Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mans vecākais dēls Kristers ir 21 gadu vecs. Viņam ir smagi garīga rakstura traucējumi, tāpēc noteikta 1. grupas invaliditāte. Viņš saslima 5 gadu vecumā, un kopš tā laika esmu darījusi visu, kas bijis manos spēkos, lai tiktu uzlabota viņa veselība, attīstītas nepieciešamās iemaņas un prasmes. Cerēju, ka viņš varēs dzīvot patstāvīgi, nebūdams ne no viena atkarīgs. Daudz ko izdevās panākt un izmainīt, bet diemžēl šobrīd pienācis laiks atzīt, ka pilnīgi patstāvīgu dzīvi viņš nevarēs dzīvot nekad. Ko darīt tad, kad atsāksies darbs klātienē? Puiku atstāt vienu mājās nedrīkst, kur nu vēl uz visu dienu - viņš var sevi savainot vai neadekvāti noreaģēt kādā situācijā.

Līdz ar to aktualizējas vēl kāds jautājums: kas notiks ar Kristeru, kad mēs ar viņa tēvu sēdēsim uz mākoņa maliņas, kājas šūpodami? Jautājumu, kuru esmu sev uzdevusi jau kopš laika gala, vairs nevar aizdzīt tālākajā domu apcirknī, liekot tam apklust ar tik mānīgi nomierinošo: kuš, kuš, vēl jau ir laiks. Dabiskā lietu kārtība paredz to, ka bērni dzīvo ilgāk par vecākiem. Realitāte ir nepielūdzama.

Teorētiski man nevajadzētu uztraukties - jau 2010. gadā Latvijā stājās spēkā viens no pamatdokumentiem cilvēktiesību jomā “ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām”,  kuras 19. pants nosaka: “Šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē[1].”

Skaisti, es atviegloti uzelpoju un, tā kā konvencijas ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, dodos uz viņu mājas lapu. Tur viss aprakstīts tik gari, plaši un skaisti, ka vai asaras sariešas acīs no aizkustinājuma un atvieglojuma  - ar manu bērnu viss būs kārtībā! Tiek nodrošināts plašs sociālo pakalpojumu klāsts, kurš ir vērsts uz katras personas individuālajām vajadzībām.[2] Jau kopš 2015. gada  ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu pilnā jaudā noris deinstitucionālizācijas process (DI)[3], kas palīdzēs izlīdzināt nelielos robus un uzlabot sīkās nepilnības esošajā lieliskajā sistēmā. Turklāt valdība jau 2019. gadā solīja: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem.[4]

Plānošanas reģionu virsvadībā pašvaldībās tiek nostiprināti esošie un ieviesti jauno sabiedrībā balstīti pakalpojumi – drīz visi  dzīvos mājās, ģimeniskā vidē, lietderīgi pavadot laiku attīstot savas individalās spējas daudzajos jaunizveidotajos centros. Neskaitāmie Labklājības ministrijas ierēdņi, padomes un konsultanti pilnveido un uzrauga procesu. Visi sadarbojas un strādā, lai veicinātu integrāciju, rehabilitāciju attīstību un vajadzībām pielāgotu individuālu atbalstu. To apstiprina neskaitāmas tabulas, pētījumi, grafiki, plāni, stratēģijas, slēdzieni un atzinumi.[5] [6] [7] [8]

Jo visiem ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā.  Mums viss ir un būs vēl labāk – ierēdņi veikli virknē frāzes.

Ooo, es nopriecājos -  ja šī visa nebūtu, mans bērns, visticamāk, ar laiku tiktu ievietots vienā no ilgstošas sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijām, kuras vispasaules līmenī jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika atzītas par arhaiskām, necilvēcīgām un valsts budžetam nelietderīgām,[9] [10] tomēr kā baisa padomju dzīves atblāzma ik pa laikam uzplaiksnī manā apziņā. Bet mēs taču arī esam civilizēta valsts, satraukumam nav pamata – pie mums viss labi, pie mums ir attīstība un lietderība. Mēs esam par progresu. Mums ir pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi.

Sāku lūkoties dziļāk – kas tad jādara, lai tiktu pie kāda no šiem pakalpojumiem, kuru ietvaros mans bērns tiks integrēts, izglītots, socializēts, rehabilitēts?

