datubāzei būtu jābūt gatavai vēl agrāk - jau septembrī, lai tie cilvēki, kuriem jāveic iemaksas, varētu tās laicīgi veikt. Ņemot vērā to, kā veicās ar e-veselības ieviešanu līdz šim un ka tā joprojām klibo uz abām kājām, īpašas ilūzijas par veiksmīgu iznākumu lolot nav saprātīgi. Turklāt vienotajā datubāzē informāciju par cilvēkiem iekļaus un aktualizēs kopā 17 valsts institūcijas, 228 sociālo pakalpojumu sniedzēji un 119 pašvaldību sociālie dienesti. Tātad šī projekta koordinācija būs vēl sarežģītāka.
Analīze par piešķirtajiem gandrīz 2 miljoniem no IT viedokļa ir detaļas, kas tikai novērš uzmanību no galvenajiem jautājumiem par reformu pēc būtības. Bet, lasot Veselības ministrijas komentārus par datubāzi un tās izvietošanu, varēja atrast vairākus murgus no IT viedokļa. Arī pēc uzbūves tā ir salīdzinoši maza un vienkārša datubāze, kas apkopo cilvēku piederību dažādām definētām grupām uz laika ass. Jautājums paliek, kurš reāli kūrē šo IT projektu un kurš uzvarēs iepirkumā. Bet nekas vairs neizbrīna - tas, ka valsts iestādes Latvijā ir spējīgas “apgūt” jebkuru naudas summu, ir sen zināms fakts.
Gudrais mācās no citu kļūdām, muļķi - no savām, bet Veselības ministrijā no kļūdām nemācās, kā rāda līdzšinējā rīcība - pat atzīt savas kļūdas šīs iestādes pārstāvji nav spējīgi. Ir skaidrs, ka Veselības ministrija nav spējīga ne plānot, ne realizēt pat savas murgainās idejas. Varbūt beidzot pienācis laiks veselības ministrei demisionēt?
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
