Par Sergeja Zaharjina valsts valodas lietojumu
Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors14.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz iesniegumu, paskaidrojam, ka Valsts valodas likuma 6. panta otrajā daļā ir noteikts: privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vielā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa noteic, ka valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ministra kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 733) 2. pielikumā ir noteikts, ka privātās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētājam valsts valoda jāzina un jālieto augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1). MK noteikumu Nr. 733 17.5. apakšpunktā noteikts, ka augstākā līmeņa 1. pakāpe (C1) norāda uz šādu personas valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu - persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām.
Darām zināmu, ka Valsts valodas centra amatpersonas š. g. 7. janvārī veica pārbaudi AS Liepājas metalurgs. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, t. i., augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1). Par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā S. Zaharjins š. g. 7. janvārī tika administratīvi sodīts ar naudas sodu. Lietas izskatīšanas laikā S. Zaharjins norādīja, ka uzlabos savu valsts valodas lietojumu.
Jautājumā par sanāksmes darba valodu Ministru kabinetā [runa ir par S. Zaharjina uzstāšanos Ministru kabineta sēdē krievu valodā, kam bez ierunām piekrita visi ministri] paskaidrojam, ka Valsts valodas likuma 7. panta pirmajā daļā ir noteikts: valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Tātad Jūsu minētajā gadījumā Ministru kabineta locekļiem bija ne tikai tiesības, bet ari pienākums, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 7. panta pirmās daļas prasībām, pieprasīt sēdes rīkotājam nodrošināt S. Zaharjina sniegtās informācijas tulkojumu valsts valodā.
Jautājumā par prasībām latviešu valodas eksāmenā Latvijas pilsonības iegūšanai paskaidrojam, ka Pilsonības likuma 20. pants "Latviešu valodas prasmes līmenis" noteic, ka persona prot latviešu valodu, ja tā:
1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;
2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām;
3) var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus;
4) prot uzrakstīt rakstudarbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu.
Līdz ar to jāatzīst, ka šīs prasības bija un ir daudz zemākas nekā augstākā līmeņa 1. pakāpes (Cl) valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta iegūšanai izvirzītās prasības. Tātad S. Zaharjins varēja sekmīgi nokārtot latviešu valodas eksāmenu pilsonības iegūšanai, protot valsts valodu tikai pamata līmenī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
