Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Demokrātija īstenojas atbilstoši pilsoņu brīvai izvēlei, valsts konstitūcijas noteiktajā kārtībā ievēlot tautas priekšstāvjus, kuri tālāk veido valsts izpildvaras aparātu, rada un pilnveido tiesiskos nosacījumus valsts sekmīgai pārvaldei. Tātad cilvēki, kuriem tauta ir uzticējusi valsts likumdošanas privilēģijas un kuri tādējādi kļuvuši par vēlētāju interešu paudējiem, nosaka valsts un visas sabiedrības attīstību. Bet vai viņi mūsu dāvāto uzticību vienmēr attaisno?!

Diemžēl līdzšinējās politiskās realitātes vērtējums ir gaužām neiepriecinošs – joprojām mēs regulāri piedzīvojam vilšanos politiķos, sastopamies ar nodeldētu spriedelēšanu par politisko atbildību, ar arogantu attieksmi, nevēlēšanos uzklausīt un argumentēti izvērtēt citādu viedokli, ar it kā pragmatismā slēptu, trulu neizpratni, kas tiek transformēta skaistā, sevis pašslavināšanas retorikā, tā maskējot patieso situāciju, savu ideju seklumu un ideālu mietpilsonisko aprobežotību.

Tā rezultātā reālpolitikā vēl joprojām toni nosaka varaskāri intriganti, mahinātori un brutāli ciniķi, kuri uzskata vēlētājus par aprobežotām un viegli manipulējamām personām, politbiznesmeņi, kuriem personīgā labklājība ir daudzkārt svarīgāka par morāles normām, par humānisma principiem.

Paradoksāli, ka, to apzinoties, skarbi kritizējot, mūsu sabiedrība joprojām turpina masveidā producēt politiķus, kuri iekāro varas privilēģijas, kuriem patīk blefot par tautas interesēm, pašiem sevi dēvēt par vēlētāju gribas paudējiem, bet faktiski viņi rūpējas vienīgi par personisko labklājību, praktizē selektīvu morāli, ignorē vispārcilvēciskās vērtības.

Vai mūsdienu apstākļos tomēr ir iespējams rast sociāli aktīvus cilvēkus – godavīrus un godasievas, kuriem var uzticēt ne tikai varas pilnvaras, bet kuri arī tālāk attaisnos šo uzticību, nesavtīgi rūpējoties par visas sabiedrības interesēm, par tautas vajadzību iespējami labāku apmierināšanu?!

Meklējot pozitīvu atbildi uz šo jautājumu, piedāvāju izmantot pašreiz notiekošās informatīvās un komunikatīvās revolūcijas dotās iespējas, kad informācijas apjoms aug ģeometriskā progresijā, kad tā tiek arvien vairāk personalizēta, kad mēs aizvien vairāk uzzinām viens par otru, publiski atklājam savas personības struktūru – sava kā indivīda un sociālā subjekta īpašību kopumu.

Vadošo lomu spēlē strauji augošā globālā tīmekļa ienākšana mūsu ikdienā, visaptverošā informācijas digitalizācija, mājas internetelektronika (internetizācija), video reģistrācijas un, biometrijas totāla izplatība, Google brilles, nano un androidtehnoloģijas. Tiek veidotas un pastāv plašas datubāzes par katru sabiedrības locekli (sākot no sociālajos tīklos un dažādos valsts reģistros uzkrātās informācijas, beidzot ar banku un citu komercsabiedrību datubāzēs un pat specdienestu dosjē reģistrēto informāciju).

Šāda no sabiedrības puses nepilnīgi kontrolētas, sensitīvas informācijas masveida uzkrāšana pašreiz draud izvērsties par demokrātiskās sabiedrības sagraušanas līdzekli, kad dzīvē realizēsies Dž. Orvela pravietiskā vīzija par totalitāru valsts iekārtu, kuras iezīmes mēs šodien redzam daudzās, uz demokrātijas statusu pretendējošās valstīs.

Tādēļ šo objektīvo, modernās sabiedrības attīstības dominanti vajag ielikt tautvaldības rāmjos, kad šādas personificētas informācijas vākšanu, uzkrāšanu un izmantošanu ierobežo un nosaka strikta juridiskā bāze, izsvērti normatīvie akti un attiecīgi izstrādātas procedūras. Tātad viss tiek organizēts un notiek atklāti, caurspīdīgi, ciešā atbilstošo sociālo institūciju uzraudzībā un saskaņā ar tautas brīvi pausto gribu, sabiedrības akceptu, cilvēkiem apzinoties šādas rīcības sociālo nepieciešamību un lietderību.

