Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.

Kontekstā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - Padome) pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam (turpmāk – Stratēģija), diskusijām sabiedrībā par audiovizuālās jomas aktualitātēm, kā arī jaunām likumdošanas iniciatīvām kā viens no Latvijas lielākajiem televīzijas kanāliem vēlamies izteikt savu viedokli par nozares aktualitātēm.

Šobrīd sabiedrībā ir diskusijas par to, kādā veidā būtu jāmaina atsevišķi likumdošanas akti, kā arī jāuzliek papildus pienākumi esošajiem tirgus dalībniekiem, taču vienlaikus netiek pietiekami uzsvērts, ka šo jauno prasību izpilde būs administratīvais un finansiālais slogs šobrīd Latvijā strādājošiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Īpaši negatīvi šī ietekme skars komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri nesaņem nekādu finansējumu no valsts. Šajā sakarā īpaši vēlamies pievērst uzmanību televīzijas reklāmas tirgum, kur ne tikai pastāv nevienlīdzīga konkurence starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, bet arī dubultstandarti attiecībā uz komerciālajām televīzijas programmām.

Stratēģijas (25) punktā minēts, ka izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).

Jau spēkā esošie normatīvie aktiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neparedz iespēju retranslētajos kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu, līdz ar to Padomei ir visas tiesības un pienākums šo praksi pārtraukt.

Papildus tam, mēs jūtam spiedienu uz Pirmo Baltijas kanālu kā uz vienu no nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, kas izpaužas gan kā asociēšana ar kādu no Krievijas propagandas kanāliem, gan jaunu iniciatīvu ieviešanu, kas pasliktinātu PBK kā komerciālas televīzijas finansiālo darbību.

Jau daudzkārt dažādās instancēs ir uzsvērts, ka ar cīņu ar naidīgu propagandu ir jārealizē, veicinot medijpratību un pretī liekot kvalitatīvu žurnālistiku. Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski ir lielā mērā balstījies uz krievu valodā runājošās valstīs ražoto saturu, bet arī savu finansiālo iespēju robežās veidojis vietējo saturu, it īpaši jāpiemin Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests, kas ir uzticamākais ziņu avots starp komerciālajiem televīzijas kanāliem, ko apliecina „Latvijas Fakti” 2017.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums.

Protams, nevienam nav noslēpums, ka gan sabiedriskā televīzija, gan visi lielākie komerciālie kanāli savās programmās iekļauj Krievijā veidotu saturu, bet PBK ir vienīgais komerciālais televīzijas kanāls, kas veido savus ikdienas informatīvos ziņu raidījumus krievu valodā, sniedzot objektīvu informāciju par aktualitātēm un sabiedriski nozīmīgām tēmām. Uzskatām, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā paplašināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu kā sabiedrībai kopīgu resursu, kas arī ir iekļauts Stratēģijā. Mēs lūdzam Padomi paredzēt līdzekļus informatīvo raidījumu veidošanai ne tikai valsts, bet arī mazākumvalodās, kur PBK uz vienādiem nosacījumiem ar citiem tirgus dalībniekiem varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem visas valsts auditorijai, ne tikai atsevišķiem reģioniem.

PBK piekrīt Stratēģijā minētajam, ka būtisks vietējo mediju eksistences risks ir ārkārtīgi zemās tehnoloģiskās barjeras piekļuvei nelegālam televīzijas saturam, it īpaši internetā.

Rezumējot aicinām nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu attiecībā uz vietējo reklāmu izvietošanas aizliegumu retranslētajos kanālos, kā arī nodrošināt nelegālo televīziju darbību pārtraukšanu Latvijas Republikā, tai skaitā atbalstot likuma grozījumus, kas nodrošinātu efektīvu cīņu pret satura pirātismu internetā.

Tikai tad, kad tiks atrisinātas šīs divas galvenās problēmas, kas kavē Latvijas vienotās informatīvās telpas attīstību, iespējams atgriezties pie jautājuma, kā pilnveidot legāli strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi. Pretējā gadījumā Latvijas valsts neizpildīs savu galveno pienākumu par daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju saturu Latvijas iedzīvotājam, un konkurētspējīgu, ilgtspējīgu elektronisko mediju uzņēmējdarbības vidi.

Ņemot vērā, ka vairākas jaunās likumdošanas iniciatīvas ir vērstas uz legālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu diskrimināciju, bet atsevišķu tirgus dalībnieku publiski paustajos viedokļos ir negodīgas konkurences pazīmes, izskatām iespēju vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt gan atsevišķas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci mediju tirgū, gan atsevišķu tirgus dalībnieku rīcību.

Novērtē šo rakstu:

15
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...