Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par ticību, reliģiju un vērtībām

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
01.01.2013.
Komentāri (211)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs pārdomas tapa portālā Pietiek 21.decembrī nopublicētā raksta „Darvinisms- viltus zinātne” iespaidā. Pareizāk gan būtu teikt nevis raksta, bet gan tās negaidīti lielās lasītāju intereses un neviennozīmīgās attieksmes dēļ, par ko liecina komentāru skaits un atsauksmes plusiņu un mīnusiņu veidā.

Iesākumā piebildīšu, ka ne tuvu neuzskatu sevi par dažādu reliģiju smalku pazinēju, vēsturnieku vai ļaužu dvēseļu pētnieku. Tomēr, balstoties uz dzīves pieredzi, zināmām novērošanas un spriešanas spējam, atļaušos dažas pārdomas par tēmu. Patiesībā runa nebūs tik daudz par pašu iepriekš pieminēto rakstu, cik par lasītāju attieksmi pret to un savu redzējumu par lietām, kas minētas mana raksta virsrakstā. Un beidzot ievada nobeigumā pateikšu, ka uzskatu sevi par kristieti, kaut arī nepiederošu nevienai oficiālai kristiešu konfesijai, nedz reliģiskai sektai. Ja kādam šāds apgalvojums sākotnēji var likties muļķīgs, tad, iespējams, lasot tālāk, ieviesīsies zināma skaidrība.

Ja runā par rakstu, tad, neskatoties uz veiksmīgiem secinājumiem raksta nobeigumā, jāpiebilst, ka, lai spriestu par tēmu, kas vairāk vai mazāk saistīta ar zinātni, ir nepieciešams nopietns sagatavošanās darbs, kur katrs apgalvojums jāpārbauda vismaz no diviem neatkarīgiem un, vēlams, savstarpēji oponējošiem kompetentiem avotiem. Tā kā neesmu ne dabas pētniek, ne, jo vairāk, darvinists, tad šo tēmu noslēgšu un pāriešu pie nākam’’as, vienīgi piebildīšu, ka, manuprāt, pastāv lietas, uz kurām racionālais cilvēka prāts viennozīmīgu atbildi nekad nesniegs, bet, ja kāds grib cepties, tad lai cepas.

Jēdzieniem „ticība” un „reliģija” enciklopēdijā var atrast šādus skaidrojumus:

Ticība ir pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes;

Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Ka redzams, jēdziens „reliģija” ir plašāks un papildus ticībai ietver vēl citas lietas.

Kāda nozīme ticībai un reliģijai pašreiz ir Latvijas valsts iedzīvotāju dzīvē? Ja spriež pēc komentāriem pieminētā raksta sakarā, tad nekāda. Primitīvākie ir – „dodiet man pieradījumu, ka ir Dievs, un es ticēšu”. Jautājums - vai tad ticībai ir nepieciešami pierādījumi ? Acīmredzot publika vēlas, lai kāds atvelk vīriņu ar garu, baltu bārdu, kas paradīs triku Deivida Koperfilda stilā.

Bet, ja nopietni, tad pilnīgi iespējams, ka „brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs. Protams, ja kādam palīdzība no malas nav vajadzīga un viņš to atstumj, tad to, visticamākais, arī nesaņems.

Runā, ka Dievs dod cilvēkam pārbaudījumus tik daudz, cik tas spēj pavilkt. Zināma loģika tur ir, jo diez vai būtu labi, ja visi staigātu šai saulē pastāvīgi laimīgi un pašapmierināti. Tomēr jautājums nav viennozīmīgs. Gadījums iz dzīves. Vīrs spēka gados iet boja muļķīgā negadījumā (sadeg iesprostots sasistā auto). Māte, kas audzinājusi vienīgo dēlu bez tēva, bieži cīnīdamās ar trūkumu, apglabā dēlu un pēc divām nedēļām nomirst. Tātad nepavilka. Acīmredzot jautājums jāatstāj kategorijā „cilvēka prātam neaptverams”.

Iemīļots karojošo ateistu arguments - kristieši ir nesuši daudz posta. Tiek pieminēti krusta kari, inkvizīcija un samērā neseni notikumi, piemēram, nacistisko noziedznieku slēpšana pēc WWII ar Vatikāna līdzdalību. Muļķīgs arguments. Vainot ticību par to, ka kāds, Bībeles vārdiem runājot, ir „sava Dieva vārdu nelietīgi valkājis”. Varbūt kādam ir pieradījumi tam, ka Kristus un viņa mācekļi sludināja vardarbību vai mēģināja savu mācību uzspiest ar varu ?

