Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”, - šeit tiek piedāvāta pilna intervijas versija autora redakcijā.

- Kāda ir mūsu valstiskā un nacionālā identitāte, kā radīt simtgades svētkus?

- Ar etnisko un politisko identitāti mums viss ir kārtībā, bet, kas attiecas uz valstisko, es, godīgi sakot, nezinu, vai tāda mums ir. Dzīvē, nevis uz papīra. Šķiet, ka tā ir konceptuāla problēma numur viens. No vienas puses, mēs visu laiku dzirdam par nacionālu valsti, bet no otras puses redzam, ka ar to kaut kas nav īsti tā, kā vajag. Turklāt ir redzams, ka modernās pasaules attīstības tendences ir vērstas uz nacionālas valsts nonivelēšanu un pat likvidēšanu. Turklāt apziņā valda putra: no vienas puses tiek sludināts patriotisms kā nacionālas valsts pamats, bet no otras puses tiek propagandētas pretējas vērtības – nauda un bauda. Te rodas vērtību sadursme, jo patiess patriotisms paredz, ka dzimtenes labklājība cilvēkam ir pirmajā vietā, bet mūsdienu liberālās vērtības priekšplānā liek paša intereses un orientē uz absolūtu patērētāja egocentrismu. Bet, kā zināms, nevar vienlaicīgi kalpot Dievam un mamonam…

Attiecībā uz valsti es, kā sengrieķu domas piekritējs, uzskatu, ka valsts ir vispirms cilvēki jeb, kā teica Aristotelis, cilvēku kopa, kas pastāv kopēja labuma dēļ. Atkārtoju: kopēja labuma dēļ, nevis kaut kādu kliķu, partiju vai indivīdu labuma dēļ. Man tuvs ir arī spāņu domātāja Ortegas-i-Gaseta viedoklis, kurš teica, ka valsts ir kopīgas dzīves projekts, t.i., projekts, kas apvieno cilvēkus kopīgai darbībai. Tas ir valstiskās identitātes pamats. Bet, lai to nodefinētu, ir jāatbild uz trīs jautājumiem: kas mēs bijām vakar, kas esam šodien, un kas gribam būt rīt? Diemžēl jāatzīst, ka mums ir puslīdz skaidra atbilde tikai uz pirmo jautājumu, turklāt tā ir depresīva, jo akcentē okupāciju un rusofobiju…

Tā vietā, lai lepotos ar savu pagātni (un mums ir, ar ko lepoties!), mums visu laiku tiek piedāvāts apraudāt vēsturiskos pāri darījumus. Rezultātā mums veidojas negatīvs pagātnes tēls un negatīva identitāte, kas traucē attīstīties šodien. Bez tam tā šķeļ sabiedrību, nevis vieno. Protams, vēsture ir jāzina un jāatceras, to nedrīkst aizmirst, bet nav produktīvi veltīt tik daudz laika un spēka tās apraudāšanai. Un katra sabiedrība veido savu identitāti uz pretnostatījuma pamata: „mēs – viņi”. Tas ir dabiski un pareizi, bet ar to nepietiek. Ir jāatbild arī uz jautājumu par mūsu valsts projekta būtību, par to, kas ir mūsu kopība šodien un kādu mēs to vēlamies redzēt rīt.

Kādreiz mums tika stāstīts par eiropeisku labklājības valsti, bet šī brīža situācijā tas izklausās pēc izsmiekla. Pie mums labklājība kā valsts projekta ideja nedarbojas, jo pārsvarā cilvēki uztver labklājību individuāli un cenšas raut sev pēc iespējas vairāk, bet valsts lietas degradē. Cilvēki bēg no valsts ne tikai tādēļ, ka šobrīd neatrod sev iespējas un pielietojumu, bet arī tādēļ, ka neredz sev izredzes arī rīt.

