Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpes nozare pēdējos gadus pavadīja Covid-19 krīzes epicentrā, kas kārtējo reizi politiķiem apliecināja nozares ilgstošas krīzes patieso stāvokli. Mēģinot izvairīties no sistēmas sabrukšanas, nozare pirmo reizi kļuva par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī atsevišķos darbos, un ir saņēmusi īstermiņa ieguldījumus, lai finansētu to, kas gadiem ir atstāts novārtā. Samazinoties Covid-19 radītai slodzei, kā arī noritot Saeimas vēlēšanām, veselības aprūpes sistēma ir pazudusi no politiķu diskusijām, valsts attīstības prioritātēm un vairs netiek uzskatīta par valsts aizsardzības būtisku sastāvdaļu.

Lai gan priekšvēlēšanu laikā politiskās partijas bija izvairīgas savos izteikumos par veselības aprūpi, tomēr diskusijās izskanēja solījumi par algu pieaugumu, nozares budžeta palielinājumu un veselības aprūpes nozīmi valsts iekšējās drošības kontekstā. Savukārt pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas medicīnas nozare kļuvusi par nevēlamu atbildības objektu.

Neskatoties uz vairāku politiķu, ministru un partiju publiski paustajiem panākumiem medicīnas nozarē, mēs vēlamies atgādināt, kur šodien mūsu nozare atrodas:

47% no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija var pazaudēt praktiski pusi no darbspējīgiem ārstiem

Mūsu valstī ir 4,4 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, atpaliekot šajā rādītājā divas reizes no Eiropas vidējā skaita, aiz mums esot tikai Grieķijai

Latvijā mēs tērējam 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinājumam kaimiņos Lietuvā - 1555 eiro, Igaunijā - 1720 eiro.

Latvija ir otrajā vietā mirstības rādītājos miokarda infarkta un insulta gadījumos

Latvijā ir trešā augstākā mirstība pacientiem ar onkoloģiskajām saslimšanām starp OECD valstīm

Katru gadu Latvijā novēršamo un ārstējamo veselības traucējumu dēļ mirst vairāk nekā 400 cilvēki. Šie ir cilvēki, kuru nāves iemesls ir situācija veselības aprūpes sistēmā.

Salīdzinot ar pacientu līdzmaksājuma (out-of-pocket) Eiropas vidējo rādītāju - 15,4% medicīniskajiem pakalpojumiem, Latvijā iedzīvotāji tam velta vairāk nekā divas reizes vairāk, attiecīgi sasniedzot 35,6% no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem. Pusi no šiem līdzfinansējumiem sastāda medikamentu izmaksas (Eiropas vidējais rādītājs 3,7%, kamēr Latvijā 14,4%).

Brīdī, kad top potenciālās valdības deklarācija, būtu jāatceras, ka pēdējo gadu īstermiņa ieguldījumi medicīnas nozarē nenozīmē, ka turpmāk par veselības aprūpi kā valsts prioritāti darbos var aizmirst. Bez turpmākām reformām un ieguldījumiem veselības aprūpē mums nebūs veselu cilvēku, kuri spēs aizsargāt valsti, kā arī zudīs jēga samaksātiem elektrības rēķiniem, ja cilvēks nespēs savu dzīvi dzīvot veselīgi.

Valstij ir nepieciešams turpināt ieguldīt medicīnas cilvēkresursu ataudzē, jāturpina un jāpaplašina atbalsta programmas, lai ne tikai jaunie medicīnas darbinieki, bet arī pieredzējušākie kolēģi vēlētos strādāt reģionos. Mums ir jāiegulda digitalizācijā, lai datu pieejamība neierobežotu medicīnisko palīdzību. Pats būtiskākais ir turpināt tarifu pārskatīšanu, kā arī palielināt kompensējamo medikamentu apjomu, jo šobrīd nepietiekamo finansējumu katrs no iedzīvotājiem kompensē no savas kabatas, maksājot vienu no lielākajiem līdzfinansējumiem Eiropā.

Veselības aprūpe ir mūsu valsts aizsardzības balsts arī esošajos energokrīzes un kara apstākļos un tai jābūt prioritātei darbos visiem politiķiem, pretējā gadījumā jau tuvākajos gados mēs redzēsim kārtējo cilvēkresursu aizplūšanu uz ārzemēm, novēršamo nāvju skaitu palielināšanos un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos. Latvijas iedzīvotājiem, pacientiem un medicīnas darbiniekiem nav laika gaidīt līdz nākamai krīzei, mēs sagaidām rīcību tagad!

* Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

84
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi