Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem mums, dažiem domubiedriem, ņēma un pieriebās nekauņas, kuriem šķita, ka ne jau viņiem rakstīti likumi un ka invalīdu stāvvietas ierīkotas tikai tāpēc, lai pašiedomātajiem dzīves saimniekiem savas pietiekami veselīgās un labi barotās miesas nevajadzētu staipīt dažus liekus desmitus metrus līdz ieejai kārtējā iepirkšanās paradīzes filiālē.

Dažu mēnešu laikā mēs sabiedrībai pastāstījām par pāris simtiem šo, manuprāt, klaji derdzīgo radību, iespēju robežās minot visus pieejamos datus par katru konkrēto indivīdu, tostarp par viņa/viņas dzīvesvietu, īpašumiem, darbu, uzņēmumiem, amatiem, līdzšinējo autovadītāja pieredzi, nodarbošanos utt.

Ticiet vai ne, bet dažu mēnešu laikā pasākums noslēdzās ar to, ka šo nekauņu masa pierāvās pietiekami, lai lasītāju iesūtīto fotoattēlu straume pārvērstos mazā tērcītē un pēc tam izsīktu pavisam, - un ne tāpēc, ka būtu mazinājies ar fotokameru aprīkotu telefonu skaits, bet tāpēc, ka strauji saruka "galvas invalīdu" skaits.

Nu jau viss atkal ir vecajās sliedēs, par ko uzskatāmi liecina portālu "aculiecinieku" sadaļas, taču stāsts ir nevis par to, kas ilgtspējīgāks - nekaunība vai tās apkarošanas metodes, bet gan par pašu nekauņu un to vērotāju reakciju.

Un tātad - klasiskais gadījums: liels portāls publicē attēlus ar pietiekami "biezu" vai pat ļoti "biezu" auto: vējstiklā nav ne vēsts no invalīda kartes, bet vadītājs vienalga nav spējis turēties pretim kārdinājumam savu braucamo novietot invalīdu stāvvietā.

Kas tālāk? Ja pieķerts ir arī pats vadītājs, viņš paretos gadījumos ir pietiekami godprātīgs, lai paziņotu, ka jūtas vainīgs, ļoti atvainojas, ir gatavs samaksāt sodu un nekad tā vairāk nedarīs. Un patiešām - vismaz manā praksē nav bijis gadījuma, kad šāds publiskais vainas nožēlotājs invalīdu stāvvietā būtu pieķerts vēlreiz.

Savukārt pārējie sākumā klusē un iedomājas, ka ir palīduši zem neredzamību garantējošās burvju cepures, bet pēc tam, saprotot, ka tā vis nesanāks, sacenšas dažādu atrunu izgudrošanā: atkarībā no nekaunības pakāpes no "kas jums par daļu? jūs taču neesat policija! un paši jūs auto invalīdu stāvvietās nekad neliekat? to kāds ir pasūtījis!" līdz "nekādu ceļazīmi es tur neredzēju! tas nemaz neattiecas uz mani! man bija svarīga situācija! es tikai uz mirklīti! mašīna invalīdu stāvvietā ir tikai daļēji".

Tāpat tradicionāli atšķirīgi vienmēr ir arī attiecīgā raksta komentētāju viedokļi. Ir viena grupa, kurai viss ir skaidrs - ja reiz likums skaidri nosaka, ka šīs stāvvietas ir tikai un vienīgi invalīdiem un tikai un vienīgi ar speciālo invalīda karti, tad par ko gan vēl runāt? Ja likums ir nepārprotams, to pārkāpt nedrīkst neviens - neatkarīgi no tā, pie kādas nekauņu sugas viņš pieder un cik daudz viņam ir draugu un atbalstītāju.

Un tad ir otrā suga - tā, kurai ir uz pirkstiem skaitāmi, kaut dažnedažādās formās izteikti "argumenti".

Pirmkārt, tiem invalīdiem (vārds "plukatas" parasti paliek neizteikts, bet ir skaidri nojaušams) tak nemaz nav mašīnu.

Otrkārt, notikušais jāskata kontekstā - tās stāvvietas tak parasti ir tukšas un šoreiz šis auto tur nevienam netraucē.

Treškārt, ko vispār var ņemties par sīkumiem, kad visapkārt tak notiek daudz kas briesmīgāks?

Ceturtkārt, runa ir nevis par rakstītām normām, bet gan par ētiku - un to var izvērtēt tikai profesionāli, atzīti ētikas vērtētāji.

Piektkārt, gan jau tie, kas nekauņu nofotografēja, aprakstīja un tagad kritizē, paši nav ne par matu labāki.

Sestkārt, pastāstīt sabiedrībai par konkrēto nekauņu - tas ir viņa svēto tiesību pārkāpums un viscaur amorāla rīcība.

Es nevaru te nesaskatīt ļoti precīzu analoģiju ar visu to, kas pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā noticis saistībā ap žurnāla "Ir" komentētāju, pazīstamo pamācītāju žurnālistu ētikas jautājumos Paulu Raudsepu.

