Par tiesas sēžu neapmeklēšanu „Maximas” traģēdijas prāvās Gobzems tiesā saņēmis pat naudas sodu
PIETIEK16.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Pārdaugavas tiesa, kura 14.septembrī nolēma atstāt bez izskatīšanas vairāku Maxima traģēdijā cietušo prasību pret SIA Homburg Zolitude, jo cietušo advokāts Aldis Gobzems nebija ieradies uz tiesu, nav vienīgā, kuras sēdes jaunais politiķis ignorē. Publicējam īsu, bet izteiksmīgu ekspresinterviju ar Gobzemu.
- Cik jums sodi bijuši par to, ka neierodaties uz Maxima traģēdijas lietu tiesas sēdēm?
- Kādas divas reizes, man liekas.
- Un aizrādījumi?
- Nu, man ir izteikti aizrādījumi lietā, kurā mēs prasību neuzturējām, atsaucām prasību. Es zinu, ka tādā lietā ir bijis. Pārējais jau nekas. [Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, par tiesas sēžu neapmeklēšanu ir izteikti vismaz seši aizrādījumi.]
- Cik lieli ir šie naudas sodi par tiesas sēžu neapmeklēšanu?
- Nu tas vienīgais, kas ir, kādi 20 vai 30 eiro. Bet mēs tur atsaucām prasību. Bija jau skaidrs, ka mēs netiesāsimies. Tur bija tiesai jau aizsūtīts iesniegums, ka mēs atsaucam prasību un ka es neieradīšos uz tiesu tāpēc, ka mēs neuzturēsim prasību. Un bija tā, ka es tajā brīdī nebiju dabūjis klienta parakstu. Pēc tam mēs iesniedzām, pēc dažām dienām, kad es klientu satiku. Tā kā tā. Es jau saprotu to jūsu vēlmi, ka es tur esmu ļaunais, bet tā jau nav.
- Labi, paldies!
- Nu, kaut kā tā. Vienas vai divas reizes, kā es atceros, no tiem simtiem tiesas sēžu, kur es esmu bijis. Visi mani klienti, izņemot vienu ģimeni Valmieras tiesā, kur skata lietu un Jūrmalā arī ir, kur tiesājamies, kur cilvēkiem nav fizisku traumu, tur nav saņemtas šobrīd kompensācijas. Visās pārējās lietās cilvēki visu ir dabūjuši tas, kas viņiem ir ticis solīts. Visi ir saņēmuši pilnībā. Tāpēc mani klienti man uzticas. Arī tas, kas šajā nedēļas nogalē, ko Latvijas televīzija uztaisīja... Ir pilnīgas uzticības attiecības.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