Mēs dzīvojam Rīgā, tātad eju uz  Rīgas domes mājas lapu.  Rīgas pašvaldība DI procesā nepiedalās, jo visus pakalpojumus jau gadiem nodrošina un uzskata, ka pēc jauniem nav nekādas vajadzības[11]. Viņiem ir pieredze un zināšanas. Mājas lapā ar grūtībām izdodas atrast vajadzīgo. Ilgāks laiks paiet, kamēr saprotu, ka atrodamā informācija par pieejamiem pakalpojumiem un veidu, kādā tiem pieteikties, riņķo savu riņķa danci – no pašvaldības portāla uz latvijai.lv, tā arī konkrētu atbildi nesniedzot.

Tā nu vienīgais, kas man atliek ir sekot uzmundrinošam aicinājumam:  Rīdziniek, uzzini vairāk par Rīgas pašvaldības sociālo palīdzību (pabalstiem) un sociālajiem pakalpojumiem un zvani pa BEZMAKSAS informatīvo tālruni!

Ir nedaudz pāri deviņiem no rīta. Atbild sieviete labi nostādītā balsī. Uzklausījusi problēmu, noskaidrojusi dzīvesvietas adresi, viņa laipni, bet noteikti novirza mani uz rajona sociālo dienestu. Tur man visu izskaidros, informēs, noformēs. Jauki, nodomāju es, un zvanu uz norādīto tālruni. Neatbild. Tad aizņemts. Tad neatbild. Ar ceturto piegājienu izdodas viņus sazvanīt. Atbild vīrietis. Es tā un tā, man dēls, smagi traucējumi,  1. grupa, gribētu, lūdzu, uzzināt, kādas iespējas, kādi pakalpojumi pašvaldībā.  

Vai viņš saņem pabalstu? jautā vīrieša balss. Nu jā, es samulsusi atbildu, jo valsts maksātais pabalsts tiek saņemts.  Tad man esot jāzvana vecākajai darbiniecei, viņš strupi nosaka.  Lai pierakstot telefonu. Kas jādara - jādara, nodomāju un sāku rakstīt. Vīrietis ir nosaucis pirmos ciparus, kad pēkšņi pats sevi pārtrauc. Viņa intonācija ir mainījusies -  no garlaikoti vienaldzīgas tā negaidot kļuvusi augstprātīgi nicinoša: A nu bet man tāds jautājums - a ko jūs no mums gribat? Ko jums vajag? viņš šņāc klausulē metāliski stindzinošā balsī.

Man sāk trīcēt rokas un raustīties valoda. Sāku taisnoties – es jau neko, man jau neko, tikai uzzināt, noskaidrot, dienas centri un tā… ā, nu ja dienas centri, tad tiešām jāzvana vecākajai darbiniecei, un viņš atvēl telefona numura otru pusi, liekot birokrātijas riņķa dancim turpināties no telefona uz telefonu. Pēdējie, kam zvanīju, pierakstīja manējo un solīja atzvanīt. Tā arī gaidu. Riņķa dancis noslēdzies.

Rokas man trīcēja vēl pāris stundas. Jo nav viegli lūgt pēc palīdzības, pēc atbalsta, lai gan zini, ka viss likumā noteiktajā kārtībā. Nav viegli pieņemt, to, ka bērns ir neizdziedināmi slims. Lūgt un justies vainīgai.

Te nu mēs esam – no vienas puses skaisti noapaļoti teikumi, frāzes un atskaites, uzsaukumi, bet no otras puses  - realitāte.

Tā, kurā nekādi pakalpojumi faktiski nepastāv. Vismaz ne tādi, par kādiem viņi raksta savos bezgalīgi garajos un spožajos birokrātijas paraugdemonstrējumos. Par šo realitāti jau gadiem runā gan Tiesībsargs, gan dažādas nevalstiskas organizācijas, norādot gan uz to, ka DI process tiek īstenots ārkārtīgi lēni[12], gan uz to, ka tajā iesaistīto cilvēku skaits ir nepiedodami mazs[13], gan arī uz to, ka jēgpilnas aktivitātes šī procesa ietvaros praktiski netiek nodrošinātas[14].

Piemēram, tematiskajā izdevumā “Deinstitucionalizācija Vidzemē rakstīts: “Cēsu novadā dzīvo 253 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (1. un 2. invaliditātes grupa). Projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistīti 33 Cēsu novada iedzīvotāji, no tiem 18 cilvēki uzlabojuši savu pašsajūtu fizioterapijas nodarbībās, 1 cilvēkam sniegts īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, bet 1 cilvēks izmanto dienas aprūpes centra pakalpojumus. Plānots, ka patstāvīgu dzīvi Cēsu novadā uzsāks 10 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri šobrīd saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.[15] 33 cilvēki no 253, kuri dzīvo novadā!