Rezultātā šobrīd mūsu idejisko pamatu veido depresīva identitāte, kas vērsta uz ienaidnieka tēla uzturēšanu. Jo tā ir vieglāk konsolidēt tautu, un tā var viegli novērst uzmanību no iekšējām problēmām, piemēram, no valsts izzagšanas… Domāju, ka tas ir destruktīvs ceļš. Tautai jākonsolidējas uz kopēja projekta pamata, nevis tikai uz baiļu, sāpju un aizvainojuma pamata. Mums ir nepieciešama ne tikai depresīva, uz pagātni vērsta identitāte, bet arī pozitīva, uz šodienu un nākotni vērsta identitāte, kas veidotu un konsolidētu valsts nāciju. Bet pagaidām es tādas neredzu. Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!”

Bet valsts svētkus vislabāk svinēt, ziedojot savai valstij kaut ko no sevis – savu darbu, naudu, savu rūpi. Ja mēs katrs kaut ko izdarīsim savas valsts labā, tā kļūs redzami skaistāka.

- Kā jūs raksturotu pašreizējo sabiedrību, arhibīskaps Stankēvičs ir skarbs – valda alkatība… Vai nekļūstam bīstami paši sev – līdzīgi kā vēlīnā Roma?

- Pilnīgi piekrītu arhibīskapa viedoklim, bet ar piebildi, ka alkatība ir viena no daudz lielākas problēmas izpausmēm – valstiskas domāšanas deficītam. Mēs jau esam pieraduši, ka valsts lietās pastāv gandrīz vienīgi privātas intereses, grupu, kliķu, partiju intereses, lai gan valsts, kā jau teicu, pēc būtības ir „kopēja lieta”. Acīmredzot tādā veidā izpaužas mūsu egocentriskā viensētnieka domāšana, kurai pasaule beidzas aiz sava žoga. Un, protams, to daudzkārt pastiprina mūsdienu patērētāja psiholoģija, kas tiek kultivēta sabiedrībā. Tādēļ nav brīnums, ka ir tik ierasts uzskatīt valsti par sili, kur baroties, un par savtīgu interešu realizācijas instrumentu. Arī savā ikdienas dzīvē mēs esam pieraduši redzēt tikai savas personīgās intereses, ignorējot gan „kopējās lietas” vajadzības, gan citu cilvēku intereses.

Šajā ziņā mēs tiešām līdzināmies Homēra aprakstītajiem ciklopiem, kuri nepazīst civilizāciju un iemieso mežonību, jo viņiem ir sveša izpratne par taisnību un kopdzīves principiem, viņi dzīvo katrs savam labumam un „par citiem tie neliekas zināt”. Ļoti bieži no mums lien laukā ciklopi: kad mēs savtīgu nolūku vadīti darām pāri citiem cilvēkiem, kad mēs ignorējam citus, braucot pie stūres vai parkojoties, vai kad terorizējam apkārtējos ar skaļu mūzikas klausīšanos. Un tā tālāk un tā joprojām… Starp citu, šķiet, ka terorizēt citus ar skaļu mūziku ir mūsu nacionālā slimība, jo daudziem patīk tādā veidā demonstrēt, ka viņi spļauj virsū visiem. Tā ir ļoti spilgta mežonības pazīme, kura nepastāv civilizētajā pasaulē. Vārdu sakot, es uzskatu, ka mums būtu jāpiestrādā pie savas domāšanas, mums ir jāmācās domāt solidāri un valstiski.

Un, ja ikdienas dzīvē mēs tik bieži demonstrējam ciklopu domāšanu, nav nekāds brīnums, ka tā valda arī valsts lietās, atstājot graujošas sekas. Bet mūsu pārvaldes sistēmā, kā redzams, nav reālu mehānismu, kas ļautu savaldīt „ciklopus” un pasargāt valsts intereses. Tādēļ ir dabiski, ka periodiski atskan runas par prezidentālas republikas nepieciešamību…

Un paralēle ar seno Romu šeit ir vietā. Tā sabruka vispārējas morālas degradācijas un valsts „prihvatizācijas” apstākļos. Toreiz tāpat valdīja naudas un baudas kults, un ciklopu egoistiskā domāšana. Oligarhi sadalīja valsti savās privātajās „impērijās”, kur viņiem bija sava slēgta pasaule ar visām valsts pazīmēm, ar visām iespējām un izklaidēm, un plus vēl viņi izvairījās no nodokļu maksāšanas. Savukārt valsts birokrātija nepārtraukti auga un smacēja nost sabiedrību ar nodokļu jūgu. Parastie cilvēki bēga no valsts pie oligarhiem vai barbariem, lai tikai izvairītos no nodokļu iekasētājiem. Valsts, kas nodarbojās ar naudas izspiešanu un nepildīja savas saistības pret tautu, nebija vajadzīga nedz tautai, nedz oligarhiem. Rezultātā, kad uzbruka barbari, nebija gribētāju aizstāvēt šo valsti, bet pati valsts sev nespēja nodrošināt efektīvu aizsardzību. Savukārt oligarhu „impērijas” izrādījās par vāju un viegli krita par upuri uzbrucējiem…

