Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājumu jautājumos Uldim Lavrinovičam un viņu atsaukšanu no amata.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, turpmāk - Padome, kā valsts SIA “Latvijas Radio”, turpmāk arī - LR, kapitāla daļu turētāja, kas īsteno LR dalībnieku sapulces funkcijas, ņemot vērā situāciju LR, ir aktualizējusi jautājumu par LR pārvaldību un tās darbību kopumā un konstatē:

[1] Padome, konstatējot iespējamās problēmsituācijas LR pārvaldībā un darbībā kopumā, 2017.gada 8.februārī nosūtīja LR vēstuli, kurā lūdza tās valdei līdz 2017.gada 13.februārim iesniegt Padomei šādu informāciju:

- katra valdes locekļa individuāls situācijas novērtējums par LR valdes darbību, savstarpējo sadarbību, valdes darba ietekmi uz LR darbību, attīstību;

- detalizēts skaidrojums par LR valdes 2017.gada 30.janvāra lēmuma Nr.1-5/A1-7 2.punktā noteikto līdzekļu EUR 175 000 apmērā plānoto izlietojumu;

- skaidrojums par situāciju LR darba kolektīvā, īpaši skaidrojot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par LR darbinieku neapmierinātību ar LR valdes darbu un iespējamo streiku.

Informācija pieprasīta ar mērķi izskatīt to Padomes sēdē, piedaloties LR valdes locekļiem, lai veiktu LR pārvaldības, darbības kopumā un iespējamo risku novērtēšanu.

2017.gada 13.februārī Padomē saņemta pieprasītā informācija.

[2] LR valdes priekšsēdētāja A.Pauliņa 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulē Padomei norādīts, ka viņam piespiedu kārtā ir jāuzņemas iniciatīvas un jautājumu risināšana ārpus pienākumu un atbildības loka, tostarp tādu jautājumu risināšana, kas attiecas uz LR saturu. LR valdes priekšsēdētājs vēstulē norāda, ka jau kopš valdes darbības pirmajiem mēnešiem ir iezīmējusies atšķirīga izpratne starp valdes locekļiem par pienākumu un atbildības jomu sadalījumu, galvenokārt saistībā ar saturu veidojošo struktūrvienību pārraudzību.

Tāpat A.Pauliņš minētajā vēstulē norāda, ka atsevišķi izvērtējams jautājums par valdes iekšējo sadarbību un komunikāciju ar vidēja posma vadītājiem un darbiniekiem.

A.Pauliņš vēstulē nesniedz LR attīstības redzējumu kopumā. Tiek norādīts uz problēmām, savukārt risinājums netiek piedāvāts, kā arī netiek saskatītas neatbilstības, nepilnības paša darbā attiecībā uz organizācijas vadību. Līdz ar to arī netiek piedāvāts to novēršanas redzējums.

[3] LR valdes locekles programmu attīstības jautājumos S.Roķes 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulē Padomei attiecībā uz individuālo situācijas novērtējumu par LR valdes darbību, savstarpējo sadarbību un valdes darba ietekmi uz LR darbību norādīts, ka valdes darba organizācija ir nepietiekama, nenotiek valdes darba koordinācija, valdē pietiekamā apmērā nenotiek diskusijas par LR attīstības jautājumiem, un valdes priekšsēdētāja darbības nav vērstas uz valdes vienota skatījuma panākšanu operatīvos un stratēģiskos jautājumos, kā arī uz vienotas izpratnes veidošanu par radošas industrijas uzņēmuma vadības metodēm un darbības prioritātēm, kā arī norādīts, ka pašreizējā vadības struktūra un koleģialitātes trūkums būtiski apgrūtina LR pamatfunkciju - programmu veidošanu.

Tāpat vēstulē tiek vērsta uzmanība uz to, ka netiek vadīts un attīstīts uzņēmums kopumā, bet katrs vadītājs attīsta savu uzraudzības jomu, turklāt veidojot striktu budžeta sadalījumu starp valdes locekļiem, bet neveidojot attīstības budžetu, tādā veidā kavējot uzņēmuma attīstību. S.Roķe LR darbinieku neapmierinātību skaidro ar valdes darba problēmām, kas attiecīgi negatīvi ietekmē arī radošā darba procesu.

[4] LR valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinovičs 2017.gada 13.janvāra atbildes vēstulē Padomei attiecībā uz viņa individuālo situācijas novērtējumu par LR valdes darbību, savstarpējo sadarbību un valdes darba ietekmi uz LR darbību norāda, ka viņam netiek dotas pietiekamas pilnvaras organizēt un vadīt valdes darbu.

