Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par propagandu, terorismu un valsts interesēm

Jānis Riņķis, sabiedrisko attiecību speciālists
16.11.2015.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti žēl, ka šis viedoklis ir jāraksta tieši šajā laikā, taču diezin vai atradīšu vēl piemērotāku brīdi, lai parunātu par jautājumiem, kas mani kā pilsoni pēdējā laikā uztrauc. Runa, protams, ir par propagandu, patriotismu, hibrīdkariem un terorismu. Un to, kā mēs pašā valsts svētku priekšvakarā raugāmies uz Latvijas valsts interesēm visu šo pasaules notikumu kontekstā.

Tieši pirms astoņiem gadiem ap šo pašu laiku es uzrakstīju rakstu „Smadzeņu skalošana ir valsts pienākums”, mēģinot runāt par patriotisma ieaudzināšanu pilsoņu un pārējo Latvijas valstspiederīgo apziņā. Problēma, par kuru tolaik polemizēju, bija saistīta ar mūsu attieksmi pret Latvijas valsti kā tādu, un to, kāpēc ir tik daudz cilvēku, kuri, būdami Latvijas pilsoņi, ar šo valsti nelepojas.

Mans skaidrojums tolaik bija tāds, ka valsts vienkārši nenodarbojas ar pilsoniskās apziņas jautājumiem, atstājot tos pašplūsmā. Neslēpšu, ka jau tobrīd māca šaubas – šāda attieksme pret valstiskuma ideoloģiju ne pie kā laba nenovedīs. Un par lielu nožēlu tieši tas arī ir noticis. Valsts dominējošo lomu jautājumos, kas Latvijai ir vai nav labi, tagad ir ieņēmušas citas valstis. Pareizāk sakot, citu valstu ietekmes aģenti, kuri apzināti vai neapzināti veido tādu sabiedrisko domu, kādu vajag nevis Latvijai, bet gan kādam citam.

„Troļļi” ir visiem – izņemot mūs!

Ļoti daudz tika runāts par Krievijas „troļļiem” un „troļļu fermām”, kas spieto ap sociālajiem tīkliem un nodarbojas ar „Kremļa propagandas” izplatīšanu Latvijas teritorijā. Bija pat vesela rakstu sērija par „pašaizliedzīgo žurnālisti”, kas naivi devusies darbā uz „troļļu fermu”, domādama, ka piesakās „normālā darbā”. Taču izrādījies, ka viņai, lūk, nācies strādāt par propagandisti Maskavas interesēs.

Protams, neviens no tiem, kas par šo problēmu rakstīja, jau nepapētīja, kas tā tāda par „pašaizliedzīgo žurnālisti”, kurai pēkšņi nākusi atskārsme, ka darīt kaut ko savas valsts interesēs (pat, ja tā ir propagandas taisīšana) ir kaut kas nosodāms. Krievijā gan šo jautājumu papētīja un izrādījās, ka „pašaizliedzīgā žurnāliste” ir vienkārši parasta „stipendiāte” vienā no tām valstij naidīgajām organizācijām, kuras savulaik izlūkdienesti palūdza no Krievijas aizvākties. Par to, protams, pie mums neviens nerakstīja, jo šo faktu taču bija atklājuši melīgie „Kremļa propagandas” kanāli.

Pieņemsim, ka tā arī ir. Taču, ja mēs uz šo pašu situāciju raugāmies no Krievijas valstiskuma viedokļa, tad tur nekā nosodāma nav. Tādas „troļļu fermas” ir Krievijas ārpolitikas instruments, kas pilda noteiktas funkcijas – veido tādu vai citādāku Krievijas valstij vajadzīgo sabiedrisko domu. Kā pašā Krievijā, tā arī ārpus tās robežām. Turklāt nav nekāds noslēpums, ka apmēram tādas pašas „troļļu fermas” ir gan ķīniešiem, gan amerikāņiem. Tikai par tām gan nezin kāpēc neviens neko neraksta. Laikam tāpēc, jo tās ir „labās fermas”, kurās mitinās toleranci un demokrātiskās vērtības izplatošie „troļļi”, kurus par „troļļiem” tā īsti nemaz nevar saukt, jo viņi nodarbojas ar visa veida „pētniecībām”.

Runājot par Latviju šajā kontekstā, man rodas cits jautājums, kāpēc mums Latvijā vēl nav šādas „troļļu fermas” un „pētnieki”, kas paustu tādu viedokli, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij? Kāpēc mēs domājam nevis ar savām, bet gan svešu valstu finansētu ietekmes aģentu galvām? Vai tad amerikāņu, angļu vai kādu citu „sabiedroto” izlūkdienesti ar savu „troļļu” darbību ir Latvijai mazāk kaitīgi par „Kremļa propagandas” kanāliem?