Analoģija precīza - faktiski viens pret vienu. Šī kunga darbavietas ētikas kodeksā skaidri un nepārprotami ierakstīts - žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus no personām, par kurām viņš veido materiālus. Tātad - ja gribi par kādu rakstīt, tu nedrīksti no viņa naudu! Vai nu raksts - vai nu nauda.

Invalīdu stāvvietu cienītāji uz likumos ierakstīto nospļaujas, un tieši tā attiecībā uz savu paša kodeksu rīkojies arī minētais kungs, pēdējā gada laikā no Latvijas Bankas par dažādiem maksas pakalpojumiem saņemot 1800 latu, taču bez kādiem kompleksiem tieši Bankas prezidenta pārvēlēšanas rītā nopublicējot par viņu rakstu savā žurnālā.

Kungs tiek pieķerts tāpat kā vidusmēra invalīdu stāvvietu cienītājs un tieši tāpat vispirms iemēģina "neredzamo cepuri" - sak, ja klusēšu un izlikšos, ka tas nemaz neesmu es, kazi, viss izbeigsies pats no sevis.

Kad neizbeidzas, pieķertais kungs sāk taisnoties gluži kā tāds vidusmēra invalīdu stāvvietu cienītājs no tās sugas, kas pat nemēģinās nokaunēties un atzīt vainu, - ar pēc būtības tiem pašiem argumentiem.

Par savu ētikas kodeksu un tajā skaidri noteikto - ja gribi par kādu rakstīt, neņem no viņa naudu! -, protams, ne vārda; tā vietā skaidrojumi par to, ka vispār tas ir nevis "materiāls", bet "publikācija ir analīze - ziņu žanra raksts", ka tajā vērojama "žurnālistikas standartu ievērošana", ka tajā "pirmo reizi publiski parādās informācija" par to un vēl šito.

Bet, kas attiecoties uz naudiņu, ko kungs saņēmis no aprakstītā kunga iestādes, - tie taču "ir tāda veida darbi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju". Nu, un tie, kas viņam ko pārmetot, lai paši paskatoties spogulī.

Tiktāl - gandrīz viens pret vienu tāds tipisks invalīdu stāvvietu cienītājs ar tipiskajiem skaidrojumiem. Un arī komentētāju reakcija - līdzīga tai, kas vērojama pēc kārtējā fiziski spraunā, bet nekaunīgā pseidoinvalīda fiksēšanas.

Vienai daļai ir pārliecība, ka, ja kas kādā normatīvā aktā ierakstīts, tad neatkarīgi no konkrētā indivīda atsaldētības un nekaunības pakāpes tas arī jāpilda bez kādām diskusijām, savukārt otriem - tradicionālie attaisnojumi par to, ka "ir gana īstu problēmu, nevajag tās izgudrot" un ka ir darīšana ar "nepamatotu skaļu retoriku" un "nepamatotiem uzbrukumiem par angažētību".

Taču ir arī divas būtiskas atšķirības, kuru pieminēšanas dēļ tad arī uzskatu par nepieciešamu šim konkrētajam gadījumam pievērsties jau otro nedēļu pēc kārtas.

Pirmkārt, Raudsepa gadījumā savu automašīnu invalīdu stāvvietā nav nolicis un tagad nekādu savu vainu nesaskata ikdienišķs pabiezs nekauņa.

Var teikt, ka šajā gadījumā savu automašīnu invalīdu stāvvietā šķērsām ir iemetis Invalīdu asociācijas galvenais runātājs - kā rutks vesels indivīds, kurš līdz šim ir ne tikai uzdevies par invalīdu tiesību aizstāvi un cerību, bet arī daudzus gadus šķietami sirdsšķīsti apkarojis visus nekrietnos invalīdu tiesību aizskārējus.

Vēl vairāk - personisko komfortu augstāk par visu pasaulē turošajiem pseidoinvalīdiem var pārmest daudz ko, bet ne tādu grūti iedomājamu nekaunību un liekulību, ka viņi paši būtu pieņēmuši un citiem uzspieduši noteikumus par invalīdu stāvvietu izmantošanu, skarbi sunot to pārkāpējus, bet personisko miesu labsajūtas vārdā paši šos noteikumus pārkāpuši uz nebēdu.

Taču Raudsepa kungs ir rīkojies tieši tā - jo neviens "no augšas" viņam viņa ētikas kodeksu nav uzspiedis; tieši pretēji - viņš ir gan akcionārs un padomes priekšsēdētājs žurnāla "Ir" izdevniecībā, kas tad arī pašu pieņemtajā kodeksā ierakstījusi "neņem naudu no tiem, par kuriem raksti", gan vēl arī Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs.

Labi, viena konkrēta cilvēka individuālā divkosība un gatavība pēc pieķeršanas meklēt jebkādus attaisnojumus primitīvas mantkārības un liekulīgas morāles diktētai rīcībai vēl mūs tā kā nevarētu pārsteigt. Taču ir vēl otra būtiskā atšķirība no tāda klasiska pieķerta invalīdu stāvvietu cienītāja gadījuma - jo runa nav par vienu pašu Raudsepu.

