Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.

Vienlaikus JVLMA ierosina veikt šādas izmaiņas rīkojuma projektā:

[1] Ņemot vērā, ka:

1) rīkojuma projekta 15.punktā un 18.punktā ir noteikta apropriācijas pārdale, norādot fiksētu summu euro, lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, saskaņā ar rīkojuma 3.punktu;

2) JVLMA ir saņēmusi pretrunīgu informāciju par šobrīd šajās programmās studējošo skaitu, kurš ir ņemts par pamatu, aprēķinot rīkojuma 18.punktā norādīto finansējumu, to norādot kā nemainīgu summu euro (aprēķins veikts, pieņemot, ka JVLMA jāpārņem 47 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, 60 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, 4 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un 6 studējošie par valsts budžeta līdzekļiem profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija”).

Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas materiālā par RPIVA pievienošanu LU norādīts, ka šajās programmās kopā studējošo skaits ir 196 (nenorādot no kāda finansējuma avota). JVLMA veiktajā izpētē (no RPIVA mājas lapā www.rpiva.lv pieejamās informācijas) secinām, ka jāpārņem 183 studējošie (nenorādot, no kāda finansējuma avota);

3) JVLMA ir kritiski svarīgi zināt pārņemamo studējošo skaitu, lai aprēķinātu nepieciešamās papildus telpas studiju procesa nodrošināšanai;

4) uz šo brīdi, RPIVA ir pagarinājusi ziemas uzņemšanu, kas nozīmē, ka studējošo skaits varētu būt atšķirīgs no finansējuma aprēķinā izmantotā.

Priekšlikums rīkojumu papildināt ar 3¹.punktu šādā redakcijā:

“3.¹ Rīkojuma 2.punktā un 3.punktā noteikto Latvijas Universitāte un JVLMA pilda attiecībā uz Akadēmijas noslēgtajiem un spēkā esošajiem studiju līgumiem, kuri noslēgti laikā līdz šā rīkojuma pieņemšanas brīdim un tie ir:

3.¹1.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

3.¹2.[studiju programmas nosaukums] [spēkā esošo studiju līgumu skaits un finansējuma avots].

….”

[2] Ņemot vērā, ka uz šo brīdi RPIVA ir izsludināti konkursi uz vakantajiem akadēmiskajiem amatiem un pedagoģijas nozares nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarē ir trīs vakances, JVLMA ieskatā ir kritiski svarīgi rīkojuma projektā iestrādāt RPIVA aizliegumu no lēmuma pieņemšanas brīža nodibināt jaunas tiesiskās attiecības vai veikt darbības, kuras personai dot tiesības uz jaunu darba tiesisko attiecību nodibināšanu RPIVA – t.i. būt ievēlētai akadēmiskajā amatā pēc rīkojuma pieņemšanas, tādejādi mainot esošo situāciju attiecībā pret saistībām, kuras pārņemošās augstskolas uzņemas.

Tāpēc JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 7.3. punktu šādā redakcijā:

“7.3. ar rīkojuma pieņemšanas brīdi Akadēmijā netiek ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji un nodibinātas jaunas darba tiesiskās attiecības uz termiņu, kurš ilgāks par 2017. gada 31. augustu, kā arī netiek izdarītas izmaiņas Akadēmijas un tās darbinieku darba tiesiskajās attiecībās, kas uzlabo darbinieka stāvokli.”

[3] Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais RPIVA pievienošanas LU plāns paredz RPIVA īstenoto studiju programmu pārņemšanu un īstenošanu līdz programmas akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam), JVLMA jānodrošina četru papildus studiju programmu īstenošana līdztekus JVLMA esošajām studiju programmām, JVLMA ir aprēķinājusi aptuvenos JVLMA nepieciešamos papildresursus. Lūdzu skatīt papildus nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu.

Nr. p.k. Materiālo līdzekļu nosaukums

(pa veidiem) Daudzums (uz studējošo skaitu) Aprēķins

1. Mācību auditorijas ar aprīkojumu - kodoskopi, videoiekārtas, audioiekārtas, projektori, klavieres, tāfeles, tāfeles ar nošu līnijām, logu aptumšotāji 5 mācību telpas - 40 studentiem;

vid. 50 m2 – 60 m2 250*7=1750+aprīkojums

2. Mācību telpas ar klavierēm 5 mācību telpas individuālajam vai mazo grupu darbam vid.

20 m2 - 30 m2 150*7=1050+ aprīkojums

3. Mācību telpas ar podestūru un divām klavierēm Vismaz 2 telpas individuālajam darbam vid. 25 m2 50*7=350+ aprīkojums

4. Informācijas tehnoloģijas iekārtas Datorklase ar 8 darba vietām

vid. 30 m2 30*7=210+aprīkojums

5. Kora darba telpa ar kora darbam atbilstošo tehnisko aprīkojumu Vismaz 60 studējošo darba nodrošināšanai vid. 80m2 80*7=560+ aprīkojums