U.Lavrinovičs atbildes vēstulē nesniedz konkrētu redzējumu situācijas uzlabošanai LR pārvaldībā un LR darbībā, kā arī nesniedz redzējumu par LR attīstību kopumā.

[5] 2017.gada 15.februāra Padomes sēdē tika iekļauts jautājums par LR darbības aktualitātēm, kura ietvaros tika vērtēta iepriekš minētajās LR valdes locekļu 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulēs sniegtā informācija, tostarp valdes locekļu individuālais vērtējums par LR pārvaldību un darbību kopumā, kā arī redzējums par tās uzlabošanu, ko LR valdes locekļi izklāstīja arī mutiski, skaidrojot un papildinot vēstulēs sniegto informāciju.

[6] Ievērojot 2015.gada 5.februārī Padomes apstiprinātos LR valdes mērķus un uzdevumus 2015.gadam un 2016.gada 9.jūnijā apstiprinātos LR valdes mērķus un uzdevumus 2016.gadam, ir konstatējams, ka LR nav izpildījusi vai ir izpildījusi tikai daļēji ievērojamu daļu no 2015.gada un 2016.gada LR valdes mērķiem un uzdevumiem.

To apliecina Padomes 2016.gada 4.februāra lēmums Nr.23, ar kuru apstiprināta 2015. gada LR valdes mērķu un uzdevumu izpilde, nosakot atrunas par to izpildes statusu un turpmāk veicamajām darbībām. Arī 2016.gada valdes mērķi un uzdevumi, kuros papildus jauniem mērķiem un uzdevumiem tika atkārtoti iekļauti LR valdes mērķi un uzdevumi, kas netika īstenoti vai tika īstenoti daļēji 2015.gadā, ir izpildīti daļēji vai nav izpildīti noteiktajos termiņos. Vieni no būtiskākajiem 2016.gada uzdevumiem, kas 2016.gadā netika īstenoti vai tika īstenoti daļēji: izstrādāt un iesniegt Padomei apstiprināšanai LR vidēja termiņa darbības stratēģiju triju gadu periodam, iekļaujot ilgtermiņa attīstības un investīcijas plānu, apzināt tā īstenošanai nepieciešamos resursus, sasaistot to ar budžeta plānošanas principiem; sadarbībā ar LTV īstenot LR multimediju studijas telpu izbūvi, izstrādājot savstarpējo satura izmatošanas plānu; izstrādāt LR programmu mārketinga stratēģiju nolūkā palielināt reklāmas ieņēmumus.

[7] 2016.gadā nav veikti pasākumi, kas nodrošinātu atbilstošu LR Latgales multimediju studijas, turpmāk - Latgales studija, iekārtošanu. No Padomei pieejamās informācijas izriet, ka

2016. gadā nav izlietoti Latgales studijas izveidei un darbības nodrošināšanai piešķirtie līdzekļi EUR 19 741.83. Lai arī finansējums bija pieejams, 2016.gadā nav īstenoti šādi pasākumi:

[7.1] Nav vērojams progress Latgales studijas iekārtojuma un skaņas kvalitātes uzlabošanā kopš 2016.gada 12.jūlija, kad notika studijas atklāšana. Studijas skaņas slāpēšanas materiāli, studijas multifunkcionalitāte un iepirktā videotehnika neatbilst mūsdienu radio studijas iekārtojumam un video satura ražošanai. Studijas darbinieki pašu spēkiem ir bijuši spiesti meklēt risinājumus skaņas kvalitātes uzlabošanai un citiem tehniskiem risinājumiem.

[7.2] Nav atbilstoši iekārtota Latgales studija. Studijas iekārtojums liecina, par to, ka tās iekārtošanā nav piesaistīti atbilstoši kvalificēti LR darbinieki vai ārpakalpojuma sniedzēji.

[7.3] Studijas darbinieku vajadzībām nav iegādāti atbilstoši portatīvie datori ikdienas darba pienākumu kvalitatīvai veikšanai.

Minēta pienākumu izpilde primāri bija valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinoviča kompetencē.

