Iesaki rakstu: 
Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki un moralizējoši grafomāni cenšas kompensēt savas traumas, nerealizētību, zaudētās cerības un vēl sazin ko. Lai viņiem veicas, jo varu tikai priecāties, ja kādam rodas laba sajūta, apsaukājot mani.
Es te par priekšvēlēšanu aptaujām. Jā, es atzīstu, ka svētdien, 28. maijā LNT ziņu raidījumā publicētie Rīgas vēlētāju aptaujas rezultāti ir nākuši no "Latvijas Faktu" veiktā pētījuma. Tomēr te vietā būtu daži komentāri. Aptaujas lauku darbs jeb intervēšana notika laikā no 8. līdz 18.maijam. Pie kam vairāk nekā 80% interviju tika pabeigtas līdz 15.maija vakaram.
Pēdējās trīs dienas tika veltītas tam, lai iegūtu informāciju no gados jauniem cilvēkiem, kuri reti uzturas mājās dienā un arī vakaros. Tātad aptauja tika pabeigta desmit dienas pirms tās rezultātu publicēšanas LNT ziņu raidījumā. Ne es, ne "Latvijas Fakti" nebija plānojuši publicēt šīs aptaujas rezultātus, jo mēs visi labi apzinājāmies, cik strauji varētu mainīties sabiedriskā doma pēdējo divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām. Aptaujas rezultātus acīmredzot publicēja tās pasūtītājs cerībā palīdzēt savam klientam gūt labākus rezultātus Rīgas Domes vēlēšanās. Manuprāt, tas bija aplams lēmums, jo tas vairāk palīdzēja tām partijām, kas atradās zem 5% barjeras.
Tagad par katru no "kļūdaini" mērītajām partijām. ZZS būtu izcili rezultāti, ja vēlēšanas būtu notikušas 2017. gada janvārī. Katrā nākamajā mēnesī vēlētāju atbalsts ZZS strauji saruka, un pēdējā "Latvijas Faktu" aptaujā, kura tika veikta 29. un 30. maijā, par ZZS bija gatavi balsot ievērojami mazāk par 5% Rīgas vēlētāju. Šīs pēdējās aptaujas rezultāti ir daļēji publicēti manā tviterkontā 1.jūnija tvītos. ZZS saraksta līderis Armands Krauze nevienā aptaujā nespēja konkurēt ne ar M.Bondaru, ne ar V.Ķirsi vai J.Strīķi un kur nu vēl ar N.Ušakovu.
Par "Vienotību". No empīriskās socioloģijas viedokļa ļoti aizraujošs un noslēpumains stāsts. Vēl 2016. gada nogalē aptaujas rādīja, ka "Vienotība" var rēķināties ar 8% vēlētāju atbalstu Rīgas Domes vēlēšanās. Dažus mēnešu vēlāk "Vienotība" piedzīvo būtisku reitingu kritumu, un 2017. gada sākumā tas svārstās ap 2%. Vēlāk par saraksta līderi kļūst Vilnis Ķirsis, un ar Mārtiņa Bondara kampaņas stratēģu pūlēm Rīgas Domes vēlēšanu kampaņas žanrs pārtop par RD mēra amata kandidātu sacensību.
Tas nav nekas jauns, jo šo žanru 2009. gadā ieviesa A.Šlesera kampaņas autori, kas palīdzēja RD iekļūt N.Ušakovam, A.Šleseram un Ģ.V.Kristovskim. Aiz RD durvīm toreiz palika dinozauri - A.Ārgalis, J.Dinēvičs un J.Birks. Viņi pieļāva kļūdu, pakļaujoties A.Šlesera uzdotajam kampaņas žanram. Viņi nebija konkurētspējīgi ar Eiropas parlamenta deputātu un diviem Saeimas deputātiem, no kuriem viens bija eksministrs.
Atgriežoties pie "Vienotības", Vilnis Ķirsis diezgan sekmīgi padara M.Bondaru par savu donoru un soli pa solim audzē savu un līdz ar to arī jau sabrukušo "Vienotības" reitingu. Viņam izdevās.
Nu par "smago pasažieri" – Jauno konservatīvo partiju. Jā, aptaujā, kas tika veikta no 8. līdz 18. maijam, JKP saņēma 1,4% vēlētāju atbalstu. Partijai tolaik bija zema atpazīstamība, nebija kampaņas, partijai nebija skaidri fokusēta līdera, bija šur tur runājošais Bordāns, kaut kur par pirmo sauktā, bet grūti sadzirdamā Strīķe.
Nekādi neakcentētais partijas nosaukums, kuras logotips atgādina gan piecu latu banknoti, gan "Swedbank" vizuālās izpausmes. Nu, labi, JKP ozolam ir cita krāsa. Tas arī bija viss aptaujas lauku darba laikā. Ļoti līdzīgā situācijā dažus mēnešus iepriekš bija arī LRA/LA, jo martā par partiju bija gatavi balsot 2,9% vēlētāju, bet par M.Bondaru kā Rīgas mēru – 12%.
Mērķtiecīgas kampaņas rezultātā aprīlī LRA/LA reitings pārsniedza 10%. Mazliet vulgarizējot var sacīt, ka marta nogalē vēlētāji "sajūdza" kopā M.Bondaru un LRA/LA sarakstu. JKP gadījumā tas notika daudz vēlāk, vismaz krietni vēlāk par LNT publicētās aptaujas veikšanas laiku. JKP piedāvājumam pēdējā nedēļā bija izcila populistiska jauda, Ieva Akurātere radioreklāmās ar aicinājumu nepārdot valsti, nevaldāmie korupcijas apkarotāji Strīķe un Jurašs.
Nu, un pats pilsonis Bordāns. Ar visuresošās korupcijas klātbūtni izskaidrotā sociālā nevienlīdzība ir ļoti iespaidīgs manipulācijas instruments. Pēdējās 29.-30. maijā veiktās aptaujas dati skaidri parādīja, ka JKP pārvilina vēlētājus no Nacionālās apvienības un no LRA/LA. Šīs aptaujas rezultātu fragmentu publicēju savā tviterkontā ceturtdien, 1.jūnijā, tur ir redzamas partijas, kuras pēc divām dienām pārvarēs 5% barjeru. Tas bija jautājums par Rīgas mēra amata kandidātiem. Jautājumu par partijām nepublicēju, lai neizskatītos pēc izdabātāja.
Nu gan viss. Tā nebija taisnošanās. Nav, par ko.
* SIA Latvijas Fakti direktors
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