 Jautājums, kas tad notiek ar visiem pārējiem, paliek neatbildēts. Un šāda aina paveras gandrīz visā Latvijā.

Interesanti, ka cilvēku skaits, kuri joprojām dzīvo  institūcijās, nav saprotams. Balstoties uz LM 01.01.2020. sniegtajiem datiem Tiesībsargs, norāda, ka  institūcijās uzturas 3513 cilvēki[16] , savukārt 18.02.2021 LM mājaslapā atrodama informācija, ka “4 496 (cilvēki) šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās[17]”. Mēģinot atrast to mājas lapu, uz kuru atsaucas tiesībsargs, parādās uzraksts: Lapa nav atrasta [18].

Tiesībsargs norāda, ka  DI projektā piedalās 353 cilvēki, no kuriem piecus gadus pēc DI uzsākšanas 67 ir uzsākuši dzīvi sabiedrībā[19]. DI procesam jānoslēdzas jau 2023.gadā!

Tiesībsarga ziņojumos gadu no gada tiek uzskaitīti neskaitāmi cilvēktiesību pārkāpumi ilgstošas sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.[20] [21] [22] [23] Ne tur aprūpe, ne rehabilitācija. Paliek tikai ilgstošas institūcijas, kurās varētu filmēt Dikensa romānu cienīgus šausmu stāstus par to, kādos apstākļos tiek turēti cilvēki. Tomēr Labklājības ministrija joprojām uzņem vēl jaunus un jaunus klientus un plāno investēt tur arvien vairāk līdzekļus [24] [25], lai gan fakti liecina, ka sabiedrībā balstīti pasākumi valsts budžetam izmaksā lētāk[26] [27] - nemaz nerunājot par cilvēcisko aspektu.

Gadu desmitiem ierēdņiem raksta, informē, lūdzas, cenšas iežēlināt… nekas nemainās.

Kopš neatkarības atgūšanas notiek daudzas un  dažādas aktivitātes, kurās cilvēki regulāri tiek lūgti iesaistīties un ziedot pašsaprotamām lietām, kuras birokrātiskais aparāts visas pasaules priekšā  apņēmies nodrošināt.

 Dažādas sabiedriskas iniciatīvas un kampaņas laiku pa laikam uzvirmo publiskajā telpā, bet tas viss norimst un pāriet.

Pa šiem gadiem izveidotas un veiksmīgi darbojas vairākas biedrības, organizācijas un  apvienības, ar kuru paveikto pierādīts, ka cilvēki, kuriem ir paveicies mazāk, arī var būt sabiedrības daļa un savu iespēju robežās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr tās galvenokārt balstās  uz to nedaudzo cilvēku neizsīkstošās enerģijas bāzes, kuri, spītējot sistēmai, ar savu smago darbu ir radījuši ko vērtīgu un paliekošu – uz  kvalitatīvajiem pakalpojumiem ir rindas desmit, divdesmit gadu garumā.

Tomēr jāsaprot, ka ar privāto iniciatīvu var palīdzēt cilvēkiem, kuru skaits mērāms desmitos, varbūt dažos simtos, bet tie, kuriem vajadzīgs atbalsts, ir daudz daudz  lielāks. Labklājības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka  patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ[28]. Un diezin vai tas mainīsies – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vienmēr ir bijuši daļa no sabiedrības.[29] 

Turklāt neviens jau nerēķina, cik daudz ir to līdzcilvēku, kuri izdeg, cīnoties par saviem bērniem, rūpējoties par tuviniekiem. Cik ir depresijas, šķirtas laulības un pāragras nāves. Par to statistika klusē.

Paliek tikai realitāte. Tā, par kuru rakstīja Tiesībsargs.

Bet tā nav tā realitāte, kuru vēlos savam bērnam tuvā vai tālā nākotnē.

Jā, viņam visu mūžu vajadzēs atbalstu, bet viņš tāpat kā daudzi citi ir mūsu sabiedrības daļa. Un šie cilvēki noteikti nav pelnījuši, lai pret viņiem izturas sliktāk[30] kā pret tiem, kuri atrodas cietumos[31]. Turklāt no cietumiem ir iespēja izkļūt, no institūcijām - ne pārāk.