[8] 2017.gada 22.februāra LR revīzijas komisijas sēdē, kuras laikā tika izvērtēti LR 2016. gada 12 mēnešu finanšu un saimnieciskās darbības operatīvie rezultāti un sabiedriskā pasūtījuma izpilde, cita starpā konstatēts, ka ar Ministru kabineta 2016.gada 21.septembra rīkojumu Nr.529 piešķirtie līdzekļu 35 000 EUR apmērā no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, izlietojums nav pārskatāmi salīdzināms ar 2016.gada 4.augustā Padomei iesniegto izdevumu tāmi. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti, lai segtu ārkārtas izdevumus ēkas iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada un aprīkojuma neatliekamam remontam Rīgā, Doma laukumā 8, uz gada beigām izlietoti pilnā apmērā.

Minētā pienākumu izpilde bija valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinoviča kompetencē. Konstatējams, ka primāri minētā uzdevuma izpilde bija valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos kompetencē.

[9] 2017.gada 10.februārī Padomes telpās notika tikšanās ar LR programmu direktoriem un LR Arodbiedrības vadību. Tikšanās gaitā LR pārstāvji pauda šādu savu viedokli par LR valdes darbu un situāciju LR: ilgstoši nav sakārtotas struktūras un atbildības jomas starp valdes locekļiem; pastāvīgi trūkumi budžeta plānošanā; netiek sistemātiski apmeklētas valdes sapulces, turklāt to laikā valdes locekļi nespēj uzņemties pilnu atbildību, “nododot” to citiem valdes locekļiem; netiek ilgstoši sakārtots atalgojuma jautājums, līdz ar to arī ierobežots resurss profesionāļu piesaistei un veicinot darbinieku pārslodzi un cita darba meklējumus; netiek piešķirta pietiekama vērtība saturam un cilvēkiem, valdes locekļu neizpratne par uzņēmuma prioritātēm; ilgstoši (aptuveni pusotrs gada garumā) netiek sakārtoti vadības jautājumi attiecībā uz programmas LR5 vadību, struktūru; likvidēta mārketinga daļa; precīzu reitingu trūkums u.c.

[10] 2017.gada 27.februārī A.Pauliņš iesniedza LR un Padomē paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu 2017.gada 9.martā. Kā motivācija šādam paziņojumam ir minēta Padomes locekļu līdzdalība nepatiesas informācijas izplatīšanā par LR valdes darbību; Padomes neieinteresētība un gatavības neesamība risināt ieilgušu situāciju, kad atsevišķi LR valdes locekļi nepienācīgi pilda savus amata pienākumus. Paziņojumā norādīts, ka Padome pretēji normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un atbildības sadalījumam esot iejaukusies LR valdes kompetencē esošos jautājumos, vienlaikus nepildot savus tiešos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tādā veidā demonstrējot nekompetenci būtisku normatīvo regulējumu un politikas plānošanas dokumentu izpratnē, tai skaitā ar vidēja termiņa budžeta plānošanas jautājumiem, kas rada būtiskus riskus LR darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei un vidēja termiņa stratēģijā noteikto rīcības virzienu īstenošanai.

[11] LR jautājumos atbildīgie Padomes locekļi I.Āboliņš un P.Grīva 2017.gada 28.februāra LR valdes sēdē izteica lūgumu piedalīties turpmākajās LR valdes sēdēs, kas tika ierakstīts arī valdes sēdes protokolā. Tomēr iepriekš minēto Padomes locekļu lūgums netika ņemts vērā, un viņi netika uzaicināti uz nākamo LR valdes sēdi, kas notika elektroniski 2017. gada 1.martā pulksten 14.00, kā arī viņi netika informēti par šādu sēdi pirms tās norises.

Ievērojot konstatēto, Padome secina:

[12] Pretēji A.Pauliņa 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulē Padomei minētajam par to, ka viņam piespiedu kārtā ir jāuzņemas iniciatīvas un jautājumu risināšana ārpus pienākumu un atbildības loka, tostarp tādu jautājumu risināšana, kas attiecas uz LR saturu, LR Valdes nolikuma, kas apstiprināts 2015.gada 13.janvāra Padomes sēdē, turpmāk - Valdes nolikums, 2.8.3.apakšpunktā attiecībā uz valdes priekšsēdētāja pienākumiem ir noteikts, ka valdes priekšsēdētājs “vada sabiedriskā medija kopējo saturisko darbību, kā arī kopējo saturisko un organizācijas mērķu sistēmu”.

