Iesaki rakstu: 
SIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.
Kontekstā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - Padome) pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam (turpmāk – Stratēģija), diskusijām sabiedrībā par audiovizuālās jomas aktualitātēm, kā arī jaunām likumdošanas iniciatīvām kā viens no Latvijas lielākajiem televīzijas kanāliem vēlamies izteikt savu viedokli par nozares aktualitātēm.
Šobrīd sabiedrībā ir diskusijas par to, kādā veidā būtu jāmaina atsevišķi likumdošanas akti, kā arī jāuzliek papildus pienākumi esošajiem tirgus dalībniekiem, taču vienlaikus netiek pietiekami uzsvērts, ka šo jauno prasību izpilde būs administratīvais un finansiālais slogs šobrīd Latvijā strādājošiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Īpaši negatīvi šī ietekme skars komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri nesaņem nekādu finansējumu no valsts. Šajā sakarā īpaši vēlamies pievērst uzmanību televīzijas reklāmas tirgum, kur ne tikai pastāv nevienlīdzīga konkurence starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, bet arī dubultstandarti attiecībā uz komerciālajām televīzijas programmām.
Stratēģijas (25) punktā minēts, ka izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).
Jau spēkā esošie normatīvie aktiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neparedz iespēju retranslētajos kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu, līdz ar to Padomei ir visas tiesības un pienākums šo praksi pārtraukt.
Papildus tam, mēs jūtam spiedienu uz Pirmo Baltijas kanālu kā uz vienu no nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, kas izpaužas gan kā asociēšana ar kādu no Krievijas propagandas kanāliem, gan jaunu iniciatīvu ieviešanu, kas pasliktinātu PBK kā komerciālas televīzijas finansiālo darbību.
Jau daudzkārt dažādās instancēs ir uzsvērts, ka ar cīņu ar naidīgu propagandu ir jārealizē, veicinot medijpratību un pretī liekot kvalitatīvu žurnālistiku. Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski ir lielā mērā balstījies uz krievu valodā runājošās valstīs ražoto saturu, bet arī savu finansiālo iespēju robežās veidojis vietējo saturu, it īpaši jāpiemin Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests, kas ir uzticamākais ziņu avots starp komerciālajiem televīzijas kanāliem, ko apliecina „Latvijas Fakti” 2017.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums.
Protams, nevienam nav noslēpums, ka gan sabiedriskā televīzija, gan visi lielākie komerciālie kanāli savās programmās iekļauj Krievijā veidotu saturu, bet PBK ir vienīgais komerciālais televīzijas kanāls, kas veido savus ikdienas informatīvos ziņu raidījumus krievu valodā, sniedzot objektīvu informāciju par aktualitātēm un sabiedriski nozīmīgām tēmām. Uzskatām, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā paplašināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu kā sabiedrībai kopīgu resursu, kas arī ir iekļauts Stratēģijā. Mēs lūdzam Padomi paredzēt līdzekļus informatīvo raidījumu veidošanai ne tikai valsts, bet arī mazākumvalodās, kur PBK uz vienādiem nosacījumiem ar citiem tirgus dalībniekiem varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem visas valsts auditorijai, ne tikai atsevišķiem reģioniem.
PBK piekrīt Stratēģijā minētajam, ka būtisks vietējo mediju eksistences risks ir ārkārtīgi zemās tehnoloģiskās barjeras piekļuvei nelegālam televīzijas saturam, it īpaši internetā.
Rezumējot aicinām nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu attiecībā uz vietējo reklāmu izvietošanas aizliegumu retranslētajos kanālos, kā arī nodrošināt nelegālo televīziju darbību pārtraukšanu Latvijas Republikā, tai skaitā atbalstot likuma grozījumus, kas nodrošinātu efektīvu cīņu pret satura pirātismu internetā.
Tikai tad, kad tiks atrisinātas šīs divas galvenās problēmas, kas kavē Latvijas vienotās informatīvās telpas attīstību, iespējams atgriezties pie jautājuma, kā pilnveidot legāli strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi. Pretējā gadījumā Latvijas valsts neizpildīs savu galveno pienākumu par daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju saturu Latvijas iedzīvotājam, un konkurētspējīgu, ilgtspējīgu elektronisko mediju uzņēmējdarbības vidi.
Ņemot vērā, ka vairākas jaunās likumdošanas iniciatīvas ir vērstas uz legālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu diskrimināciju, bet atsevišķu tirgus dalībnieku publiski paustajos viedokļos ir negodīgas konkurences pazīmes, izskatām iespēju vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt gan atsevišķas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci mediju tirgū, gan atsevišķu tirgus dalībnieku rīcību.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