6. Baletzāle ar atbilstošu aprīkojumu profesionālo studiju kursu īstenošanai Vismaz 8 deju pāriem vismaz 60 m2 60*7=420 + aprīkojums

7. Koncertzāle ar deju/kompozīciju uzvedumiem piemērotu skatuvi Vismaz 70 klausītāju vietas

 100*7=700+aprīkojums

8. Mācību telpa džeza kolektīvās muzicēšanas studiju kursu īstenošanai (ar akustisko izolāciju, atbilstošu aprīkojumu) vid. 50 m2 – 60 m2 60*7=420+aprīkojums

 ĶOPĀ 5460,00 euro mēnesī

65 520 euro gadā + aprīkojums 15% no summas 9828.00

KOPĀ 75 348,00 EURO

Nepieciešamās materiālās bāzes aprēķins veikts, pamatojoties uz RPIVA mājas lapā pieejamo informāciju par studiju programmu plāniem un IZM sniegto informāciju par studiju programmās studējošo skaitu. Ņemot vērā, ka RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei rezultātā RPIVA telpas ar tajās esošo aprīkojumu tiek nodotas Latvijas Universitātes valdījumā, JVLMA lūdz papildināt rīkojumu ar 14.¹punktu, nosakot Latvijas Universitātei pienākumu nodrošināt JVLMA ar telpām šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 14.¹šādu punktu:

“14.¹ Latvijas Universitātei nodrošināt iespēju JVLMA lietot telpas šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētajā īpašumā un tajā esošo infrastruktūru, rīkojuma 3.punktā noteikto funkciju nodrošināšanai, ja JVLMA šīs telpas būs nepieciešamas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 15.¹šādu punktu:

“15.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 25116.00 EUR apmērā 2017. gadā.

JVLMA ierosina rīkojuma projektu papildināt ar 18.¹šādu punktu:

“18.¹ Izglītības un zinātnes ministrija piešķirt JVLMA nepieciešamo finansējumu telpu īrei 75 348.00 EURO 2018. gadā,2019. un 2020. gadā.

[4] JVLMA lūdz izvērtēt Izglītības un zinātnes ministriju Rīkojuma 18.punktā minētās finansējuma pārdales nosacījumus, uzliekot JVLMA pienākumu turpināt īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā un 2020. gadā un turpmāk ik gadu. JVLMA vērš uzmanību uz publiskajās diskusijās Izglītības un zinātnes ministrijas pausto mērķi veikt studiju programmu konsolidāciju, to apvienojot ar studiju programmu akreditāciju 2019. gadā, pēc kuras JVLMA plāno turpināt īstenot nevis RPIVA pārņemto profesionālā bakalaura studiju programmu “Mūzikas skolotājs” līdztekus divām JVLMA akreditētajām profesionālā bakalaura studiju programmām “Vispārējās izglītības mūzikas skolotājs” un “Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs”, bet gan konsolidēs šīs programmas. Rīkojuma 18.punkta redakcija, nosaka, ka finansējuma pārdale tiek veikta, ja JVLMA turpina īstenot RPIVA pārņemtās studiju programmas. JVLMA ieskatā būtu jāgroza punktu redakcija, nosakot, ka finansējuma pārdale nepieciešama, lai:

1) JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un dejas pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu līdz šo studiju programmu akreditācijas termiņa beigām (2019. gadam);

2) JVLMA turpinātu sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus, atbilstoši trīspusējam līgumam par speciālistu sagatavošanu un tajā noteiktajā apmērā pēc 2019. gada.

Vienlaikus JVLMA norāda uz to, ka uz šo brīdi nevar izvērtēt un secināt kādu finansiālo ietekmi maksas studentu mācību maksas apmērs atstās uz JVLMA iespēju nodrošināt šo studentu apmācību, jo nav skaidrs pārņemamo studentu skaits. Kā arī, lai JVLMA varētu izvērtēt, un secināt finanšu plūsmas ietekmi uz JVLMA budžetu, JVLMA lūdz rīkojuma projektam pievienot detalizētu aprēķinu par finansējumu 2017. gadā 2018. gadā 2019. gadā un turpmāk.

Rīkojuma projekts nesniedz atbildi arī uz uzņemšanas 2017./2018.akadēmiskajam gadam organizēšanu pārņemtajās studiju programmās (ir tikai noteikts RPIVA pienākums neuzņemt studējošos 2017./2018.akadēmiskajam gadam). Tādejādi veidosies pārrāvums vismaz trijās studiju programmās, kuras JVLMA pārņemtu no RPIVA un uz šo brīdi netiek īstenotas JVLMA - profesionālajā bakalaura studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālajā maģistra studiju programmā “Dejas pedagoģija” un profesionālajā maģistra studiju programmā “Mūzikas pedagoģija.

* Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors

Attēlā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...