Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā Pietiek atradu šādu komentāru: „PIDā arī pasi nevar apmainīt ja tev nav bankas konta. Interesanti, kā tas atbilst cilvēktiesībām? Skaidras naudas norēķini taču vēl nav atcelti, vai esmu ko garām palaidis? Pasaules jaunā kārtība.” Es vēlos iepazīstināt jūs ar diviem dokumentiem par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem.

Latvijas Republikas Ministru kabinetam - par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē un par citiem maksājumu starp pilsoni un valsti apgrūtinājumu

Pēc tiesas lēmuma man bija nepieciešams nomaksāt tiesas nodevu, 10 latus, Valsts kasē. 2010.gada 8.martā Valsts kase atsacījās pieņemt no manis šo tiesu nodevu. Valsts kases darbinieki paziņoja, ka tādu maksājumu pati kase nepieņem un man vajag iet uz banku. Krājbankā, pie tiesu nodevas apmaksas, no manis papildus paprasīja vēl 1 latu un 30 santīmus par banku pakalpojumiem. Kurus man nācās nomaksāt, lai izpildītu tiesas lēmumu.

Valsts kase sakarā ar manu iesniegumu izsūtīja man 23. 03. 2010. rakstisku atbildi ar Nr. 1.23-5.5.2/507. Valsts kase, atsaucoties uz veselu rindu normatīvu aktu, to skaitā arī uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, paziņoja man, ka Valsts kasei nav tiesību pieņemt ne skaidras naudas, ne bezskaidras naudas maksājumus no privātpersonām valsts nodevas samaksai tiesai. Tomēr tieši tajā pašā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā sacīts:

„Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības; Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana; Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu; Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;

Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti; Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā; Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart; Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas;

Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido; Valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”

Valsts kases atteikums pieņemt maksājumus bez starpniekiem, kuri apgrūtina maksājumus ar papildu iedzīvotāju izdevumiem, nedrīkst aplūkot kā atsevišķu gadījumu. Šodien bez starpniekiem ir neiespējami maksāt ne tikai tiesu nodevu, bet arī komunālus maksājumus, maksājumus par gāzi, elektroenerģiju un cits. Pat pensiju ir neiespējami saņemt bez starpniekiem, nenomaksājot tā saucamo "banku nodokli", kurš ir ieviests ar klusu valsts piekrišanu vai privātu banku interešu lobēšanas rezultātā.

Uzskatu, ka gadījumam ar privāto "Parex banku", kur, pārkāpjot Likumu par 2008.gada valsts budžetu, tika ieguldīti valsts simti miljonu latu, vajag izmainīt valsts politiku attiecībā uz privātām bankām. Strīda nav, ļaudis var un ir tiesības izmantot maksas pakalpojumus, to skaitā arī banku, tomēr piespiest viņus nedrīkst. "Banku un starpnieku nodoklis" ir jāatceļ.

Lūdzu izmainīt, vai pieņemt Ministru kabineta normatīvus aktus tā, lai man un citiem Latvijas iedzīvotājiem pie aprēķiniem ar valsti un pašvaldībām, kā arī pie komunālu maksājumu apmaksas maksājumus neapgrūtinātu ar papildu maksājumiem starpniekiem par nevajadzīgiem pakalpojumiem. Ja eksistē Latvijas Republikas vai Latvijai obligātas Eiropas Savienības tiesiskas normas, kuras neļauj Ministru kabinetam izdarīt tādas izmaiņas, lūdzu
izsniegt man izziņu par tādiem aktiem, lai es varētu tos noprotestēt gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī sniegt man izziņu par maniem tiesībām šajos jautājumos.

Finanšu ministrijas atbilde - par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē

Finanšu ministrija Ministru prezidenta biroja uzdevumā ir izskatījusi Jūsu 2010.gada
29.marta iesniegumu par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē un banku pakalpojumu komisijas naudu un informē par turpmāko.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, pastāvošos finanšu un uzskaites riskus, kā arī izmaksas, kas rodas, nodrošinot skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kase veikto maksājumu apkalpošanu, valsts budžeta maksājumus iekasējošās institūcijas maksimāli samazina iespēju veikt maksājumus skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kasē. Šāda rīcība ir pamatota ar to, ka skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus iekasējošas institūcijas kase veikto maksājumu apkalpošana ir saistīta ar salīdzinoši lielam administratīvām izmaksām, jo:

- institūcijai ir jāuztur atsevišķa štata vienība - kasieris;

- kase jānodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu;

- jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar skaidras naudas inkasāciju un iemaksu attiecīgajā valsts budžeta kontā;

- jāveic skaidra naudā iekasēto maksājumu manuāla reģistrācija finanšu uzskaites sistēmās;

- jārēķinās ar iespējamo krāpniecības vai laupīšanas risku u.tml.

Aprēķinot kopējās minēto pozīciju izmaksas, secināts, ka šāda pakalpojuma nodrošināšana nodokļu maksātājam izmaksātu vairāk nekā atsevišķa maksājuma veikšana ar bankas vai citas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājuma pakalpojumus. Šobrīd maksājumu pieņemšana skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kasē ir saglabāta tikai tajās valsts budžeta maksājumus iekasējošajās institūcijās, kuru pakalpojumu sniegšanas process pieprasa skaidras naudas norēķinu izmantošanu, piemēram, valsts muzeji, izstāžu zāles, ārstniecības iestādes u.tml.

Savukārt, lai nodrošinātu maksātajam draudzīgu un ērtu norēķinu veikšanu ar valsti, 2009.gadā Valsts kase sadarbībā ar A/S „Parex banka" un A/S „SEB banka" uzsāka maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma sniegšanu valsts budžeta maksājumus (izņemot nodokļu maksājumus) iekasējošajām institūcijām, kuras iekasē valsts budžeta maksājumus un maksu par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to jau šobrīd privātpersona, norēķinoties par valsts budžeta maksājumiem vai valsts budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, var izmantot VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro, American Express maksājumu karti. Šī maksājuma veida priekšrocības ir tā lietošanas ērtums (samaksu par pakalpojumu vai nodrošinājumu var veikt uz vietas iestādē, un maksātājam ievērojami samazinās birokrātiskais slogs maksājuma samaksas apliecināšanai) un izmaksas (veicot samaksu ar maksājumu karti, maksātājam nav jāmaksā papildu komisijas maksa par naudas pārvedumu).

Saskaņa ar Latvijas Komercbanku asociācijas (http://www.bankasoc.lv/) statistikas datiem 2009.gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir izsniegta vairāk nekā viena maksājumu karte. Līdz ar to uzskatām, ka maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums pēc to lietošanas ērtuma un izmaksām pilnībā kompensē skaidras naudas maksājumu pieņemšanas valsts budžeta maksājumus iekasējošo institūciju kasēs pakalpojuma samazinājumu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju visās Latvijas Republikas tiesās ir
uzstādīti maksājumu karšu pieņemšanas termināļi, un Jums bija iespēja veikt tiesas nodevas
nomaksu tiesā, nemaksājot papildu komisijas maksu par naudas pārvedumu.

Ar cieņu valsts sekretārs M.Bičevskis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...