Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam
NĪSA, NĪLA*12.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām.
Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas prasībām, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta autoru nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts.
Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmajai daļai prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Kā Latvijas valsts iestādes ierēdņi ievēro minētās Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, raksturo sarakste ar visaugstākajām valsts iestādēm un tās ierēdņiem.
Ministru prezidents 2016.gada 28.novembrī ar rezolūciju Nr. 1.1.1/39 uzdeva Valsts kancelejai no 2016. gada 1. decembra noteikt virzību Ministru prezidentam adresētajiem privātpersonu iesniegumiem un sniegt atbildes uz tiem. Līdz ar to, atbilstoši Ministru prezidenta 2016.gada 28.novembra rezolūcijā Nr.1.1.1/39 dotajam deleģējumam, tagad un turpmāk atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, kas adresēti Ministru prezidentam, sniegs Valsts kanceleja. Skat. sarakstes ar Valsts kanceleju, proti – Augstākās Latvijas valsts iestādes, kas darbojas Ministru prezidenta vārdā, elektroniski saņemto dokumenta apstiprinājuma paraudziņu:
Valsts_kanceleja <[email protected]>
To:Adresāts
Jul 6 at 7:25 AM
Elektroniski parakstītais dokuments Valsts kancelejā saņemts 05.07.2017. 22:24
(Paraksta vieta ir tukša)
Ņemot vērā augstāk minēto LR normatīvo aktu prasības, Valsts kancelejas e-pastam, kas ir elektronisko dokumentu paveids, saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3. punktu nav juridiskā spēka, jo dokumentā, proti – e-pastā, trūkst tādi nepieciešamie rekvizīti, kā paraksts.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 18.punkta prasībām, Organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālas institūcijas dokumenta rekvizītā "paraksts" iekļauj: 18.1.dokumenta parakstītāja pilnu amata nosaukumu, kas ietver organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālās institūcijas nosaukumu un amata nosaukumu;18.2.attiecīgās amatpersonas personisko parakstu;18.3.amatpersonas personiskā paraksta atšifrējumu.
Piemērs:
|
Direktors |
(personiskais paraksts) |
V.Uzvārds |
NĪSA un NĪLA aicina atbildīgās amatpersonas ievērot likuma noteikumus, savukārt sabiedrību aicinām pieprasīt no valsts un pašvaldību amatpersonām cienīt Latvijas iedzīvotājus un Likumu.
P.S. Pēcāk, pēc ar likuma pantiem un punktiem pamatota NĪSA un NĪLA pieprasījuma no Valsts kancelejas tomēr tika saņemts likumam atbilstošs e-dokumenta saņemšanas apstiprinājums – ar Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas atbildīgā darbinieka vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.
* NĪSA valdes priekšsēdētājs, Dr.sc.ing.Raitis Kalniņš, NĪLA valdes priekšsēdētāja, Mg.sc.ing.Svetlana Sokolova
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
