Iesaki rakstu: 
Ir cilvēki, kam nekādi neizdodas tikt pāri personīgai nepatikai un ideoloģiskajiem rāmjiem, kurus viņiem ir uzlikuši tie, no kuru labvēlības viņi atkarīgi. Skumji, ja viņu rokās ir dota iespēja ietekmēt sabiedrisko domu.
Pat tad, ja noticis kaut kas pozitīvs, šādi cilvēki, kas dēvē sevi par žurnālistiem, atrod iespēju pieliet “darvas karoti”, lai, nedod Dievs, konkrētais cilvēks vai cilvēki publiskajā infotelpā neparādītos labvēlīgā gaismā.
Principā esmu jau pieradis, ka, neatkarīgi no tā, ko paveicam mūsu novadā, tiekam kritizēti. Tas, ka, neskatoties ne uz ko, Helmanis ir “a priori” sliktais.
Piemēram, Toms Lūsis TVNET rakstā, kurā apcer salūtu Ogrē un to, kā operatīvi reaģēju uz novadnieces izmisuma saucienu soctīklos, ka tieši pie viņas liellopu saimniecības grasās šaut salūtu, nerēķinoties ar viņas un citu apkārtējo interesēm. Ziņa soctīklos bija populāra, tādēļ par to vajadzēja kaut ko uzrakstīt. Protams, iekļaujot rakstā tādus epitetus kā “Helmanim beidzot aizvēries līdz galam”.
Latvijas Radio žurnālists Tomsons bija uzaicinājis novada izpilddirektora vietnieci Danu Bārbali uz interviju, lai runātu par viņas devumu “Zelta liepā”, kas ticis novērtēts ar divām Tiesībsarga, LNB un biedrības “Apeirons” konkursa balvām (raidījuma ieraksts - https://www.youtube.com/watch?v=JKoNCW2HfB0).
Taču, lai ziņa nebūtu pozitīva, jau ievadā Tomsons paskaidro, ka interneta ārēs par Danu atrodams viss kaut kas, un nodēvē Danu Bārbali par “pretrunīgu personu”. Lai nostiprinātu negatīvo pieskaņu, raidījuma noslēguma daļā tiek vēlreiz malti pašu LSM izloloti “sensacionāli fakti” par manai pārliecībai tuvu cilvēku nodarbināšanu pašvaldībā.
Noklausoties man radās vairāki jautājumi pretrunīgi vērtētajam žurnālistam Aidim Tomsonam. Vai jūtaties izdarījis labu darbu? Tā vietā, lai pateiktu paldies cilvēkam, kurš bez atlīdzības, no brīva prāta ziedojis tik daudz laika, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti, Jūs apzināti veidojat negatīvu fonu. Vai esat rīkojies kristīgi, ņemot vērā, ka Jūs sevi esat pozicionējis kā kristieti?
Salīdzinājumam, ja interesē, var noklausīties tajā pašā raidījumā notikušo interviju ar VARAM ministri Bērziņu (raidījuma ieraksts - https://lr1.lsm.lv/.../krustpunkta-izvaicajam-varam.../ ). Tajā nav neviena neērta jautājuma, neviena vērtējoša epiteta.
Es tiešām ļoti ceru, ka sagaidīšu brīdi, kad Latvijas sabiedriskie un citi lielākie mediji spēs ievērot vismaz tik daudz objektivitātes kritēriju, lai visu informatīvo telpu nepadarītu par pelēcīgu, netīru putru, kurā labais un sliktais sakults kā sniegs ar dubļiem atkušņa laikā. Pa šādu, netīru informatīvo ceļu mūsu valsts attīstība var būt tikai lēna un nedroša. Mūsu valsts interesēs ir informatīvos ceļus attīrīt!
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