- Kultūrpolitika, cik tā gudra, ko tajā vajadzētu mainīt?

- Vispār mūsu kultūras politikā es redzu divas problēmas: finansējuma trūkumu un provinciālismu. Ar pirmo viss ir skaidrs: tas ir skābekļa trūkums kultūrai un tās sakņu sistēmai – izglītībai; par to daudz runāts un nav vērts tagad atkārtoties. Kas attiecas uz otro punktu, ar to es saprotu izveidojušos situāciju, ka tas pats trūcīgais kultūras finansējums tiek piešķirts gandrīz tikai vienai nozarei – letonikai. Kā rezultātā pasaules kultūra latviešu domas un valodas telpā tiek pārstāvēta nožēlojami vāji. Piemēram, joprojām latviešu valodā nav pieejami visi Platona un Aristoteļa teksti, kas ir Eiropas kultūras bāzes teksti. Tāpat nav arī daudzu citu svarīgu tekstu… Nav šaubu, letonikai jābūt prioritārai, tas ir pats par sevi saprotams. Bet, ja mēs nogriežam sevi no Eiropas kultūras mantojuma un visas pasaules kultūras mantojuma, mēs neizbēgami slīkstam provinciālismā.

Šajā sakarā nevar nepieminēt valsts jubilejas svinības. Man liekas, ka budžets, kas tam paredzēts (60 mljn. eiro), ir daudzkārt pārspīlēts, īpaši ja salīdzina to ar izdevumiem, ko šim nolūkam paredz daudz bagātākā Somijas valsts (19 mljn. eiro). Protams, jubileja ir jāsvin un jāsvin labi, bet viss jādara, ievērojot veselā saprāta un samērīguma robežas, īpaši laikos, kad valsts budžeta caurumi tiek lāpīti uz cilvēku rēķina, ieviešot arvien jaunus nodokļus un ceļot tarifus. Rodas aizdomas, ka šeit ir ne tik daudz patriotisma, cik vēlme „apgūt līdzekļus”, un droši vien, kā tas pie mums pieņemts, ar iespēju vienam otram labi iedzīvoties uz valsts rēķina. Domāju, ka somi mīl savu dzimteni ne mazāk par mums, vismaz viņi no tās nebēg. Nāk prātā arī kāds sengrieķu spārnotais teiciens. Kad spartiešu likumdevējam Likurgam pajautāja, kādēļ viņš ieviesa savā valstī tik pieticīgas upurēšanas ceremonijas dieviem, tas atbildēja: lai mēs nepārstātu godināt dievus. Šī frāze labi atklāj universālu likumsakarību: jo vairāk ārišķības, ārēja pompa un spožuma, jo mazāk patiesa satura un jēgas.

Man gribētos, lai mēs mīlētu Dzimteni nevis vārdos, bet darbos, un ne tikai uz budžeta rēķina, bet arī no tīras sirds.

Pārpublicēts no https://blogi.lu.lv/harijs

Novērtē šo rakstu:

39
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

FotoPotapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem pašiem, kas vada JKP sektu un "Vienotību", kā arī grupējumu "PAR". Bet Potapovai un Jurašam ir par ko bīties, jo, ja Lemberga materiāli, kurus viņš prezentēja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, ir patiesi, tad viņiem nācās skaidrot šos un vēl citus punktus:
Lasīt visu...

15

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

FotoLatvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.
Lasīt visu...

12

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

FotoJaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.
Lasīt visu...

21

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

FotoKopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Lasīt visu...

21

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

FotoŠķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.
Lasīt visu...

18

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

FotoPolitisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...