Iesaki rakstu: 
Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22 gadus. Bet nu šogad ir iestājies mazs lūzumpunkts. Runa ir par gados jaunajiem ceļotājiem. Mazas etīdes.
Etīde Nr.1
Telefona zvans. Uztraukta sievietes balss: mans vīrs maldās pa mežu jau 6 stundas un nevar mani atrast!
Es (pacietīgi): weizā jāievada "Akmeņkalni", Lažas pagasts. Ja skatās kartē, tas ir Tebras kreisajā krastā, pusceļā starp....
Uztrauktā sievietes balss: Jūs viņam piezvaniet un šo izstāstiet...
Uztrauktā sieviete nosauc numuru. Es piezvanu.
Gandarīta vīrieša balss: viss kārtībā, es izsaucu policiju, viņi mani atrada un tagad pavada uz mērķi.
Es palieku uz pauzes. Es nesaprotu, kā cilvēks ir pabeidzis skolu, ticis pie sievas un autovadīšanas tiesībām, ja viņš kartē nespēj atrast punktu...
Etīde Nr. 2
23.00. Esmu aizmidzis, galu galā man ir divas mazas meitiņas. Telefona zvans.
Uztraukta sievietes balss: mēs nevaram iekurināt ugunskuru!
Es: paklau, es atrodos 20km attālumā. Bet ir risinājums. Pielieciet savu tālruni blakus nedegošajam ugunskuram. Es centīšos iekurināt.
10 sekunžu pauze. Uztraukta sievietes balss: nedeg!!!
Es (samiernieciski): nu redz, man arī neizdevās!
Bet es esmu pieklājīgs, un augstāk minētais ir mana vēlamā atbilde. Es, saprotams, atbildēju šādi.
Es (nogurušā balsī): ieejiet mežā. Atrodiet egli. Paejiet zem tās un salauziet mazos sausos pazaru zariņus!
Uztraukta sievietes balss: oi, paldies, bet kur ir egles?
Es (pacietīgi): egles ir mežā. Tas ir blakus tam ceļam, pa kuru atbraucāt. 50 metrus no jūsu apmetnes.
Etīde Nr.3
Pāvilostas vecais Topiņš. Nevāja rinda. Klasiska atpūtniece, ap 25, stāv pretī kasei. Uz slīdošās lentes viņas pirkumi, kurus mūsu jaukā kasiere ir nopīkstinājusi. Beibe sarunājas ar savu mīļoto, izmantojot videozvana opciju. Ābolītis tiek turēts 30 cm atstatu no sejas.
Daiļava (skaļi): oi, es tagad esmu veikalā, jā, nu, nu, es nopirku kaut ko ballītei, jā, G, R un S arī vakarā būs, vai vari iedomāties, S ir stāvoklī, bet viņiem te nav tīģergarneles, tu braucot šurp skajā paķer... (neko nepasakošā debilioīdu saruna turpinās vēl vismaz minūti). Visi gaida.
Rinda sāk atklāti smieties. Es nodrebu sajūsmā kā jau cilvēks, kurš ieraudzījis tīrradni: egoistisku, stulbu un snobisku.
Mīļie vecāki! Brauciet ar bērniem dabā! Iemāciet iekurt ugunskuru! Nakšņojiet mežā! Izstāstiet, ka lietus mēdz līt un, kad tas līst, tad viss apkārt paliek slapjš! Iemāciet lasīt un pēc tam iemāciet lasīt kartes! Nebrauciet uz trulām bērnu pilsētiņām, turcijām, Pērnavas spā! Iemāciet bērniem peldēt! Iemāciet pazīt dzīvniekus un augus! Ja paši nemākat, sūtiet bērnus izdzīvošanas skolās.
Praktisks ieteikums: speciāli nogremdējiet auto meža ceļa smiltīs. Paņemiet domkratu, lai auto izceltu. Par domkrata balstu izmantojiet planšeti vai mobilo tālruni. Un, dritvaikociņ, iemāciet bērniem, ka, ieejot telpā (un ir vienalga, ka tas ir veikals tālajā Pāvilostā), ir jāsaka "labdien" un jāuzvedas pieklājīgi. Pārdevējas ir tieši tādi paši cilvēki kā jūsu bērni un rindā stāvošie arī!
Tiekamies Pāvilostā - Latvijas vasaras galvaspilsētā!
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