Tiem, kuri vēl to nezina, varu atklāt kādu rūpīgi glabātu ģeopolitikas noslēpumu, kurš acīmredzot nav zināms (vai kuru negrib zināt) daļa Latvijas politiskās elites. Jebkuras valsts izlūkdienesti un ar tiem saistītās vai to finansētās organizācijas vienmēr strādā tikai un vienīgi SAVAS VALSTS interesēs. Sevišķi, ja šī valsts sevi uzskata par impēriju.

Tas, ka ASV intereses pirms ceturtdaļgadsimta sakrita ar Latvijas neatkarības atgūšanu, vēl nenozīmē, ka tagad viņi labprāt te neparisinās kaut kādas savas ģeopolitiskās problēmas uz mūsu rēķina. Tāpat, kā tas notika Ukrainā vai Gruzijā. Un otrādi. Tas, ka Putins sēro par PSRS bojāeju, vēl nenozīmē, ka Krievija mūs obligāti vēlas jau tuvākajā laikā iekarot un ka mums tāpēc nevar būt nekādu ekonomisku vai cita veida attiecību ar šo valsti. Sevišķi, ņemot vērā to, ka pie mums dzīvo tik daudz krievu, kuri saprot abas mentalitātes, abas kultūras, un arī daudzas citas lietas, kuru dēļ mēs ar viņiem esam daudz tuvāki, nekā ar tiem, pret kuriem cīnījās tikko nosvinētais Lāčplēsis.

„Solidaritātes” un „tolerances” jaunā cena

Iedomājieties situāciju, kad pie jums atnāk kāds un piedāvā sariebt kaimiņam, lai sabojātu ar viņu attiecības. Savukārt „pateicībā” par šo pakalpojumu saņemt „iespēju” savā dzīvoklī uz nenoteiktu laiku izmitināt svešu cilvēku ārlaulības bērnus, par kuriem ir labi zināms, ka tie regulāri sagādā raizes visur, kur vien parādās. Jūs smiesieties par tādu piedāvājumu, bet tieši tas šobrīd ir noticis ar mūsu valsti.

Mēs esam bijuši „solidāri” un Eiropas interesēs ievērojami pabojājuši savas attiecības ar Krieviju. Tas mums ir atnesis konkrētus ekonomiskus zaudējumus. Tagad pateicībā par šo „solidaritāti” mēs esam saņēmuši „iespēju” Latvijā izmitināt bēgļus no tām valstīm, kurās plosās terorisms un kur šis terorisms tā vai citādāk ir reliģisko uzskatu sastāvdaļa. Kurš no bēgļiem ir vai nav terorists – to mēs nevaram zināt. Un, ja kādam vēl ir šaubas, tad pietiek palūkoties uz notikumiem Parīzē.

Var jau būt, ka šie konkrētie terora akti nav tiešā veidā saistīti ar bēgļu plūsmu. Taču pilnīgi skaidrs, ka nav nekādu iespēju kontrolēt, kurš caur šīm bēgļu masām ieradīsies Eiropā un tātad – arī Latvijā. Tas, kas pārsteidz, ka cilvēki, kuri pirms tam ar putām uz lūpām aizstāvēja bēgļu uzņemšanu mūsu valstī, tagad visi kā viens ir sociālajos tīklos solidāri „nokrāsojušies” Francijas krāsās.

Varbūt pietiek būt „solidāriem” ar visu plašo pasauli un padomāt arī par mūsu pašu interesēm? Varbūt sava galva būs labāks padomdevējs, nekā visu iespējamo emisāru, „stipendiātu” un „troļļu” paustās pārliecības par totālo toleranci?

P.S. Taisnības labad atzīšos, ka arī es biju viens no tiem, kurš sākumā skeptiski raudzījās uz bēgļiem, bet pēc tam tomēr noticēju, ka bēgļu uzņemšana ir laba lieta, jo „mēs taču palīdzam cilvēkiem!”. Un varbūt, ka tādā veidā kaut kā palīdzēsim arī Latvijas ekonomikai (ja jau reiz „valsts izmirst”). Taču tagad, raugoties uz to, kas notiek pasaulē, man rodas cits jautājums. Vai tik beigās nesanāks tā, ka Latvijas ekonomisko problēmu risinājums būs ekonomisko sankciju atcelšana pret Krieviju. Un nevis tādēļ, ka tās būs izrādījušās neefektīvas, bet gan tāpēc, ka tūlīt Eiropā parādīsies jaunas problēmas, kuras beigās var nākties risināt kopā ar krieviem. Var jau teikt visu ko, bet viens fakts gan ir nenoliedzams, proti, ka Krievija ir ne tikai pratusi likvidēt terorisma problēmu savas valsts teritorijā, bet vairāk vai mazāk efektīvi to pašlaik dara arī Sīrijā. Francijai diemžēl šādas pieredzes pagaidām vēl nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...