Iesaki rakstu: 
Ja šķita, ka enerģijas tirgos nekas vairs nevar pārsteigt, šeit - par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) savādo un nevajadzīgo plānu mainīt atļauto peļņu enerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoriem, kas jau tuvākajos mēnešos mūs var nozīmēt tarifu pieaugumu, īpaši industriālajiem patērētājiem.
Šī SPRK iniciatīva saucas Konsultāciju dokuments par kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikas projektu https://sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/KD%20par%20Kapit%C4%81la%20izmaksu%20uzskaites%20un%20apr%C4%93%C4%B7in%C4%81%C5%A1anas%20metodiku_14072022.pdf, kur tiek piedāvāta jauna kapitāla izmaksu aprēķināšanas kārtība regulētajiem sistēmas operatoriem - Sadales tīklam, GASO u.c.
Formāli metodika (spēkā esošā https://likumi.lv/ta/id/300987-kapitala-atdeves-likmes-aprekinasanas-metodika) ir ārējs normatīvais akts, kuru regulators izdod atbilstoši šādiem likumiem - Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem; Elektroenerģijas tirgus likums; Enerģētikas likums; Pasta likums – ar plašu rīcības brīvību SPRK ziņā.
Nedaudz no vēstures – līdz 2018.g uzņēmumiem tika atļauta savāda/unikāla kārtība: regulators ļāva pārvērtēt aktīvus, un vienlaicīgi peļņa tika aprēķināta ar nominālo likmi. Proti, tika ļauts uz papīra pārrēķināt iepriekšējās investīcijas, lai palielinātu nākamo gadu peļņu.
Cita starpā tas radīja salīdzinoši strauju un nekontrolētu elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu pieaugumu. Lai to ierobežotu 2018.g tika nolemts manīt šo principu un ieviest vienu no divām opcijām - aktīvu vēsturiskās vērtības+nominālā likme pret tirgus vērtības+reālā likme.
Vairāki argumenti nosliecās par labu pārvērtētajiem aktīviem un reālai likmei, un rezultātā atļautā peļņa sistēmas operatoriem tika samazināta (tas būtu noticis arī pie otras opcijas). Neticami, taču šobrīd SPRK piedāvā vismaz uz laiku atjaunot peļņu iepriekšējā līmenī!
Jaunās metodikas projekts paredz, ka tiek ņemtas vērā visas līdz pagājušajam gadam veiktās Sadales tīkla un GASO aktīvu pārvērtēšanas un pāriets no reālās uz nominālo peļņas likmi! Paredzams, ka Sadales tīkla un GASO jaunajos tarifos kapitāla izmaksas palielināsies vismaz par 70 miljoniem EUR.
SPRK pamatojums tik radikālam peļņas pieaugumam ir dīvains - Eiropas zemās kapitāla likmes un augstā inflācija, kas draud reālo peļņas likmi ieraut mīnusos. Bet tāda situācija pasaulē nav pirmo reizi un operatoru peļņu nevar skatīt atrauti no valsts parādzīmju likmēm.
Nepārsteidz neslēptais optimisms, ko var lasīt Sadales tīkla, GASO, Augstsprieguma tīkla, Conexus atzinumos: "atzinīgi novērtē SPRK vēlmi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas", "šāda Regulatora pieeja ir vērtējama pozitīvi", "kopumā vērtē pozitīvi", "atbalsta Regulatora piedāvāto vienoto pieeju".
Jā, esošajā metodikā ir neprecizitāte, jo kapitāla tirgus likmes periods 10 gadi un inflācijas periods - 5 gadi nav sinhroni un tie būtu jāizlīdzina, taču to nedrīkst izmantot par ieganstu uz papīra uzzīmētai tīklu īpašnieku peļņai!
Kopumā šīs darbības kļūst aizdomīgas arī saistībā ar plānoto GASO aktīvu pārņemšanu, jo piedāvātā pāreja ievērojami palielinās kompensācijas apjomu, ko valsts samaksās esošajiem GASO īpašniekiem - Gazprom un Itera.
Kādi ir risinājumi? Jau minētā kapitāla un inflācijas likmju periodu sinhronizācija, vai arī vēsturisko vērtību sliekšņa noteikšana vismaz 2011.g, kas abos gadījumos saglabās tīkla operatoru peļņu saprātīgā līmenī un nepieļaus strauju tarifu kāpumu.
Tāpat to var risināt likuma grozījumos, lai ierobežotu SPRK rīcības brīvību kapitāla atdeves noteikšanai, piemēram, nostiprinot principu periodu sinhronizācijai vai definējot vēsturisko vērtību slieksni vismaz 10 gadu periodu pēdējai pārvērtēšanai.
Tās nav vienīgās problēmas piedāvātajā metodikā, jo joprojām nav pareizi aprēķināta bezriska likme (tā tiek nepamatoti pacelta UIN apmērā), nav precīzi definētas atsauces CAPM betai un tirgus prēmijai u.c. par ko arī runāsim saskaņošanā SPRK.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
