Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz šodien LTV1 “Rīta panorāma” tiesībsarga Jura Jansona pausto viedokli un aizskarošajiem izteikumiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un tiesu varas institūcijām, un to lēmumiem viņa administratīvā pārkāpuma lietā, KNAB norāda, ka lietvedība tiesībsarga J.Jansona administratīvā pārkāpuma lietā tika ierosināta, pamatojoties uz saņemto iesniegumu par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanas faktu, nevis par amata pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.
KNAB atgādina, ka likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“ (turpmāk – Likums) noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi valsts amatpersonām ir noteikti ar mērķi nodrošināt, lai valsts amatpersona, realizējot amata pilnvaras nenonāktu interešu konflikta situācijā. Valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ir preventīvs raksturs un to ievērošana ir obligāta visām valsts amatpersonām neatkarīgi no ieņemamā amata.
Likums skaidri un nepārprotami nošķir ierobežojumus, kas vērsti uz amata pilnvaru realizēšanas nepieļaujamību interešu konflikta situācijā (piemēram, likuma 11., 12. 15.pants,u.c.) no ierobežojumiem, kas vērsti uz to, lai nepieļautu amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā (amatu savienošanas ierobežojumi, komercdarbības veikšanas ierobežojumi, u.c.).
Birojs paskaidro, ka J.Jansona darbībā tika konstatēts likumā tiesībsargam noteiktā amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpums, nevis amata pilnvaru interešu konflikta situācijā realizēšanas pārkāpums, tāpēc tiesa pamatoti atstāja spēkā KNAB lēmumu par mutvārdu aizrādījuma piemērošanu tiesībsargam J.Jansonam par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu. Minētais tiesas spriedums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.
Tiesībsarga nepamatotā atsauce uz likumā definēto interešu konflikta situāciju un šīs normas interpretācija, pamatojot, viņaprāt, KNAB un tiesas nekompetenci minētā likuma piemērošanā un viņa pārkāpuma izvērtēšanā, jo viņa darbībās neesot interešu konflikta, liecina par tiesībsarga J.Jansona absolūto neizpratni par šā likuma piemērošanu, tā mērķiem un jēgu.
Arī J.Jansona viedoklis, ka esot absurdi uzskatīt, ka viņš esot nodarījis kaitējumu pārvaldības kārtībai, ir uzskatāms par nepamatotu, jo tik augstas amatpersonas kā tiesībsargs likumpārkāpums, neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, kā tas pamatoti secināts lēmumos, nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, mazinot sabiedrības uzticēšanos tādas valsts amatpersonas, kura pārkāpusi likumu, darbības tiesiskumam un objektivitātei.
KNAB atgādina, ka saskaņā ar likumā “Par tiesu varu” noteikto tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Par neētiskiem ir uzskatāmi tiesībsarga J.Jansona aizskarošie izteikumi par tiesu varas un valsts pārvaldes institūcijām, un par tiesu varas un KNAB amatpersonām, kurus viņš pauda LTV1 “Rīta panorāma”, vairākkārt norādot, ka “…ir jābūt ar dziļu plānprātību apveltītam cilvēkam…., ….ir lielas aizdomas, ka tiesa nav bijusi pie pilnas apziņas …, u.c.”, jo šie izteikumi grauj ne tikai tiesu varas un valsts pārvaldes iestāžu prestižu un nepamatoti ceļ neslavu šo iestāžu amatpersonām, kuru rīcība bija tiesiska un pamatota, bet mazina arī sabiedrības uzticēšanos pašam tiesībsargam, kas ar saviem izteikumiem sabiedrībai skaidri ir nodemonstrējis tiesisko nihilismu un necieņu pret likumu.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča aicina tiesībsargu atcerēties tiesībsarga misiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, un lūdz tiesībsargu apsvērt iespēju publiski atvainoties par saviem izteikumiem tiesu varas un KNAB amatpersonām, kā arī šos aizskarošos izteikumus atsaukt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
