Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā
Informācijas aģentūra06.03.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ilbris
13.03.2017. 22:25»
indigo
Vai cilvēkiem, kuri sevi ciena, vajadzēja šo te tekstu publicēt
Nezinu, kas to publicēja - paraksta nav. Strādāju RPIVA, un varu teikt droši - tas nav mūsējo raksts. Labāk pavaicājiet, kurš ir autors!
Redz
09.03.2017. 11:17Varbūt RPIVA likvidācija ir ļoti savlaicīgs , loģisks apsteidzošs IZM solis iecerētajās skolu tīkla reformās ? Priekšdarbi , iespējams, pirmskolas izglītības iestāžu likvidācijai vai ārkātīgai samazināšanai . Jo PII ir ,,palieka no PSRS,, laikiem. Daudz lētāk būs ieviest , piem, LB variantu, kur bērnus tikai pieskata līdz pusdienlaikam , pat sviestmaizes jāņem līdz no mājām. Nebūs tur nekādu estētisko ,mūzikas, deju, ritmikas u.c. attīstošo nodarbību.Kam topošajam šampinjonu lasītājam tas ? Ja tas tā , tad RPIVA nav vajadzīga , bērnu pieskatītājus var sagatavot ātrajos kursos.
Skola
08.03.2017. 14:04Pilnīgi pareizas lietas aprakstītas un RPIVA ir jābūt arī turpmāk.Jāpalīdz bērniem
Juris
07.03.2017. 14:06Absolūts populisms un pārlieku emocionalizēta demogoģija šajā rakstā. Šī frāze- "Tagad Policijas akadēmijas vairs nav, bet tās vietā ir no jauna izveidota Valsts policijas koledža, kurā gatavo patruļdienesta funkciju veicējus, bet kur netiek dotas augsti kvalificētas zināšanas" neiztur kritiku, jo Valsts policijas koledža ir dibināta 2006.gada 13.jūlijā, bet LPA likvidēta 2010. gada 1. janvārī. Koledža gatavo ne tikai patruļdienestam personālu, bet īsteno pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras absolventi turpina dienestu kārtības policijā un kriminālpolicijā jaunāko virsnieku amatos. Zināšanas tiek sniegtas kvalificētas un studiju procesā ir iesaistīts liels nozares profesionāļu īpatsvars. Studiju rezultātu analīze liecina par augstu izglītības pakalpojuma līmeni, ko apstiprina studiju virziena akreditācijas komisijas slēdziens un atgriezeniskās saites (aptauju) rezultāti.
Tā ir
07.03.2017. 11:26»
Var tikai piekrist šī komenta autoram, ka LU jau sen ir bijis korupcijas un negodīguma centrs, par to pašam iznāca pārliecināties jau 2000.gadā meitai stājoties juridiskajā fakultātē. Kur jaunie studenti tika uzņemti nevis pēc eksāmenu rezultātiem, bet gan izejot no tā, vai viņu vecāki jau ir juristi, vai nē. Tātad eksāmenu licēji tika mānīti jau studiju sākumā.
Nezinu, vai šāda prakse ir saglabājusies vēl līdz šim, taču, saskaroties ar Tiesu sistēmu, jāpaliek pie domas, ka ir palicis vēl daudzreiz sliktāk.
juhops
07.03.2017. 09:44Autoram pareizi jāiemācās rakstīt vārdu- pirmsskolas. Tas ir nepieļaujami profesionālim, kurš tik ļoti vēlas aizstāvēt savu viedokli.
tie
07.03.2017. 04:26»
indigo
Vai cilvēkiem, kuri sevi ciena, vajadzēja šo te tekstu publicēt
cilvēki kuri ciena SEVI, tādu atkritumu kā TEVI pilnīgi noteikti neciena.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
