Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to, ka tās “nerunā” ar krievvalodīgo vēlētāju, jo uzskata to par “nozombētu”, līdz ar to šim vēlētājam neatliek nekas cits kā balsot par “Saskaņu” vai vēlēšanu dienā palikt mājās.

Vispirms jau līdzīgi kā autore vēlos sākt ar atrunu, ka tiešām Latvijas krievi ir visādi. Daži balso par “Vienotību”, ir pat pāris Nacionālās apvienības biedri, citiem atkal patīk Aivars Lembergs. Visādi ir arī Latvijas latvieši. Ne visi balso par latviskajām partijām, ir uzticami “Saskaņas” biedri, atbalstītāji un vēlētāji un kvēli Nila Ušakova fani ar pasē norādītu tautību “latvietis”.

Divu miljonu sabiedrība nav pārāk milzīga, bet skaidrs, ka pietiekoši liela, lai tajā varētu atrast visdažādāko tautību indivīdus ar visdažādākajām politiskajām pārliecībām, kas ne vienmēr saskan ar vispārīgajām tendencēm. Tomēr, grozies kā gribi, vispārīgās tendences mūsu sabiedrībā pastāv - vairums latviešu balso par t.s. latviskajām partijām, bet vairums krievvalodīgo ir “Saskaņas” elektorāts. Tās ir vispārīgas tendences.

Autore izdara secinājumu, ka labējās partijas nolēmušas nerunāt ar krievvalodīgo elektorātu, jo tas ir pārāk grūti, tāpēc šie vēlētāji ir atstāti Nilam Ušakovam. Faktiski Ušakova vēlētājus, pēc autores domām, labējās partijas vienkārši pasludinājušas par nozombētiem.

Atļaušos nepiekrist nevienam no iepriekšējā rindkopā izdarītajiem apgalvojumiem. Manuprāt:

1. Labējās partijas ļoti labi zina, kā varētu atņemt “Saskaņai” tās elektorātu; 

2. Uzticamu “Saskaņas” krievvalodīgo atbalstītāju neviens neuzskata par nozombētu, tāpat kā par nozombētu neviens neuzskatītu latvieti, kurš nebalsotu par “Saskaņu” nekad un nekādos apstākļos; 

3. Partija “Saskaņa” nevis kādu “zombē”, bet vienkārši komunicē tās vērtības, kas uzrunā lielāko daļu krievvalodīgā elektorāta.

Un tagad mēs nonākam pie galvenās sadaļas - ja mēs pārmetam, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgo vēlētāju, tad būtu arī jāpaskaidro, kas tieši šajā gadījumā ir jāsaprot ar vārdu “runāšana”. To neprecizējot, īsti arī nav skaidrs, kas tieši no labējām partijām tiek pieprasīts. Skaidrs, ka tēze “labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, bet vajadzētu runāt” politikai pietuvinātu ekspertu diskursā ir klātesoša jau ilgstoši, bet parasti šīs tēzes izvirzītāji to neizvērš, tāpēc vienmēr, kad to dzirdu, paliek tāda nepabeigtības sajūta.

Ir dzirdēts, ka labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem, jo vienkārši “nemāk”. Man šķiet, ka māk gan. Piemēram, ja interesē, kādas ir Latvijas krievvalodīgo vērtības, tad ļoti vienkāršs veids būtu vienkārši apskatīties, kādus svētkus viņi svin. Un par to ir pieejami statistikas dati. Ja runa ir par laicīgajiem svētkiem, Baltijas Sociālo zinātņu institūta aptauja liecina - 9. maiju atzīmē 73% mazākumtautību pārstāvju, 18. novembri 46% un 4. maiju – 24%.

Lūk, ļoti labs veids kā atņemt “Saskaņai” vēlētājus - Andris Piebalgs, Armands Krauze un Raivis Dzintars varētu 9. maijā apmeklēt Uzvaras pieminekļa svinības, tāpat kā to dara Ušakovs. Viņi noteikti mācētu to izdarīt - tikai jāiekāpj auto un jāaizbrauc pie pieminekļa nolikt ziedus, tas nav grūti. Vai vismaz veltīt kādu video apsveikumu tur sanākušajiem. Tā būtu runāšana ar Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem. Ja kādas partijas cilvēki to darītu vairākus gadus pēc kārtas, tad noteikti izdotos pārvilināt kādu daļu “Saskaņas” vēlētāju pie sevis.

Vai tomēr Uzvaras pieminekļa apmeklēšana nav tas, ko labējo partiju kritiķi domā, pārmetot “nerunāšanu ar Latvijas krieviem”? Bet kādas ir alternatīvas? Pacietīgi un korekti mēģināt skaidrot, kāpēc netiek atzīmēti populārākie Latvijas krievvalodīgo laicīgie svētki? Un cik balsis, jūsuprāt, izdotos “Saskaņai” atņemt ar šādu “runāšanu”? Cik no tiem 73% mazākumtautību pārstāvju, kuri atzīmē 9. maiju, tas pārliecinātu?

Varu iedomāties vēl citus veidus, kā “runāt” ar “Saskaņas” vēlētāju, - izvairīties no vārda “okupācija” lietošanas, runājot ar Latvijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS; uzstāt, ka nepilsoņu institūta izveidošana bija vēsturiska netaisnība; paust simpātijas idejai par vēlēšanu tiesību nepilsoņiem piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās; izturēties ar veselīgu skepsi pret NATO, piemēram, Saeimā balsojot pret Latvijas dalību NATO misijās; komunicēt ideju, ka divvalodības referendums nebija uzbrukums Latvijas valsts pamatiem, bet gan krievvalodīgās minoritātes saprotama reakcija uz attieksmi pret sevi; uzturēt neitrāli samierniecisku retoriku jautājumā par Krimas aneksiju.

Pat nevajag uzreiz piedāvāt kaut kādus konkrētus jaunus likumus, vienkārši tādā vērtību līmenī jākomunicē šīs augstākminētās idejas, un ticiet man - tā būtu “runāšana”, ar ko izdotos pārvilināt lielu daļu pašreizējo “Saskaņas” vēlētāju pie sevis. Esmu pārliecināts, ka to saprot arī labējās partijas.

Šaurā vieta daudziem ir acīmredzama - šādi “runājot” varētu gadīties, ka katrs no Ušakova pārvilinātais krievvalodīgais vēlētājs labējai partijai maksātu kādus divus trīs esošos vēlētājus. Tāpēc arī labējo partiju pārstāvji “nerunā ar “Saskaņas” vēlētāju”. Taču svarīgāk būtu pašam lasītājam atbildēt uz jautājumu - ja šī “runāšana” izpaustos šādi, vai jūs tiešām gribētu, lai labējās partijas “sāk beidzot runāt ar “Saskaņas” vēlētāju”?

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...