Kā jau visur, arī šeit atrodas subjekti, kas „”kompetenti” spriež par lietām, būdami analfabēti attiecīgā jomā. Redz, 10 baušļi ir muļķības, un mēs zinām, kā pareizāk. Ar tādiem diskusijā ielaisties ir bezjēdzīga nodarbe. Ja runā par baušļiem, kurus kristieši pārņēma no jūdaisma, tad manā skatījumā tās ir nevis dogmas, bet nemainīgas vērtības jeb konkrētāk - uzvedības normas, kuru vērtība pārbaudīta vairāku tūkstošu gadu laikā. Protams, ka dažos teikumos izteikt visu šo baušļu nozīmi nav iespējams, bet tāpēc baznīca dod izvērstus skaidrojumus, kuros arī neatrast neko aplamu vai nepareizu, bet tieši otrādi - runa ir par lietām, kas pat ļoti aktuālas mūsdienu sabiedrībā. Un vietā jau nekas labāks un pareizāks nav izdomāts. Tanī pat laikā uzspiests nekas netiek.

Daži komentētāji piemin seno Grieķiju - pagānu kultūru ar demokrātisku pārvaldi (Solona periods), kur viss it kā bija OK. Šajā sakarā neliels citāts iz vēstures mācību grāmatas:

„Sokrāta nāve simboliski iezīmēja Grieķijas zelta laikmeta beigas. Tās tālākā vēsture kļuva arvien nožēlojamāka. Grieķu sabiedrība turpināja arvien vairāk degradēt. Liela sabiedrības daļa pārstāja ticēt jebkādu Dievu esamībai, plauka prostitūcija un seksuālā visatļautība. Toties ģimenes prestižs arvien vairāk kritās. Arvien biežāk grieķi priekšroku deva civillaulībai, izvairoties uzņemties oficiālu atbildību par ģimeni un pēcnācējiem. Arvien zemāka kļuva arī politiskā morāle. Korupcija kā sērga bija pārņēmusi visus valsts pārvaldes līmeņus. Persija dāsni dalīja kukuļus dažādu grieķu pilsētu politiķiem, lai tie provocētu karu vienam pret otru. Kādreiz slavas apmirdzētie grieķu karotāji masveidā pārdevās citu valstu ģenerāļiem vai pat barbaru ordu vadoņiem. Kad Maķedonijas Aleksandrs kaujas laukos vēlāk sastapās ar persiešu armijām, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka tās burtiski mudž no grieķu algotņiem.”

Varbūt kāds pateiks, ka tas nav aktuāli šodien? Ar Romas impēriju līdzīgs stāsts, tikai vēlāk.

Un tagad par kristīgo ticību un tās pirmsākumu, ja jau esam pieskārušies 2000 gadu vecai vēsturei. Prātā nāk pirmie kristieši un viņu ticības spēks. Kas bija tas faktors, kas ļāva viņiem romiešu cirkos ar smaidu uz lūpām sagaidīt, kad tiks zvēru saplosīti? Varbūt tā bija cerība uz atalgojumu pēcnāves dzīvē ar mazohisma piegaršu? Laikam tas ir par maz un noteicošais šim gara spēkam bija tas, ko viņi sauca par mīlestību pret Dievu. Kāds pateiks - „reliģiozs fanātisms”. Varat to saukt tā, ja ir vēlme. Tikai viens precizējums - šis „fanātisms” tolaik nenesa ļaunumu citiem. Iespējams, ka atsevišķi neiecietības ekscesi bija, taču domāju, tas noteikti nebija krusta karu perioda fanātisms. Tolaik kristieši bija vajātie, un ievērojami vēlāk daļa no viņiem pārvērtās par vajātājiem. Ja kādam ir pierādījumi pretējam, labprāt uzklausīšu.