Tikai tā var tikt radīti nepārvarami šķēršļi personalizētās informācijas nesankcionētai izmantošanai nolūkā pretlikumīgi ietekmēt sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņēmējus (viņiem uzspiežot savas savtīgās intereses, spekulējot ar viņu vājībām vai pat šantažējot, uzpērkot). Vitāli svarīgi ir saprast, ka, nenodrošinot sabiedrības kontroli pār atsevišķu indivīdu raksturojošās, personīgās informācijas vākšanu, akumulēšanu un izlietošanu, mēs faktiski atstājam atvērtas (plaši atveram) durvis tās nesankcionētai izmantošanai atsevišķu sociālo subjektu interesēs, t.i., antisociāliem mērķiem (ietekmēšanai, izspiešanai, korupcijai, u.tml. manipulācijām).

Saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības gribu organizēta, atsevišķu sabiedrības locekļu personības raksturojošas informācijas akumulēšana un tās tālāka, mērķtiecīga, sabiedrības interesēm atbilstoša, izmantošana spētu radīt drošu barjeru pie varas grožiem nokļūt gadījuma cilvēkiem, bezprincipu karjeristiem, demagogiem, biznespolitiķiem, kuri, rūpējoties par personīgo labumu, nerēķinās ar sabiedrības vajadzībām, tādēļ tikai formāli esot tautas pilnvarotiem pārstāvjiem, tās interešu paudējiem.

Lai nodrošinātu šādu pieeju politiskajā darbībā iesaistītu (gatavu iesaistīties) cilvēku izvēlē un atlasē, nepieciešams tiesiskā veidā paredzēt, ka visi šādi indivīdi brīvprātīgi piekrīt savu personību raksturojošu informāciju nodot sabiedrības rīcībā, publicēt to (tautai taču ir visas tiesības zināt, kādiem cilvēkiem tā uzticas, kam tā deleģē savas pilnvaras!).

Vienlaicīgi būtu jādiferencē publiski pieejamās informācijas apjoms un tās aspekti, ņemot vērā pretendenta politiskā posteņa nozīmīgumu – jo augstāka līmeņa politiķis vai amatpersona, jo plašāka, izsmeļošāka, detalizētāka informācija par viņu ir publiski pieejama. Tā uz pilnīgas brīvprātības pamata varētu veidoties atsevišķu cilvēku kategorijas, kuras, atbilstoši savas atklātības (līdz ar to arī atbilstības) pakāpei un personības kvalitātei, var (ir tiesīgas) pretendēt uz attiecīgo tautvaldības hierarhijas līmeņa posteni.

Šāda pieeja arī atbilst un izriet no sociālās evolūcijas objektīvās prasības jebkuram indivīdam apzināt sevi kā sociālu subjektu, kā personību, kura ar savu unikālo īpašību kopumu, mijiedarbojas ar visu sabiedrību, savstarpēji bagātinoties, nevis tiecoties un izvēloties iet pa vieglāko, ierastāko, ērtāko – infantīlisma un sociālā parazītisma ceļu.

Ja cilvēks grib iesaistīties politiskajā darbībā, viņam jārēķinās, ka kļūst par publisku personu, kuras objektīvs, daudzaspektu izvērtējums ir pieejams sabiedrībai, un tā preventīvi zina, ko no attiecīgā indivīda var sagaidīt (ja kaut kādu motīvu vadīts viņš nevēlas par sevi pieejamo informāciju publiskot, viņš spiests izvēlēties citu nodarbošanās veidu!).

Neloloju ilūzijas, ka politiskajai elitei, kūtro cilvēku vairākumam, kuri ir pratuši adaptēties manipulējamās demokrātijas vidē un tāpēc guvuši zināmas privilēģijas, stāvokli sabiedrībā, šeit izklāstītā pieeja būs pieņemama, jo tā taču pašos pamatos apdraud pastāvošos un viņu pašu akceptētos spēles noteikumus.

Tomēr autors cer, ka šeit izklāstītais, diskutablais viedoklis varētu rosināt meklēt efektīvāku šobrīd vērojamās uzticības krīzes politiķiem risinājumu, rast iedarbīgāku briestošā konflikta starp vēlētājiem un to interešu pārstāvjiem novēršanas metodi.

Lai Dievs dod mums visiem spēju apzināt, uztvert patiesas demokrātijas iedīgļus, spēju izjust un ņemt vērā atgriezenisko saiti starp savām un sabiedrības vajadzībām, tādējādi ierobežojot savu egocentrismu, dodot adekvātu pienesumu valsts un individuālo interešu konsolidācijā un to apmierināšanā!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...