Ja papētīsiet lasītāju komentārus pie rakstiņa par vidusmēra "galvas invalīdu", jūs labi saprotamu iemeslu dēļ neatradīsiet gandrīz nevienu cilvēku, kurš uzskatu, ka pastāv tāds vai cits pamatots iemesls, kāpēc viens veselīgs nekauņa var arī novietot savu automašīnu invalīdu stāvvietā vai kāpēc šādi gadījumi nav normāla cilvēka uzmanības un rūpju vērti, būtu gatavs pārstāvēt un aizstāvēt ar savu vārdu un uzvārdu. Jo viena lieta, ko tu raksti nosacīti anonīmi, otra - kādas vērtības tu deklarē publiski.

Cita lieta - mūsu Invalīdu asociācijas runasvīra gadījums. Jau vairākas dienas sociālajā tīklā "Twitter" var lasīt faktiski bezprecedenta dubultmorāles un liekulības pašatmaskošanās izpausmes, ar ko nāk klajā nevis kaut kādi anonīmie "komentatori", bet cilvēki, kas līdz šim ir, turpinot mūsu līdzību ar invalīdu stāvvietām, sekmīgi pozicionējušies kā invalīdu tiesību aizstāvji, bet nu savā ierastajā skaļumā metušies aizstāvēt "savējo", kurš pieķerts, tā sacīt, ar vēl kūpošu izpūtēju.

Baiba Strautmane, Nellija Tjarve (Ločmele), Anda Burve-Rozīte, Indra Sprance - sarakstu varētu vēl turpināt. Ir tiešām šokējoši tas, ar kādu dedzību personas, kas iepriekš bijušas pazīstamas kā visādu lielu un mazu mafiju principiālās pretinieces un pareizo vērtību skaļas mācītājas, nu acu priekšā ir gatavas atteikties no jebkādiem iepriekš deklarētajiem principiem, lai tikai atrastu kaut jel kādu attaisnojumu iekritušajam "pašu mafijiņas" biedram.

Ētikas kodekss? Mūsu kodekss? Kāds kodekss? Kas tas tāds? Šķiet, neviena no minētajām kundzēm neko tādu nav ne redzējušas, ne dzirdējušas, - tā vietā viņas pašas ar savu vārdu, bez kādas kautrēšanās un kaunēšanās ir gatavas apliecināt, ka gadījumā, kad invalīdu stāvvietā braucamo iemet "savējais" nekauņa, pareizi ir runāt nevis par šo pilnīgi konkrēto pārkāpumu un konkrētā nekauņas vainu, bet gan par "angažētiem uzbrukumiem" un "izgudrotām problēmām", par "publisku retoriku" un "tekstu vērtēšanu".

Nez vai kāds invalīdu stāvvietu cienītāju anonīmais aizstāvis ciniskumā pārspēs "Ir" galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Ločmeli), kura kādā "Twitter" ierakstā pašas ētikas kodeksa kontekstā faktiski apliecina: jā, it kā jau ētikas kodeksā ierakstīts, ka, ja par kādu raksti, tu nedrīksti no viņa pieņemt naudu, bet tas taču nekādā gadījumā nevar attiekties uz "savējo" Paulu Raudsepu, kura raksts ir "sakarīga analīze ar kritiku un dažādiem viedokļiem". Sak, ja raksti tādu "sakarīgu" rakstu (un, protams, esi "savējais", nevis no tiem citiem - "angažētajiem žurnālistiem"), - kamp droši, cik dod!...

Lai cik tas nešķistu dīvaini, šim stāstam tomēr, manuprāt, ir labas beigas. Pirmkārt, nez vai īstie invalīdu stāvvietu cienītāji spēs sekmīgi pārņemt ločmeļu un strautmaņu izsmalcinātos argumentus. Otrkārt, nez vai viņi, pat izlasījuši šo stāstu un iedvesmojušies no Raudsepa kunga piemēra, metīsies pieprasīt sev tiesības izstrādāt jaunus invalīdu stāvvietu izmantošanas noteikumus un tad ķersies pie "ne savējo" riebekļu apkarošanas.

Un, treškārt, paši to negribot, raudsepi, strautmanes un tjarves ir par sevi un savu ētikas izpratni atklājuši pietiekami daudz, lai katru reizi, viņiem ķeroties pie pareizās ētikas mācīšanas, mēs atcerētos šo gadījumu, bet katru reizi, lasot vai klausoties viņu "analīzes", atcerētos viņu pamatdomu - ja mēs un mūsējie kaut ko "sakarīgi analizējam", tad mēs drīkstam no "sakarīgi analizētā" ņemt naudu par kaut ko un vēl arī šito, lai nu kas tur būtu sarakstīts mūsu kodeksos, bet, ja kāds no mūsējiem iekritīs, mēs paši viņu arī izvērtēsim, bet jūs ar savām "izdomātajām problēmām" atšujieties!

Tik daudz viņi ar savu netīšo pašatmaskošanos ir panākuši jau tagad, un par nebijušu šo divkosības parādi nepadarīt. Un tas jau ir tīri labi.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...