Vēl viens piemērs jau no jaunākiem laikiem. Tas gan no filmas un ne par kristiešiem, bet pieļauju, ka balstīts uz patiesiem notikumiem. Nacistu koncentrācijas nometnes barakā sēž bars žīdu. Publika dažāda - sākot no universitātes profesora un beidzot ar neizglītotu tirgotāju. Visi saprot, ka ir nāvei nolemti un aiz gara laika sarīko improvizētu tiesas prāvu pret savu Dievu ar apsūdzētāju, aizstāvību, lieciniekiem un tiesnesi. Liecības apmēram līdzīgas - dzīvojis godīgi, ievērojis baušļus, bet trīs nevainīgi bērni iet boja tēva acu priekšā. Aizstāvība kaut ko runā par Dieva aprēķinu, kas cilvēkiem nav izprotams, tomēr tiesneša verdikts ir viennozīmīgs - Dievs ir netaisns un ļauns. Un tomēr brīdī, kad jau sadzīti gāzes kamerā, visi kā viens sirsnīgi lūdz šo savu Dievu. Varbūt arī to darīja aiz bailēm un cerībā uz atalgojumu? Tad jau nesarīkotu to tiesu.

Un tagad tīri subjektīvs skatījums uz jēdzieniem “Ticība”, “Dieva mīlestība” un “Dievs” (ja kādam vārds “Dievs”, netīk, manis pēc varat aizstāt ar “Augstāko saprātu”).

Domāju, ka katrā cilvēkā kopš dzimšanas ir iekodēta tieksme pēc labā un taisnīgā tāpat kā tieksme būt nesavtīgi mīlētam un dot pretī savu mīlestību (tas, ka dzīves laikā šis tieksmes tiek apzinīgi vai neapzinīgi apslāpētas, nemaina lietas būtību) ). Diemžēl reālajā dzīvē pilnā komplektā tas reti realizējas. Toties šīs vēlmes var realizēties tādā jēdzienā kā Dievs, kas katra indivīda uztverē var atšķirties, un nav svarīgi, kā tas saucas - Jehova, Allāhs, Svētā Trīsvienība vai Buda - un kādā tēlā indivīds to iztēlojas. Kādam Dieva tēls varbūt asociējas ar „balto tēvu” uz mākoņmalas, citam ar kādu domu pēkšņā apskaidrības brīdī vai radošu iedvesmu, vēl citam ar iekšējo balsi vai sirdsapziņu. Galvenais, ka attiecības balstās uz savstarpējas mīlestības pamata, bet nevis uz baiļu vai tirgus principa kā pagānu kultūrās, kur cilvēku upurēšana nebija retums.

Ja visu salikt pa plauktiem (lai man piedod intelektuāļi, bet ne visiem ir lemts par tādiem būt), tad minētās attiecības varētu iztēloties šādi: Tev ir tēvs vai māte, kas Tevi nesavtīgi mīl. Ar kādu savu rīcību vai nepārdomātu vārdu Tu esi darījis viņiem pāri. Vai Tevi nemocīs sirdsapziņa un Tu nemēģināsi situāciju labot? Un, ja mēģināsi, tad droši vien, ka nedarīsi to aiz bailēm vai, cerot uz atalgojumu. Ar Dievu ir līdzīgi. Atšķirība vien tā, ka tēvam vai mātei dažreiz var nebūt taisnība, bet Dievam taisnība būs vienmēr.

Protams, ka dzīvē ne vienmēr var pateikt, kas ir labi vai slikti, talkā ņemot baušļus pat izvērstā veidā. Tad atliek meklēt kontaktu ar savu Dievu.

Dažos komentāros figurē nepamatoti apgalvojumi, it kā lielākai „izglītoto cilvēku” daļai nav nepieciešama ticība, lai dzīvotu „pareizi”. Nez ne kurienes tāda statistika? Ja kas, tad pie „reliģiskiem tumsoņām” var pieskaitīt virkni ASV prezidentu un vēl vairāk, pat čekistu Putinu (čekisti, kā viņš pats saka, nemēdz būt bijušie). Šeit varat noklausīties viņa domas par reliģiju un valsti. Skaisti runā - http://www.youtube.com/watch?v=W-WkCuwV7Zc

Nez vai arī tā domā vai tomēr vairāk aprēķins? Tomēr jāatzīst, ka muļķis nav un reliģijas lomu saprot atšķirībā no mūsu pelēcībām, par ko runa vēlāk.

Un tagad par Latviju.