Es saprotu, ka mans bērns (jo viņš vienmēr būs mans bērns) nekad nebūs vesels, bet es vēlos, lai viņš ir drošībā un var dzīvot laimīgu dzīvi sabiedrībā. Lai viņš var darīt lietas, kuras viņam patīk, ēst to, kas viņam garšo, vilkt mugurā to, kas viņam der, un nopelnīt savu iztikšanu ar to, kas viņam sanāk.


[1] Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām  // Latvijas vēstnesis – 27, 17.02.2010. Publ. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 (sk.21.01.2020)

[2]Sociālo pakalpojumu vispārīgs apraksts. Publ. https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-pakalpojumu-visparejs-apraksts. (sk.17.02.2020)

[3] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.15.02.2020)

[4]  Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punkts.// Latvijas Vēstnesis, 91, 09.05.2019. https://likumi.lv/ta/id/306691  (sk.18.02.2020)

[5] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

[6] Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam.  – SAFEGE Baltija: 2017 – 146.lpp. Publ. https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/ (sk.15.02.2020)

[7] Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam. Stratēģiskā daļa. ­– KPMG: 2018, 118.lpp Publ. https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/41-zemgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plans-2017-2020 (sk.16.02.2020)

[8] Deinstitucionalizācijas process. Publ. http://adm.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/9-noderiga-informacija/sabiedriba-balstiti-socialie-pakalpojumi-un-deinstitucionalizacija/informacija-par-projektu (sk.17.02.2020)

[9] Hisayo Katsui, Katja Valkama, Teppo Kröger. FI-ANED 2018-19-Country report Living independently – Finland. Publ.  https://www.researchgate.net/publication/341510746_FI-ANED_2018-19-Country_report_Living_independently_-_Finland_final_for_web (sk.8.02.2021)

[10] Regnier, Victor. Design for assisted living: Guidelines for housing the physically and mentally frail – New York: John Willey&Sons, 2002, 344 lpp.

[11] Pērn Rīgā grupu dzīvokļi nodrošināti 127 personām ar garīga rakstura traucējumiem // Leta – 15.05.2017 Publ.  https://medicine.lv/raksti/pern-riga-grupu-dzivokli-nodrosinati-127-pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem (sk.21.10.2020)

[12] Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

[13]  Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

[14] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[15] Tematisks izdevums deinstitucionalizācija Vidzemē // Vidzemes Plānošanas reģiona izdevums: 2020. jūnijs

Publ. www.vidzeme.lv (skat.10.10.2020)

[16] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[17] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas%20(sk.18.02.2020)

[18] Cilvēki, kas dzīvo VSAC, dati uz 01.01.2020 (Pieejams: http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/ilgstosas-socialas-aprupes-un-socialas- rehabilitacijas-pakalpojumi

[19] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[20] Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[21] Tiesībsarga 2018. gada 29. novembra vēstule Nr. 1-5/147 “Par vizītēm uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[22] Tiesībsarga 2020.gada 12. novembra ziņojums Nr. 1-5/147 “Par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Litene”.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[23] Maslova piramīda.” Citāti no ziņojumiem par apstākļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[24] LM dati http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas- palidzibas-joma/gada-dati

[25] Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi. Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projekts” – nekompetence, cinisms vai apzināta ļaunprātība? 10.02.2020.  Publ. https://www.facebook.com/lkndz (sk.11.02.2020)

[26] VSAC pakalpojums pilngadīgai personai svārstās robežās no 27,74 līdz 32,27 eur/ dienā,
bet bērniem ir 101,66 eur/dienā, VSAC sniegtā informācija uz 2020. gada 1. Oktobri;

[27] sabiedrībā balstītu pakalpojumu vidējās izmaksas svārstās no 12,37 līdz 24,34 eur/ dienā, apkopojot vairāku dienas centru un grupu dzīvokļu izmaksas uz 2020. gadā. No: Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[28] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.18.02.2020)

[29] Psihiskā veselības aprūpe Latvijā 2007. Statistikas gadagrāmata. – Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[30] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[31] https://jauns.lv/raksts/zinas/321707-arestants-savu-kameru-labiekartot-var-pieticigi-personiskas-mantas-ne-vairak-par-30-kilogramiem

Pārpublicēts no https://ievarosne.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

56
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

21

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....