
Par valsts krīzes politikas īstenošanu: atklāta vēstule premjeram Kariņam un finanšu ministram Reiram
Dainis Krišjānis*31.03.2020.
Komentāri (0)
SIA “Riekstu
Jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieki ne tikai nemaksā zemes nomas maksu, bet arī neuzskata, ka tiem būtu jākopj viss SIA “Riekstu
SIA “Riekstu
2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kura 6. panta septītajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. martam un nav apstiprināta līdz 2020. gada 31. martam, 30 dienu laikā pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.
SIA “Riekstu
2020. gada 26. martā plkst.9:06 SIA “Riekstu
Vienlaicīgi tika izteikts brīdinājums, ka gadījumā, ja netiks veikti iesniegtās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas precizējumi, tiks izskatīts jautājums par komersanta izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļu maksātāja reģistra.
Jānorāda, ka visas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas izvirzītās prasības ir pretrunā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām tiesību normām, kas nosaka konkrētu laiku ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu deklarēšanai, taču nepieprasa vienlaicīgu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu ienākumu gūšanu.
Jautājums: vai tā ir valsts oficiālā krīzes apstākļu politika – publiski solīt atbalstu, bet aizmuguriski pieprasīt pretlikumīgu darbību veikšanu atbalsta apjoma samazināšanas vajadzībām, draudot ar pretlikumīgām sankcijām, vai arī tā ir valsts pārvaldes iestāžu darbinieku personīgā iniciatīva?
* SIA Riekstu 15 valdes loceklis





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.