Savukārt valdes nolikuma 2.8.4.apakšpunktā ir noteikts, ka valdes priekšsēdētājs “pārvalda sabiedriskā pasūtījuma un organizācijas kvalitātes vadības sistēmu ”, kā arī viens no valdes priekšsēdētāja uzdevumiem (amata apraksts) ir “sasniedzamo mērķu un uzdevumu komunikācija ar darbiniekiem, darbinieku motivēšana un sev pakļautā personāla pienākumu izpildes kontrole” un kā vieni no pamata pienākumiem ir noteikti LR kopējās darbības vadīšana un koordinēšana un efektīvas darbības plānošana un organizēšana.

Līdz ar to pretēji A.Pauliņa atbildes vēstulē minētajam no Valdes nolikuma izriet, ka LR priekšsēdētājs kapitālsabiedrībai, kuras galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma īstenošana, proti, satura sabiedrības interesēs ražošana, nevar norobežoties no pienākumiem, kas attiecas uz sabiedriskā medija saturu, kā arī uz komunikāciju ar kapitālsabiedrības darbiniekiem.

Iepazīstoties ar LR valdes priekšsēdētāja 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulē NEPLP minēto un, uzklausot viņu 2017.gada 15.februāra Padomes sēdē, kuras laikā viņš būtiski nepapildināja atbildes vēstulē minēto, secināms, ka A.Pauliņam kā vidēja lieluma valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam nav sabiedrības attīstības redzējuma kopumā. Tiek norādīts uz problēmām, savukārt risinājums netiek piedāvāts. Turklāt netiek saskatītas neatbilstības, nepilnības paša darbā attiecībā uz organizācijas vadību.

[13] 2017.gada 27.februārī A.Pauliņš iesniegtajā paziņojumā par LR valdes locekļa amata atstāšanu ir izteikti nepamatoti apgalvojumi, kas rada Padomes šaubas par to, vai A.Pauliņš spēs saglabāt kapitāla daļu turētāja uzticību valdes priekšsēdētāja amata atbilstošai pildīšanai līdz 2017. gada 9.martam, kuru kā vēlamo datumu A.Pauliņš ir norādījis iepriekš minētajā paziņojumā par valdes locekļa amata atstāšanu.

[14] Iepazīstoties ar S.Roķes 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulē NEPLP minēto un, uzklausot viņu 2017.gada 15.februāra Padomes sēdē, secināms, ka S.Roķe ne vien norāda uz LR valdes darbības problēmām, kas rezultējās ar problēmām LR darbībā kopumā, bet pauž arī attīstības redzējumu. Tāpat valdes locekle apzina savas kā valdes locekles programmu attīstības jautājumos darba nepilnības, trūkumus un izsaka gatavību tos novērst piedāvātā turpmākā LR pārvaldības un darbības attīstības redzējuma ietvaros.

[15] Iepazīstoties ar U.Lavrinoviča atbildes vēstulē sniegto viedokli par LR pašreizējo un iespējamo turpmāko darbību, norāda uz viņa nepietiekamu izpratni par kapitālsabiedrības valdes pilnvarām un pienākumiem. Jānorāda, ka šāds apgalvojums ir pretrunā ar Valdes nolikumā, tostarp LR valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos amata aprakstā, noteiktajam, kur kā viens no pienākumiem ir noteikts “sadarbība ar valdes locekļiem Latvijas Radio mērķu sasniegšanas nodrošināšanai”, kā arī noslēgtajā līgumā (vienošanās) par LR valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos pienākumu pildīšanu noteiktajam.

Attiecībā uz U.Lavrinoviča valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos pienākumu izpildi, ievērojot šī lēmuma 8.punktā minēto, Padome nevar konstatēt, ka ar Ministru kabineta 2016.gada 21.septembra rīkojumu Nr.529 piešķirtie līdzekļi 35 000 EUR apmērā no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ir izlietoti atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam mērķim, jo salīdzinot Ministru kabinetam sagatavotos dokumentus, tostarp rīkojuma projekta anotāciju un tai pievienoto izdevumu tāmi, ir konstatējamas neatbilstības finansējuma izlietojumā.

Tāpat kā finansējuma pieprasījumi no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tāpat piešķirto līdzekļu izlietojums tiek izskatīts ar sevišķu rūpību. Tātad, saņemot finansējumu no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tas ir jāizlieto atbilstoši finansējuma piešķīruma mērķim, proti, atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem tiesību aktiem. Konkrētajā gadījumā Ministru kabineta protokollēmuma, tā anotācijai ar pielikumiem.

Tāpat, ievērojot šī lēmuma 7.punktā minēto, ir secināms, ka U.Lavrinovičs valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos amata pienākumu pildīšanas laikā nav veicis tādus valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos noteiktos pasākumus, kas nodrošinātu atbilstošu Latgales studijas iekārtošanu.

