Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.

Kontekstā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - Padome) pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam (turpmāk – Stratēģija), diskusijām sabiedrībā par audiovizuālās jomas aktualitātēm, kā arī jaunām likumdošanas iniciatīvām kā viens no Latvijas lielākajiem televīzijas kanāliem vēlamies izteikt savu viedokli par nozares aktualitātēm.

Šobrīd sabiedrībā ir diskusijas par to, kādā veidā būtu jāmaina atsevišķi likumdošanas akti, kā arī jāuzliek papildus pienākumi esošajiem tirgus dalībniekiem, taču vienlaikus netiek pietiekami uzsvērts, ka šo jauno prasību izpilde būs administratīvais un finansiālais slogs šobrīd Latvijā strādājošiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Īpaši negatīvi šī ietekme skars komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri nesaņem nekādu finansējumu no valsts. Šajā sakarā īpaši vēlamies pievērst uzmanību televīzijas reklāmas tirgum, kur ne tikai pastāv nevienlīdzīga konkurence starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, bet arī dubultstandarti attiecībā uz komerciālajām televīzijas programmām.

Stratēģijas (25) punktā minēts, ka izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).

Jau spēkā esošie normatīvie aktiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neparedz iespēju retranslētajos kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu, līdz ar to Padomei ir visas tiesības un pienākums šo praksi pārtraukt.

Papildus tam, mēs jūtam spiedienu uz Pirmo Baltijas kanālu kā uz vienu no nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, kas izpaužas gan kā asociēšana ar kādu no Krievijas propagandas kanāliem, gan jaunu iniciatīvu ieviešanu, kas pasliktinātu PBK kā komerciālas televīzijas finansiālo darbību.

Jau daudzkārt dažādās instancēs ir uzsvērts, ka ar cīņu ar naidīgu propagandu ir jārealizē, veicinot medijpratību un pretī liekot kvalitatīvu žurnālistiku. Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski ir lielā mērā balstījies uz krievu valodā runājošās valstīs ražoto saturu, bet arī savu finansiālo iespēju robežās veidojis vietējo saturu, it īpaši jāpiemin Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests, kas ir uzticamākais ziņu avots starp komerciālajiem televīzijas kanāliem, ko apliecina „Latvijas Fakti” 2017.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums.

Protams, nevienam nav noslēpums, ka gan sabiedriskā televīzija, gan visi lielākie komerciālie kanāli savās programmās iekļauj Krievijā veidotu saturu, bet PBK ir vienīgais komerciālais televīzijas kanāls, kas veido savus ikdienas informatīvos ziņu raidījumus krievu valodā, sniedzot objektīvu informāciju par aktualitātēm un sabiedriski nozīmīgām tēmām. Uzskatām, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā paplašināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu kā sabiedrībai kopīgu resursu, kas arī ir iekļauts Stratēģijā. Mēs lūdzam Padomi paredzēt līdzekļus informatīvo raidījumu veidošanai ne tikai valsts, bet arī mazākumvalodās, kur PBK uz vienādiem nosacījumiem ar citiem tirgus dalībniekiem varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem visas valsts auditorijai, ne tikai atsevišķiem reģioniem.

PBK piekrīt Stratēģijā minētajam, ka būtisks vietējo mediju eksistences risks ir ārkārtīgi zemās tehnoloģiskās barjeras piekļuvei nelegālam televīzijas saturam, it īpaši internetā.

Rezumējot aicinām nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu attiecībā uz vietējo reklāmu izvietošanas aizliegumu retranslētajos kanālos, kā arī nodrošināt nelegālo televīziju darbību pārtraukšanu Latvijas Republikā, tai skaitā atbalstot likuma grozījumus, kas nodrošinātu efektīvu cīņu pret satura pirātismu internetā.

Tikai tad, kad tiks atrisinātas šīs divas galvenās problēmas, kas kavē Latvijas vienotās informatīvās telpas attīstību, iespējams atgriezties pie jautājuma, kā pilnveidot legāli strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi. Pretējā gadījumā Latvijas valsts neizpildīs savu galveno pienākumu par daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju saturu Latvijas iedzīvotājam, un konkurētspējīgu, ilgtspējīgu elektronisko mediju uzņēmējdarbības vidi.

Ņemot vērā, ka vairākas jaunās likumdošanas iniciatīvas ir vērstas uz legālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu diskrimināciju, bet atsevišķu tirgus dalībnieku publiski paustajos viedokļos ir negodīgas konkurences pazīmes, izskatām iespēju vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt gan atsevišķas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci mediju tirgū, gan atsevišķu tirgus dalībnieku rīcību.

Novērtē šo rakstu:

15
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...