Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, būs pēdējās simtgades lielākās pārmaiņas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tā ietvaros tiks likvidēts pilsētu sadalošais dzelzceļa uzbēruma valnis, pilsētas audumā integrētas degradētas un nepilnīgi izmantotas teritorijas, veidoti Rīgas vēsturiskā centra paplašinājumi Maskavas priekšpilsētas virzienā un radīta jauna, būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu.

Centrā iecerēto pārbūvju mērogu un nozīmīgumu var salīdzināt ar 1856.-1857. gadā pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko vadībā izstrādāto Rīgas pilsētas plānu, kas paredzēja vēsturisko nocietinājumu nojaukšanu, vaļņu ietverto pilsētas daļu savienojot ar plašajām priekšpilsētām, bet līdz tam neapbūvētajā teritorijā ap kanālu izveidot bulvāru loku ar tajā izvietotām brīvstāvošām sabiedriskām ēkām. Šo pārmaiņu rezultātā mēs pazīstam Rīgu kā Ziemeļvalstu metropoli, kuras arhitektūras kvalitātes ir novērtētas starptautiski, 1997. gada 4. decembrī iekļaujot Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

2016. gada 7. jūlijā tika izsludināts atklāts starptautisks metu konkurss "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere", iepirkuma ID Nr. EDZL-2016/3, kura konkursa priekšmets ir "apbūves mets, kas atspoguļo kompleksu Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla un Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu telpiskās attīstības koncepciju. Konkursa metam ir jāietver Rīgas pasažieru stacijas pārbūves un paplašināšanas funkcionālie un arhitektoniskie risinājumi, Rail Baltica tilta pār Daugavu arhitektoniski konstruktīvais dizains, konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi".

Konkursa nolikumā īpaši atzīmēts, ka "galvenā ēku funkcija ir veidot vienotu, multimodālu un multifunkcionālu transporta mezglu, kas nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu efektīvu darbību un savienojamību. Papildus citām funkcijām centrālā dzelzceļa stacija kalpo kā pilsētas atpazīstamības objekts”.

2016. gada 28. novembrī, noslēdzoties konkursam, žūrija, kuras sastāvā bija tādi starptautiski atpazīstami arhitekti un pilsētplānotāji kā Julia Bolles-Wilson, Jonathan Kendall, Latvijas arhitekti Andis Sīlis, Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas būvvaldes, Satiksmes ministrijas, Eiropas dzelzceļa līniju un VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāvji, piešķīra divas 2. vietas — darbiem R210G1A6 un SMXL2022, "dodot iespēju pasūtītājam sarunu procedūras laikā pārliecināties par iespēju pielāgot un uzlabot konkrētos risinājumus atbilstoši konkursa mērķim, kā arī akcentējot plašāku pilsētvides transformācijas nepieciešamību”.

Žūrija īpaši uzsvēra: "20. un 21. gs. pārveidojumi Centrālajā stacijā un stacijas laukumā nav radījuši pievilcīgu pilsētbūvniecisku ansambli Eiropas pilsētu kontekstā. Šis konkurss dod iespēju Rīgas stacijai atgūt vietzīmes statusu. Žūrija atzīmē, ka būtu nepieciešams atbrīvot stacijas pulksteņa torni no vēlākajiem uzslāņojumiem, izveidojot to kā vietējo akcentu un iekļaujot to pārliecinošā Rīgas stacijas telpiskajā kompozīcijā. [...] Nepieciešams, lai stacijas pārbūves un stacijas laukuma reorganizācijas rezultātā mainītos ne tikai pati ēka, bet arī pilsētvide, kuras kvalitāte ir svarīga no pilsētas attīstības viedokļa [...] žūrija uzskata, ka šī ir unikāla iespēja ar uzbēruma demontāžu un esošās stacijas pārveidi panākt būtiskus uzlabojumus publiskajā ārtelpā — stacijas laukumā un to ietverošo ēku arhitektoniskajā kvalitātē."

2017. gada 15. februārī notikušās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdes laikā padomes locekļi savā lēmumā atkārtoti norādīja:

1) pēc iespējas piesaistīt visu godalgoto arhitektu komandas, nolūkā radīt sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu;

2) ņemt vērā konkursa žūrijas ieteikumus par pirmo četru vietu ieguvēju sniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz publiskās ārtelpas izmantošanas risinājumiem, iespēju robežās konsultējoties ar žūrijas pārstāvjiem;

3) pievērst uzmanību arhitektūras un dizaina kvalitātei;

4) izveidot neatkarīgu, dažādas institūcijas pārstāvošu speciālistu padomi, nolūkā jautājumu risināt kompleksi, nodrošināt iesaistīto pušu līdzdalību, operatīvu informācijas un viedokļu apmaiņu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.

Līdz šim dialogs nav noticis. Žūrijas lēmums un rekomendācijas tiek ignorētas. Netiek uzklausīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes viedoklis. Pastāv pamatotas bažas, ka aizbildinoties ar saspringtajiem projekta termiņiem un attiecināmām izmaksām, tiks iegūts Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides kvalitāti neveicinošs risinājums, tiks ignorēta iespēja kompleksai konkursa teritorijas attīstībai.

Apvienība O+R+V+E+L, metu konkursa darba SMXL2022 autori, vēršas pie sabiedrības interešu pārstāvjiem, savas jomas profesionāļiem, kuru tiešā pārraudzībā ir Rail Baltica notiekošie procesi, aicinot pēc iespējas ātrāk veidot neatkarīgu dažādas institūcijas pārstāvošo speciālistu padomi, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanu saskaņā ar konkursu labas prakses nolikumu. Mēs aicinām ievērtēt konkursa žūrijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes atzīmēto, ka "ievērojama apjoma ES fondu, valsts un pašvaldības finanšu resursu izlietojumam jānotiek sabiedrības interesēs un sociāli atbildīgi".

Šāda mēroga projekti 21. gadsimtā nav attīstāmi bez publiskās, privātās partnerības principiem. Vēl jo mazāk — bez tiešas sabiedrības līdzdalības. Apvienība O+R+V+E+L no savas puses izsaka gatavību piedalīties jaunizveidotās institūcijas organizētās pārrunās, prezentēt projekta risinājumus plašākai sabiedrībai, veikt skaidrojumus par projekta risinājumiem, kā arī veicināt optimālu, finansiāli pamatotu lēmumu pieņemšanu.

Apvienība O+R+V+E+L uzskata, ka Rail Baltica projekta arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, lai saglabātu un vairotu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Šādi risināmi iegūstami vien atklāta, sabiedrībai pieejama un caurskatāma attīstības projekta ietvaros.

* Pēteris Bajārs, OUTOFBOX valdes loceklis

Līva Nordmane, RUUME Arhitekti prokūriste

Guntis Zīlis, Vektors T direktors

Elmārs Daniševskis, E. Daniševska birojs valdes loceklis

Ģirts Runis, Landshape valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...