Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki un moralizējoši grafomāni cenšas kompensēt savas traumas, nerealizētību, zaudētās cerības un vēl sazin ko. Lai viņiem veicas, jo varu tikai priecāties, ja kādam rodas laba sajūta, apsaukājot mani.

Es te par priekšvēlēšanu aptaujām. Jā, es atzīstu, ka svētdien, 28. maijā LNT ziņu raidījumā publicētie Rīgas vēlētāju aptaujas rezultāti ir nākuši no "Latvijas Faktu" veiktā pētījuma. Tomēr te vietā būtu daži komentāri. Aptaujas lauku darbs jeb intervēšana notika laikā no 8. līdz 18.maijam. Pie kam vairāk nekā 80% interviju tika pabeigtas līdz 15.maija vakaram.

Pēdējās trīs dienas tika veltītas tam, lai iegūtu informāciju no gados jauniem cilvēkiem, kuri reti uzturas mājās dienā un arī vakaros. Tātad aptauja tika pabeigta desmit dienas pirms tās rezultātu publicēšanas LNT ziņu raidījumā. Ne es, ne "Latvijas Fakti" nebija plānojuši publicēt šīs aptaujas rezultātus, jo mēs visi labi apzinājāmies, cik strauji varētu mainīties sabiedriskā doma pēdējo divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām. Aptaujas rezultātus acīmredzot publicēja tās pasūtītājs cerībā palīdzēt savam klientam gūt labākus rezultātus Rīgas Domes vēlēšanās. Manuprāt, tas bija aplams lēmums, jo tas vairāk palīdzēja tām partijām, kas atradās zem 5% barjeras.

Tagad par katru no "kļūdaini" mērītajām partijām. ZZS būtu izcili rezultāti, ja vēlēšanas būtu notikušas 2017. gada janvārī. Katrā nākamajā mēnesī vēlētāju atbalsts ZZS strauji saruka, un pēdējā "Latvijas Faktu" aptaujā, kura tika veikta 29. un 30. maijā, par ZZS bija gatavi balsot ievērojami mazāk par 5% Rīgas vēlētāju. Šīs pēdējās aptaujas rezultāti ir daļēji publicēti manā tviterkontā 1.jūnija tvītos. ZZS saraksta līderis Armands Krauze nevienā aptaujā nespēja konkurēt ne ar M.Bondaru, ne ar V.Ķirsi vai J.Strīķi un kur nu vēl ar N.Ušakovu.

Par "Vienotību". No empīriskās socioloģijas viedokļa ļoti aizraujošs un noslēpumains stāsts. Vēl 2016. gada nogalē aptaujas rādīja, ka "Vienotība" var rēķināties ar 8% vēlētāju atbalstu Rīgas Domes vēlēšanās. Dažus mēnešu vēlāk "Vienotība" piedzīvo būtisku reitingu kritumu, un 2017. gada sākumā tas svārstās ap 2%. Vēlāk par saraksta līderi kļūst Vilnis Ķirsis, un ar Mārtiņa Bondara kampaņas stratēģu pūlēm Rīgas Domes vēlēšanu kampaņas žanrs pārtop par RD mēra amata kandidātu sacensību.

Tas nav nekas jauns, jo šo žanru 2009. gadā ieviesa A.Šlesera kampaņas autori, kas palīdzēja RD iekļūt N.Ušakovam, A.Šleseram un Ģ.V.Kristovskim. Aiz RD durvīm toreiz palika dinozauri - A.Ārgalis, J.Dinēvičs un J.Birks. Viņi pieļāva kļūdu, pakļaujoties A.Šlesera uzdotajam kampaņas žanram. Viņi nebija konkurētspējīgi ar Eiropas parlamenta deputātu un diviem Saeimas deputātiem, no kuriem viens bija eksministrs.

Atgriežoties pie "Vienotības", Vilnis Ķirsis diezgan sekmīgi padara M.Bondaru par savu donoru un soli pa solim audzē savu un līdz ar to arī jau sabrukušo "Vienotības" reitingu. Viņam izdevās.

Nu par "smago pasažieri" – Jauno konservatīvo partiju. Jā, aptaujā, kas tika veikta no 8. līdz 18. maijam, JKP saņēma 1,4% vēlētāju atbalstu. Partijai tolaik bija zema atpazīstamība, nebija kampaņas, partijai nebija skaidri fokusēta līdera, bija šur tur runājošais Bordāns, kaut kur par pirmo sauktā, bet grūti sadzirdamā Strīķe.

Nekādi neakcentētais partijas nosaukums, kuras logotips atgādina gan piecu latu banknoti, gan "Swedbank" vizuālās izpausmes. Nu, labi, JKP ozolam ir cita krāsa. Tas arī bija viss aptaujas lauku darba laikā. Ļoti līdzīgā situācijā dažus mēnešus iepriekš bija arī LRA/LA, jo martā par partiju bija gatavi balsot 2,9% vēlētāju, bet par M.Bondaru kā Rīgas mēru – 12%.

Mērķtiecīgas kampaņas rezultātā aprīlī LRA/LA reitings pārsniedza 10%. Mazliet vulgarizējot var sacīt, ka marta nogalē vēlētāji "sajūdza" kopā M.Bondaru un LRA/LA sarakstu. JKP gadījumā tas notika daudz vēlāk, vismaz krietni vēlāk par LNT publicētās aptaujas veikšanas laiku. JKP piedāvājumam pēdējā nedēļā bija izcila populistiska jauda, Ieva Akurātere radioreklāmās ar aicinājumu nepārdot valsti, nevaldāmie korupcijas apkarotāji Strīķe un Jurašs.

Nu, un pats pilsonis Bordāns. Ar visuresošās korupcijas klātbūtni izskaidrotā sociālā nevienlīdzība ir ļoti iespaidīgs manipulācijas instruments. Pēdējās 29.-30. maijā veiktās aptaujas dati skaidri parādīja, ka JKP pārvilina vēlētājus no Nacionālās apvienības un no LRA/LA. Šīs aptaujas rezultātu fragmentu publicēju savā tviterkontā ceturtdien, 1.jūnijā, tur ir redzamas partijas, kuras pēc divām dienām pārvarēs 5% barjeru. Tas bija jautājums par Rīgas mēra amata kandidātiem. Jautājumu par partijām nepublicēju, lai neizskatītos pēc izdabātāja.

Nu gan viss. Tā nebija taisnošanās. Nav, par ko.

* SIA Latvijas Fakti direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...