[16] Ņemot vērā iepriekš minētajās LR valdes locekļu 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulēs 2017.gada 15.februāra Padomes sēdē ar LR pārrunātos jautājumus, secināms, ka LR valdes locekļiem nav vienotu mērķu turpmākai LR darbībai un attīstībai. Kopīga redzējuma trūkuma dēļ ir paredzamas grūtības sagatavot 2017.gada LR valdes darbības plānu un LR attīstības redzējumu kopumā, kas nepārprotami var atstāt ietekmi uz sabiedriskā pasūtījuma un budžeta kvalitatīvu plānošanu un īstenošanu un turpmākajā periodā.

Turklāt valdes priekšsēdētājs A.Pauliņš un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinovičs nedz rakstiski 2017.gada 13.februāra atbildes vēstulēs Padomei, nedz Padomes 2017.gada 15.februāra sēdē nav snieguši konkrētu redzējumu situācijas uzlabošanai LR pārvaldībā un LR darbībā kopumā.

[17] Šī lēmuma 9.punktā uzskaitītais LR darbinieku redzējums liecina par to, ka Padomes novērojumi par sarežģījumiem LR valdes darbā un LR darbībā kopumā atbilst faktiskajai situācijai LR, un ir nepieciešams nekavējoties risināt iepriekš konstatētās problēmsituācijas.

[18] LR kā publiskas personas kapitālsabiedrības darbība tiek īstenota, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un jautājumos, kurus neregulē Pārvaldības likums, Komerclikumu. Savukārt LR kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību regulē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, turpmāk - EPLL.

[19] LR valdes darbības pamatus, tiesības, pienākumus, atbildību un darba kārtību noteic Valdes nolikums un ar katru valdes locekli noslēgtie līgumi (vienošanās) par pienākumu pildīšanu un Padomes pieņemtie LR saistošie lēmumi, t.sk., NEPLP apstiprinātie valdes mērķi un uzdevumi 2015. un 2016.gadam.

[20] Saskaņā ar EPLL 5.panta trešo daļu „sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana”.

LR Statūtu 4.punkts paredz, ka „Sabiedrības darbības uzdevums ir sabiedrībai paredzēta plaša un daudzveidīga programmu kopuma (satura), kuru finansē un uzrauga sabiedrība, veidošana un publiska izplatīšana.”.

Atbilstoši Valdes nolikuma 2.4.punktam „valde pārzina un kārto Sabiedrības lietas. Valde pārvalda Sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, Sabiedrības statūtiem, Padomes, kas pilda Sabiedrības dalībnieku sapulces funkcijas, lēmumiem”.

Līdz ar to LR valdes darbībai, proti, katra valdes locekļa un valdes kopumā darbībai jābūt vērstai uz to, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva sabiedriskā pasūtījuma (satura) plānošana un izpilde, tostarp budžeta plānošana un līdzekļu izlietojums atbilstoši apstiprinātajam budžetam, kas ietver sevī valdes darba plānošanu un mērķu, uzdevumu izvirzīšanu, kā arī, lai tiktu ievērots normatīvajos aktos un Padomes lēmumos noteiktais.

[21] Darbībai valdes locekļa amatā ir izteikts uzticības raksturs. Līdz ar to Padomes kā LR kapitāla daļu turētāja un valdes locekļu attiecības balstās uz savstarpēju uzticību, kurās ir būtiskas kapitālsabiedrības dalībnieka tiesiskās intereses paļauties uz izpildinstitūcijas profesionalitāti un spēju efektīvi vadīt kapitālsabiedrību.

[22] Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, turpmāk - Pārvaldības likums, 81.panta pirmo daļu “valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls”, un otrajā daļā ir noteikts, ka „par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces lēmums par uzticības zaudēšanu”

EPLL 62.panta piektajā daļā ir paredzētas Padomes pilnvaras iecelt un atcelt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes.

Starp Padomi un LR valdes locekļiem noslēgtās Vienošanās par valdes locekļa pienākumu pildīšanu 8.4.punkts paredz, ka NEPLP noteikto ikgadējo valdes locekļu sasniedzamo mērķu (uzdevumu) būtiska, nepamatota neizpilde vai LR valdes apstiprinātā un ar NEPLP saskaņotā valdes darbības plāna būtiska, nepamatota neizpilde ir svarīgs un pietiekams pamats, lai lemtu par valdes locekļa atsaukšanu no amata.

