Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām – rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram*, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Zāļu iepakojuma vidējā cena pēdējos 5 gados, EUR

Gads

Reģistrētās zāles

Nereģistrētās zāles

2011

6,66

11,57

2012

6,76

10,76

2013

6,94

11,98

2014

7,13

15,12

2015

7,35

17,9

Atgādināšu, ka pērn rudenī Guntim Belēvičam izdevās tikt vaļā no, viņaprāt, nelojālās Zāļu valsts aģentūras direktores Ingunas Adovičas. Ministrijas vadībai izdevās tikt vaļā arī no aģentūras otrās personas, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot  labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru („farmaceits uz morgu”).

Ziņas par zāļu cenu strauju kāpumu ir publicējusi Guntim Belēvičam lojālā jaunieceltā Zāļu valsts aģentūras vadība.

Kopējais reģistrēto zāļu apgrozījums Latvijā pērn pieaudzis par 5% (sasniedzot 331,60 milj. eiro), bet zāļu iepakojumu skaits – tikai par 2%. Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena pieaugusi par aptuveni 3%, nereģistrētām zālēm – par 18%.

Lielākais Gunta Belēviča darbības panākums tiešām ir nereģistrēto zāļu apgrozījuma pieaugums: Latvijā reģistrācijas loma ir samazinājusies, paralēlā importa un reeksporta loma – pieaugusi.

Nereģistrēto zāļu iepakojumu skaits ir pieaudzis par 8%, vienlaikus to realizācijas apjomam eiro pieaugot par 28% (sasniedzot 4,24 milj. eiro); nereģistrētās zāles veido aptuveni 1% no kopējā zāļu realizācijas apjoma finansiālā izpratnē, bet mazāk par 1% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. Nereģistrētām zālēm nav noteikti piecenojuma griesti, tāpēc tas ir augošs farmācijas bizness.

Otrs Gunta Belēviča darbības panākums ir zāļu vairumtirgotavu skaita pieaugums, kaut pats Saules ministrs atzīst, ka vairumtirgošanā ir zināmas problēmas. 2015. gadā vairumfirmu skaits sasniedz 77, un to skaits arvien pieaug  (2011. gadā Latvijā bija tikai 57 vairumtirdzniecības firmas). 64% jeb lielāko daļu zāļu vairumfirmas piegādā aptiekām, bet pārējās zāles – citiem vairumtirgotājiem. Tomēr tikai trīs vairumfirmas ir īstenie tirgus dalībnieki – tās realizē zāles aptiekām 74% apmērā no kopējā apgrozījuma, proti, Recipe Plus – 40%,Tamro – 19%, Magnum medical – 15%.

Ar lielu interesi vērojot Gunta Belēviča benefici Artusa Kaimiņa Suņubūdā, pamanīju, ka divas no šīm vairumfirmām tika vairākkārt minētas dažādos aspektos. Radās iespaids, ka Guntis Belēvičs nenoliedza apgalvojumu, ka viņam ir reālas finansiālas vai ekonomiskas intereses šajās vairumfirmās.

Ja nu Guntis Belēvičs nolēmis pacīnīties par zāļu cenu samazināšanu tieši aptiekās, tad paskatīsimies, ko skaitļi mums liecina par aptiekām. 2016. gada 19. maijā Latvijā bija reģistrētas 824 licencētas aptiekas (šis skaitlis mainās regulāri, turklāt dažām šīm aptiekām bija apturētas licences).

Balstoties uz ES informācijas avotu The 2011 Pharmine report on pharmacy and phamacy education in the EU: Eiropas Savienībā vidēji uz aptieku ir aptuveni 4000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 2558 (2014. g.). Tas liek domāt, ka aptieku skaits Latvijā ir pārlieku liels.

Ministrija allaž uzsvērusi, ka trūkstot farmaceitu. Atsaucoties uz iepriekšminēto avotu, – Eiropas Savienībā vidēji ir viens farmaceits uz 2000 iedzīvotāju, Latvijā – 1 uz 1232 iedzīvotājiem (2014. g.), tātad aptiekāru skaits būtu vairāk vai mazāk pietiekams.

Nevilšus rodas iespaids, ka ministrs meklē politisko atbalstu, lai samazinātu iespējamo peļņu aptiekām, bet patiesībā – samazinātu peļņu tām aptiekām, kas nav vairumtirdzniecības tīklos.

Saprotot, ka Latvijā aptieku ir par daudz, no reformas cietīs tieši mazās aptiekas, kas Latvijas laukos pieder pašam aptiekāram, nevis tās, kas saistītas ar iepriekšminētajām Recipe Plus, Tamro vai Magnum medical (ir arī citi tīkli), kam vairumtirdzniecība spēj kompensēt iespējamos zaudējumus mazumtirdzniecībā. Šķiet, ka jaunā reforma, kurai ministrs meklē politisko atbalstu, būs virzīta uz to, lai šīs mazās aptiekas nonāk lielajos tīklos.

No šodienas biznesa viedokļa tas, iespējams, nav nekas slikts – lieliem spēlētājiem vieglāk pārorientēties, vieglāk veikt kopēju menedžmentu, mārketingu, zāļu tirdzniecības politiku. No valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa tik vienkārši tas nav, jo mazā aptieka ciemā vai mazpilsētā, kas pieder ciema vai mazpilsētas iedzīvotājam, nodrošina reģionā mazā un vidējā biznesa esamību.

Katrā ziņā Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības vai Reģionu apvienības deputātiem diez vai būtu jāsit plaukstas par plānu, kas ilgtermiņā varētu samazināt lokālo aptiekāru īpašumā esošo aptieku skaitu, bet palielināt aptieku tīklu ietekmi. Lai cik tas liekas dīvaini, bet mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka šāda rīcība nevis samazina, bet palielina zāļu cenu.

Godātajam lasītājam es vēlos norādīt uz to, ka brīdī, kad veselības aprūpē katastrofāli trūkst naudas, zāļu tirdzniecības bizness ir uz zaļa zara. Kopējais zāļu tirgus Latvijā ir teju 336 miljoni eiro (2015. g.), un tam ir iespaidīga izaugsme un peļņa.

* Godājot veselības ministru Gunti Belēviču par Saules ministru, autors veicis alegoriju ar Saules dainām un nekādā ziņā ne ar Saules aptieku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...