Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to, ka tās “nerunā” ar krievvalodīgo vēlētāju, jo uzskata to par “nozombētu”, līdz ar to šim vēlētājam neatliek nekas cits kā balsot par “Saskaņu” vai vēlēšanu dienā palikt mājās.

Vispirms jau līdzīgi kā autore vēlos sākt ar atrunu, ka tiešām Latvijas krievi ir visādi. Daži balso par “Vienotību”, ir pat pāris Nacionālās apvienības biedri, citiem atkal patīk Aivars Lembergs. Visādi ir arī Latvijas latvieši. Ne visi balso par latviskajām partijām, ir uzticami “Saskaņas” biedri, atbalstītāji un vēlētāji un kvēli Nila Ušakova fani ar pasē norādītu tautību “latvietis”.

Divu miljonu sabiedrība nav pārāk milzīga, bet skaidrs, ka pietiekoši liela, lai tajā varētu atrast visdažādāko tautību indivīdus ar visdažādākajām politiskajām pārliecībām, kas ne vienmēr saskan ar vispārīgajām tendencēm. Tomēr, grozies kā gribi, vispārīgās tendences mūsu sabiedrībā pastāv - vairums latviešu balso par t.s. latviskajām partijām, bet vairums krievvalodīgo ir “Saskaņas” elektorāts. Tās ir vispārīgas tendences.

Autore izdara secinājumu, ka labējās partijas nolēmušas nerunāt ar krievvalodīgo elektorātu, jo tas ir pārāk grūti, tāpēc šie vēlētāji ir atstāti Nilam Ušakovam. Faktiski Ušakova vēlētājus, pēc autores domām, labējās partijas vienkārši pasludinājušas par nozombētiem.

Atļaušos nepiekrist nevienam no iepriekšējā rindkopā izdarītajiem apgalvojumiem. Manuprāt:

1. Labējās partijas ļoti labi zina, kā varētu atņemt “Saskaņai” tās elektorātu; 

2. Uzticamu “Saskaņas” krievvalodīgo atbalstītāju neviens neuzskata par nozombētu, tāpat kā par nozombētu neviens neuzskatītu latvieti, kurš nebalsotu par “Saskaņu” nekad un nekādos apstākļos; 

3. Partija “Saskaņa” nevis kādu “zombē”, bet vienkārši komunicē tās vērtības, kas uzrunā lielāko daļu krievvalodīgā elektorāta.

Un tagad mēs nonākam pie galvenās sadaļas - ja mēs pārmetam, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgo vēlētāju, tad būtu arī jāpaskaidro, kas tieši šajā gadījumā ir jāsaprot ar vārdu “runāšana”. To neprecizējot, īsti arī nav skaidrs, kas tieši no labējām partijām tiek pieprasīts. Skaidrs, ka tēze “labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, bet vajadzētu runāt” politikai pietuvinātu ekspertu diskursā ir klātesoša jau ilgstoši, bet parasti šīs tēzes izvirzītāji to neizvērš, tāpēc vienmēr, kad to dzirdu, paliek tāda nepabeigtības sajūta.

Ir dzirdēts, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, jo vienkārši “nemāk”. Man šķiet, ka māk gan. Piemēram, ja interesē, kādas ir Latvijas krievvalodīgo vērtības, tad ļoti vienkāršs veids būtu vienkārši apskatīties, kādus svētkus viņi svin. Un par to ir pieejami statistikas dati. Ja runa ir par laicīgajiem svētkiem, Baltijas Sociālo zinātņu institūta aptauja liecina - 9. maiju atzīmē 73% mazākumtautību pārstāvju, 18. novembri 46% un 4. maiju – 24%.

Lūk, ļoti labs veids kā atņemt “Saskaņai” vēlētājus - Andris Piebalgs, Armands Krauze un Raivis Dzintars varētu 9. maijā apmeklēt Uzvaras pieminekļa svinības, tāpat kā to dara Ušakovs. Viņi noteikti mācētu to izdarīt - tikai jāiekāpj auto un jāaizbrauc pie pieminekļa nolikt ziedus, tas nav grūti. Vai vismaz veltīt kādu video apsveikumu tur sanākušajiem. Tā būtu runāšana ar Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem. Ja kādas partijas cilvēki to darītu vairākus gadus pēc kārtas, tad noteikti izdotos pārvilināt kādu daļu “Saskaņas” vēlētāju pie sevis.

Vai tomēr Uzvaras pieminekļa apmeklēšana nav tas, ko labējo partiju kritiķi domā, pārmetot “nerunāšanu ar Latvijas krieviem”? Bet kādas ir alternatīvas? Pacietīgi un korekti mēģināt skaidrot, kāpēc netiek atzīmēti populārākie Latvijas krievvalodīgo laicīgie svētki? Un cik balsis, jūsuprāt, izdotos “Saskaņai” atņemt ar šādu “runāšanu”? Cik no tiem 73% mazākumtautību pārstāvju, kuri atzīmē 9. maiju, tas pārliecinātu?

Varu iedomāties vēl citus veidus, kā “runāt” ar “Saskaņas” vēlētāju, - izvairīties no vārda “okupācija” lietošanas, runājot ar Latvijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS; uzstāt, ka nepilsoņu institūta izveidošana bija vēsturiska netaisnība; paust simpātijas idejai par vēlēšanu tiesību nepilsoņiem piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās; izturēties ar veselīgu skepsi pret NATO, piemēram, Saeimā balsojot pret Latvijas dalību NATO misijās; komunicēt ideju, ka divvalodības referendums nebija uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, bet gan krievvalodīgās minoritātes saprotama reakcija uz attieksmi pret sevi; uzturēt neitrāli samierniecisku retoriku jautājumā par Krimas aneksiju.

Pat nevajag uzreiz piedāvāt kaut kādus konkrētus jaunus likumus, vienkārši tādā vērtību līmenī jākomunicē šīs augstākminētās idejas, un ticiet man - tā būtu “runāšana”, ar ko izdotos pārvilināt lielu daļu pašreizējo “Saskaņas” vēlētāju pie sevis. Esmu pārliecināts, ka to saprot arī labējās partijas.

Šaurā vieta daudziem ir acīmredzama - šādi “runājot” varētu gadīties, ka katrs no Ušakova pārvilinātais krievvalodīgais vēlētājs labējai partijai maksātu kādus divus trīs esošos vēlētājus. Tāpēc arī labējo partiju pārstāvji “nerunā ar “Saskaņas” vēlētāju”. Taču svarīgāk būtu pašam lasītājam atbildēt uz jautājumu - ja šī “runāšana” izpaustos šādi, vai jūs tiešām gribētu, lai labējās partijas “sāk beidzot runāt ar “Saskaņas” vēlētāju”?

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...