LR Statūti neparedz atsevišķu valdes locekļu atsaukšanas no amata kārtību.

[23] Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka valdes loceklis ir dalībnieku sapulces uzticības persona, Padomei vērtējot, vai valdes priekšsēdētājs A.Pauliņš, ņemot vērā viņa redzējumu par Padomes un LR sadarbību un valdes locekļu savstarpēju sadarbību, kā arī publiski izplatīto informāciju par Padomes darbu, spēj saglabāt kapitāla daļu turētāja uzticību turpmākai darbībai līdz 2017.gada 9.martam, kā rezultātā tiktu nodrošināta atbilstoša LR kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un vidēja lieluma kapitālsabiedrības pārvaldība, spēj saglabāt Padomes uzticību, Padome secina, ka uzticība A.Pauliņam ir zaudēta.

[24] Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka valdes loceklis ir dalībnieku sapulces uzticības persona, Padomei vērtējot, vai valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos U.Lavrinovičs, ņemot vērā viņu redzējuma par tālāku LR valdes darbību un attīstību trūkumu, spēj saglabāt kapitāla daļu turētāja uzticību turpmākai efektīvai darbībai, kā rezultātā tiktu nodrošināta atbilstoša LR kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un vidēja lieluma kapitālsabiedrības pārvaldība un attīstība, spēj saglabāt Padomes uzticību, Padome secina, ka uzticība U.Lavrinovičam ir zaudēta.

[25] Attiecībā uz LR valdes locekli programmu attīstības jautājumos S.Roķi secināms, ka nav atzīstams, ka S.Roķe ir zaudējusi Padomes kā kapitāla daļu turētāja uzticību, ņemot vērā tās redzējumu par turpmāku LR darbību, ietverot valdes darbību un sadarbību gan savā starpā, gan ar LR darbiniekiem.

Apkopojot iepriekš minētos apsvērumus, Padome kā LR kapitāla daļu turētājs, kas īsteno dalībnieku sapulces funkcijas, pamatojoties uz Pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas 3.punktu, 74.panta otro un trešo daļu, 81.panta pirmo daļu, Komerclikuma 224.panta ceturto daļu, EPLL 5.panta pirmo un otro daļu, 62.panta piekto daļu,

nolemj:

1. Izteikt neuzticību valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un atsaukt viņu no valdes priekšsēdētāja amata.

2. Izteikt neuzticību valsts SIA „Latvijas Radio” valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam un atsaukt viņu no valdes locekļa amata.

3. Pilnvarot valsts SIA „Latvijas Radio” Juridiskā dienesta vadītāju iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercerģistrā visus dokumentus, kas saistīti ar valsts SIA „Latvijas Radio” valdes sastāva izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā, visur, kur tas nepieciešams, parakstīties un saņemt no Komercreģistra (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra) reģistrētos dokumentus šī lēmuma ietvaros. Šīs pilnvaras nevar tikt nodotas trešajām personām.

4. Uzdot valsts SIA “Latvijas Radio” valdes loceklei S.Roķei nodrošināt A.Pauliņam un U.Lavrinovičam atalgojuma izmaksu par februārī un martā nostrādātajām dienām, kā arī kompensācijas izmaksu par neizmantotajām ikgadējā atvaļinājuma dienām un nodrošināt A.Pauliņa un U.Lavrinoviča spēkā esošo prokūru atsaukšanu.

5. Uzdot A.Pauliņam un U.Lavrinovičam līdz 2017.gada 2.marta pulksten 18.00 nodot valsts SIA “Latvijas Radio” valdes loceklei S.Roķei ar valsts SIA “Latvijas Radio” valdes locekļa amata pildīšanas izbeigšanu saistītās lietas un dokumentus.

6. Uzdot valsts SIA “Latvijas Radio” valdes loceklei S.Roķei informēt atbildīgos Padomes locekļus LR jautājumos I.Āboliņu un P.Grīvu par šī lēmuma lemjošās daļas 5.punktā minēto lietu un dokumentu nodošanas uzsākšanu un veiktajām darbībām.

7. Lēmums stājas spēkā līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

8. No valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos atsauktie valdes locekļi izbeidz valsts SIA „Latvijas Radio” valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu ar brīdi, kad viņiem paziņots par šo lēmumu. Diena, kurā paziņots par šo lēmumu, tiek uzskatīta par pēdējo amata pienākumu pildīšanas dienu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...