Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to, ka tās “nerunā” ar krievvalodīgo vēlētāju, jo uzskata to par “nozombētu”, līdz ar to šim vēlētājam neatliek nekas cits kā balsot par “Saskaņu” vai vēlēšanu dienā palikt mājās.

Vispirms jau līdzīgi kā autore vēlos sākt ar atrunu, ka tiešām Latvijas krievi ir visādi. Daži balso par “Vienotību”, ir pat pāris Nacionālās apvienības biedri, citiem atkal patīk Aivars Lembergs. Visādi ir arī Latvijas latvieši. Ne visi balso par latviskajām partijām, ir uzticami “Saskaņas” biedri, atbalstītāji un vēlētāji un kvēli Nila Ušakova fani ar pasē norādītu tautību “latvietis”.

Divu miljonu sabiedrība nav pārāk milzīga, bet skaidrs, ka pietiekoši liela, lai tajā varētu atrast visdažādāko tautību indivīdus ar visdažādākajām politiskajām pārliecībām, kas ne vienmēr saskan ar vispārīgajām tendencēm. Tomēr, grozies kā gribi, vispārīgās tendences mūsu sabiedrībā pastāv - vairums latviešu balso par t.s. latviskajām partijām, bet vairums krievvalodīgo ir “Saskaņas” elektorāts. Tās ir vispārīgas tendences.

Autore izdara secinājumu, ka labējās partijas nolēmušas nerunāt ar krievvalodīgo elektorātu, jo tas ir pārāk grūti, tāpēc šie vēlētāji ir atstāti Nilam Ušakovam. Faktiski Ušakova vēlētājus, pēc autores domām, labējās partijas vienkārši pasludinājušas par nozombētiem.

Atļaušos nepiekrist nevienam no iepriekšējā rindkopā izdarītajiem apgalvojumiem. Manuprāt:

1. Labējās partijas ļoti labi zina, kā varētu atņemt “Saskaņai” tās elektorātu; 

2. Uzticamu “Saskaņas” krievvalodīgo atbalstītāju neviens neuzskata par nozombētu, tāpat kā par nozombētu neviens neuzskatītu latvieti, kurš nebalsotu par “Saskaņu” nekad un nekādos apstākļos; 

3. Partija “Saskaņa” nevis kādu “zombē”, bet vienkārši komunicē tās vērtības, kas uzrunā lielāko daļu krievvalodīgā elektorāta.

Un tagad mēs nonākam pie galvenās sadaļas - ja mēs pārmetam, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgo vēlētāju, tad būtu arī jāpaskaidro, kas tieši šajā gadījumā ir jāsaprot ar vārdu “runāšana”. To neprecizējot, īsti arī nav skaidrs, kas tieši no labējām partijām tiek pieprasīts. Skaidrs, ka tēze “labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, bet vajadzētu runāt” politikai pietuvinātu ekspertu diskursā ir klātesoša jau ilgstoši, bet parasti šīs tēzes izvirzītāji to neizvērš, tāpēc vienmēr, kad to dzirdu, paliek tāda nepabeigtības sajūta.

Ir dzirdēts, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, jo vienkārši “nemāk”. Man šķiet, ka māk gan. Piemēram, ja interesē, kādas ir Latvijas krievvalodīgo vērtības, tad ļoti vienkāršs veids būtu vienkārši apskatīties, kādus svētkus viņi svin. Un par to ir pieejami statistikas dati. Ja runa ir par laicīgajiem svētkiem, Baltijas Sociālo zinātņu institūta aptauja liecina - 9. maiju atzīmē 73% mazākumtautību pārstāvju, 18. novembri 46% un 4. maiju – 24%.

Lūk, ļoti labs veids kā atņemt “Saskaņai” vēlētājus - Andris Piebalgs, Armands Krauze un Raivis Dzintars varētu 9. maijā apmeklēt Uzvaras pieminekļa svinības, tāpat kā to dara Ušakovs. Viņi noteikti mācētu to izdarīt - tikai jāiekāpj auto un jāaizbrauc pie pieminekļa nolikt ziedus, tas nav grūti. Vai vismaz veltīt kādu video apsveikumu tur sanākušajiem. Tā būtu runāšana ar Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem. Ja kādas partijas cilvēki to darītu vairākus gadus pēc kārtas, tad noteikti izdotos pārvilināt kādu daļu “Saskaņas” vēlētāju pie sevis.

Vai tomēr Uzvaras pieminekļa apmeklēšana nav tas, ko labējo partiju kritiķi domā, pārmetot “nerunāšanu ar Latvijas krieviem”? Bet kādas ir alternatīvas? Pacietīgi un korekti mēģināt skaidrot, kāpēc netiek atzīmēti populārākie Latvijas krievvalodīgo laicīgie svētki? Un cik balsis, jūsuprāt, izdotos “Saskaņai” atņemt ar šādu “runāšanu”? Cik no tiem 73% mazākumtautību pārstāvju, kuri atzīmē 9. maiju, tas pārliecinātu?

Varu iedomāties vēl citus veidus, kā “runāt” ar “Saskaņas” vēlētāju, - izvairīties no vārda “okupācija” lietošanas, runājot ar Latvijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS; uzstāt, ka nepilsoņu institūta izveidošana bija vēsturiska netaisnība; paust simpātijas idejai par vēlēšanu tiesību nepilsoņiem piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās; izturēties ar veselīgu skepsi pret NATO, piemēram, Saeimā balsojot pret Latvijas dalību NATO misijās; komunicēt ideju, ka divvalodības referendums nebija uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, bet gan krievvalodīgās minoritātes saprotama reakcija uz attieksmi pret sevi; uzturēt neitrāli samierniecisku retoriku jautājumā par Krimas aneksiju.

Pat nevajag uzreiz piedāvāt kaut kādus konkrētus jaunus likumus, vienkārši tādā vērtību līmenī jākomunicē šīs augstākminētās idejas, un ticiet man - tā būtu “runāšana”, ar ko izdotos pārvilināt lielu daļu pašreizējo “Saskaņas” vēlētāju pie sevis. Esmu pārliecināts, ka to saprot arī labējās partijas.

Šaurā vieta daudziem ir acīmredzama - šādi “runājot” varētu gadīties, ka katrs no Ušakova pārvilinātais krievvalodīgais vēlētājs labējai partijai maksātu kādus divus trīs esošos vēlētājus. Tāpēc arī labējo partiju pārstāvji “nerunā ar “Saskaņas” vēlētāju”. Taču svarīgāk būtu pašam lasītājam atbildēt uz jautājumu - ja šī “runāšana” izpaustos šādi, vai jūs tiešām gribētu, lai labējās partijas “sāk beidzot runāt ar “Saskaņas” vēlētāju”?

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...