Kāpēc kristīgā ticība Latvijā nav laidusi tādas saknes kā, piemēram, Polijā. Varbūt tāpēc, ka vārds „Ziemassvētki” neraisa nekādas asociācijas ar Kristus dzimumdienu atšķirība no citām valodām (Christmas, Рождество)? Protams, ka nē. Ir taču tāds vārds ka „Svētvakars”, varbūt nedaudz piemirsies. Varbūt pie vainas vēsturiskie faktori - kristietība Baltijā ienāca kopā ar vācu iekarotājiem atšķirībā no Polijas. Tas varētu būt viens no iemesliem.

Domāju, ka iemesls arī varētu būt baznīckalpu zemā autoritāte, kur pie vainas paši vien ir. Iespiedies atmiņā Pujata TV „iznāciens”, kur izvērsa reklāmu Šleseram, neaizmirstot arī Lembergu ar sakramentālo frāzi: „Ja nav notiesāts, nav vainīgs.” Vēl viens piemērs iz dzīves. Ziemassvētku dievkalpojums nelielā Pierīgas katoļu baznīcā. Jauns puisis, laikam nesen kā semināriju pabeidzis, sprediķo un pamatskolas līmenī māca dzīvot. Tad nemanot (kā pašam liekas) sāk aģitēt par vietējo pagasta veci (pirmsvēlēšanu laiks bija). Turpat netālu, uz soliem sēž nobaroti bifeļi un truli blenž uz altāri, izliekoties nemanām, ka blakus stāv tantuks uz vārgām kājām. To pastāstīju, lai paskaidrotu, kāpēc uz baznīcu nevelk.

Bet vēl nopietnāks ir jautājums par garīdznieku intelektu un sagatavotības līmeni. Izskatās, ka atpalikuši par pāris gadsimtiem, kad garīdzniecība bija izglītotākā tautas daļa. Lai jaunie priesteri pamēģina izvērst diskusiju par ticības jautājumiem ar kādu intelektuāli - karojošo ateistu. Dievišķā iedvesma tur nelīdzēs.

Noteikti neatstāja vienaldzīgu valsts vadītāju „apsveikums Ziemassvētkos”, kur neatradīsiet ne vārda par Ziemassvētku svinēšanas ideju. Ir bluķis (Dombrovskis), kaut kāds Ziemassvētku stāsts (Bērziņš), paveiktais, kas jāizvērtē gadu mijā (Āboltiņa). Nu tad varbūt Ziemassvētku sakarā apsveikumi no valsts vadības vispār nebūtu vajadzīgi, pietiktu ar Jauno gadu, kad "izvērtēt paveikto" kā padomju laikos. Kāda necieņa no šīs trijotnes puses pret Latvijas ticīgo iedzīvotāju daļu. Šamējiem kristīgo morāli točna nevajag.

"No sendienām Ziemas saulgrieži latviešiem ir bijuši īpaši svētki. Svētku galds, ķekatās iešana, bluķa vilkšana un egles greznošana ir ne vien skaistas tradīcijas, ar ko piepildīt Ziemassvētku dienu, bet arī svētku rituāli, kas mūs vieno ar iepriekšējām paaudzēm," saka Dombrovskis savā uzrunā. Vispār jau kopš sendienām ziemas saulgrieži bija 21.-22 dec. un nevis 24.-25. Un man personīgi Ziemassvētki asociējas ar Jēzus Kristus dzimšanu kā visā kristīgajā pasaulē, bet nevis ar kaut kādu bluķi. Kādam kaut kas sajucis. Vēl varētu pastāstīt par budžetu, fiskālo disciplīnu un eiro ieviešanu. Interesanti būtu zināt, vai oficiozā dievkalpojuma laikā Dombrovskis arī vilka bluķi? Bet varbūt Dombrovskis iet baznīcā tāpēc, ka amats spiež un klusībā smejas par to ko runā no kanceles mācītājs?

Ak, jā, jā, jā, tak piemirsu. ka mums ir sekulāra valsts ( kādu vārdu izdomājuši), kā to atgādināja komentetāja ar niku “paija”. Nu tad nobeigumā “Special for You”, paija, vēl viena “sekulārista” uzruna - Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinežada video Ziemassvētku apsveikums britu kristiešiem - http://www.youtube.com/watch?v=U_EzSHnWefc

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...