Par Rēzeknes Goda pilsoni atzīts iespējamais "Jaunā laika" "melnās kases" turētājs
PIETIEK22.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rēzeknes augstākais pilsētas apbalvojums - Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukums - šogad piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājam un Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Guntim Piteronokam. Svinīgajā pasākumā gan netika pieminēts cits "tituls" - par pilsētas goda pilsoni kļuvis cilvēks, kurš lielā mērā tikai Jaunā laika izveidotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) angažētības dēļ netika saukts pie atbildības kā šīs partijas Vienotība politiskās priekšgājējas "melnās kases" turētājs: tieši ar viņa vārdu saistītas tā sauktās "Jaunā laika burtnīciņas" ar melnās grāmatvedības ierakstiem.
Lēmumu par Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojuma pasniegšanu slēgtā sēdē pieņēma Rēzeknes domes deputāti, nolemjot arī no pilsētas budžeta piešķirt 476,53 eiro apbalvošanas izmaksu segšanai - dāvinājumu pasniegšanai.
Pieteikumā par Piteronoka kandidatūras izvirzīšanu Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumam minēts, ka kopš 2001.gada viņš "bankrotējušo uzņēmumu Rēzeknes gaļas kombināts ir padarījis par konkurētspējīgu, peļņu nesošu uzņēmumu. Pateicoties viņa uzņēmībai, Rēzeknes vārds labā nozīmē ir izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām".
Tāpat pieteikumā par Piteronoku norādīts, ka viņš, "pateicoties savam pamatotajam viedoklim, neatlaidībai un precīzajiem aprēķiniem, iemantojis cieņu un respektu ne tikai kolēģu vidū, bet arī valdības gaiteņos".
Toties saistībā čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova biznesa partneri Piteronoku pieteikumā ne vārda nav minēts par tā sauktajām "Jaunā laika melnajām burtnīciņām", kuras 2006. gadā, tikai lielā mērā pateicoties partijas pārstāvju nozīmīgajai ietekmei uz KNAB vadību, nenoveda pie skaļa kriminālprocesa ar neprognozējamām sekām.
2006. gadā KNAB toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša uzdevumā bija spiests sākt pārbaudi, vai starp bijušā Jaunā laika biedra Piteronoka uzņēmumā Rēzeknes gaļas kombināts konfiscētajiem materiāliem atrodami lietiskie pierādījumi partijas melnās kases esamībai, - un arī par to, vai partijas valdes locekle, aizsardzības ministra padomniece Ieva Zvejsalniece bez maksas saņēmusi no uzņēmuma gaļas izstrādājumus.
Jau pārbaudes sākšanas brīdī bija skaidrs, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai tā beigtos bez rezultātiem. Maizīša vadītā Ģenerālprokuratūra atklāti paziņoja, ka nevēlas izvērtēt Drošības policijas rīcību, to neinformējot par noklausītās sarunās dzirdamiem aizdomīgajiem politiķu - Jaunā laika biedru izteikumiem. Bija arī aizdomas, ka visi kombinātā izņemtie dokumenti līdz KNAB nemaz nav nonākuši.
Jaunā laika biedrus, kā izrietēja no neoficiālas informācijas par noklausītajām sarunām, visvairāk bija interesējis, kāds liktenis piemeklējis "melno burtnīcu" (vai varbūt vairākas un nebūt ne melnas burtnīcas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespējams, liecināja par Jaunā laika priekšvēlēšanu "melnās kases" pastāvēšanu.
Jaunā laika biedrus, kā izrietēja no neoficiālas informācijas par noklausītajām sarunām, visvairāk bija interesējis, kāds liktenis piemeklējis "melno burtnīcu" (vai varbūt vairākas un nebūt ne melnas burtnīcas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespējams, liecināja par Jaunā laika priekšvēlēšanu "melnās kases" pastāvēšanu.
Drošības policija bija ierakstījusi Piteronoka un toreizējā Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsēdētāja, tagadējā Vienotības valdes locekļa Kārļa Šadurska telefonsarunas, kurās Piteronoks cita starpā bija minējis, ka Finanšu policijas darbinieki konfiscējuši arī kādu "burtnīciņu", kurā pierakstīti "izdevumiņi priekšvēlēšanu kampaņai".
Savukārt KNAB apgalvoja, ka, kaut arī dokumenti kombinātā izņemti jau 2005. gadā, tam informācijas par šādas "burtnīciņas" eksistēšanu neesot bijis līdz pat brīdim, kad ierakstīto sarunu fragmenti tika publicēti medijos.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, ar kādu ieganstu un pamatojumu toreiz KNAB sāktā pārbaude ir tikusi izbeigta.
Veicot kratīšanu tagadējā Rēzeknes Goda pilsoņa uzņēmumā, Finanšu policija 2005. gadā bija atradusi arī dokumentus, kas liecināja par "aplokšņu algu" izmaksām vairāk nekā 20 tūkstošu eiro apmērā. Ar ko beigusies toreiz ierosinātā krimināllieta par nodokļu krāpšanos, pagaidām tāpat nav skaidrs.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
