Par Praidu, naidpilnajiem komentāriem, kurus ik dienas saņemu, un frankenšteiniem
Ralfs Eilands19.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar biju Riga Pride. Gan gājienā, gan uzstājos noslēguma koncertā. Līdzīgi kā 20. maija gājienā līdz okupācijas piemineklim, kuram biju viens no organizatoriem, vakar, lai arī nebiju organizatoru pulkā, sajutos ļoti patīkami.
Kādēļ velku paralēles? Ja 20. maijā mani iepriecināja brīži, kuros gājām garām acīmredzamiem Putina faniem, tad vakardien mani uzjautrināja noiešana gar stabiliem homofobiem. Šiem diviem tipāžiem ir tik daudz kas vērtību skalā kopīgs — vilkme uz pagātni, stagnāciju, kaut kādiem sevis nepierādījušiem “labākiem laikiem”, ciešanām, citādā nepieņemšanu un neatzīšanu.
Abos gājienos, kad soļojām garām šiem mentālās vieglatlētikas čempioniem, viņu acīs bija redzams izbrīns par to, ka viņi ir mazākumā. Ja velkam paralēles ar multeņu pasauli, tad var teikt, ka mērkaķītis viņu galvās pārstāja sist šķīvjus un tas bija viņu sejās redzams.
No vienas puses žēl, bet no otras baigi rēcīgi. Iedomājies! Tu dzīvo laikmetā, kur alksti pēc jaunā viedtālruņa, bet tanī pat laikā mentāli vairāk velc uz gadu, kad sievietēm bija liegts iet uz vēlēšanām. Manuprāt, ļoti rēcīgs koncepts!
Par konceptiem runājot… Man ir trakoti neizprotama ideja, ka kāds cilvēks var justies labāk, ja viņš kādam citam aizliedz mīlēt. Es vienkārši to nespēju savā galvā sagremot. Ja vēl kāds nesaprata manu domu, tad varu nolaisties līdz homofobu līmenim un paskaidrot. Mierīgi.
Mīļie domas dižgari, vai neesat iedomājušies, ka varat tāpat dabūt savu ikgadējo seksu, jo sieva/vīrs Jums biežāk nedod, neatkarīgi no tā, ar ko kāds cits cilvēks pat ne guļ, bet draudzējas? Vēl nesapratāt? Varu paskaidrot mazliet sīkāk, nav problēmu.
Es aizvakar pabučojos ar vienu draudzeni, vakar biju Praidā, šodien ar to pašu draudzeni vēl joprojām vēlos pabučoties. Kaut kā nepārvērtos par geju… Kāds pārsteigums!
Bet, būsim godīgi, visi, kuri iet Praidā vai to skatās no malas, vai atbalsta tās idejas, kuras tur tiek paustas — šie cilvēki automātiski nekļūst par gejiem, viņi visi ir lesbietes! Es to zinu, jo esmu pats ar savām acīm redzējis un uz savas ādas izbaudījis! Vairākās attīstītās Eiropas valstīs šiem cilvēkiem, tāpat kā man, Pasaules Lesbiešu Organizācija iedod “lesbietes talonu”, tikko viņu galvā ir iezagusies doma, ka Civilās savienības likums ir feina ideja.
Par idejām runājot… Pēc Praida, kā arī ikdienā arvien vairāk saņemu naidpilnas ziņas un komentārus no reliģioziem ekstrēmistiem, ka degšu ellē, dabūšu “gejbakas”, esmu “galvā slims atejists” utt. Jautājums — kā šo ideju, ka Dievs ir par mīlestību un labo, šie cilvēki pielieto praksē?
OK, varbūt Dievs ir taisnīgs un katrs saņem pēc nopelniem, bet tad aicināšu šos cilvēkus neliekuļot un iet līdz galam! Vecajā Derībā ir teikts, ka Dievs reiz pavēlēja diviem lāčiem saplosīt 42 bērnus, jo viņi ierēca par plikpauri. Manuprāt, lieliska audzināšanas prakse arī mūsdienām!
Starp citu, ja nu kāds saprāta guru vēlēsies man iebāzt sejā argumentu “puikiņ, nedaudz vairāk izglītojies reliģiju un ticības jautājumā”, tad atgādināšu, ka šādi pārmetumi ir publiskās diskusijās izteikti arī Ričardam Dokinsam un Semam Herisam. Netici? Vai nu iegūglē no sava viedtālruņa, vai nu pavaicā Dievam (galvenais, īstajam).
Šo es vēlētos nobeigt ar apgalvojumu, ka reliģijas nav nekāda svētā govs, par kuru nedrīkstētu jokot, kritizēt vai komentēt. Ir pat ieteicams par svētajiem tēviem parēkt vai viņus kritizēt, piemēram, kad Francijas katoļu baznīcas garīdznieki kopš 1950. gada ir seksuāli izmantojuši vismaz 216 000 bērnu (https://www.lsm.lv/.../francijas-katolu-baznica.../) vai Zbigņevs Stankevičs kā īsts vecis nolēmis visiem publiski paziņot, ka rašistu izvarotās Ukrainas sievietes nedrīkstētu taisīt abortu (https://twitter.com/delfilv/status/1514567903873482759...).
Noslēgumā visiem homofobiem, ekstrēmistiem un citiem naidpilniem cilvēkiem es vēlētos uzdot tikai 3,5 jautājumus. Drīkst arī neatbildēt.
1) Kāda ir sajūta, kad Jūs redzat, ka ar katru dienu, katru jauno paaudzi Jūsu naidpilnās idejas arvien ātrāk izmirst kā dinozauri?
2) Kāda ir sajūta, kad manā un man līdzīgi domājošo pusē ir Hjū Džekmens, Fredijs Merkūrijs, Lady Gaga, Beyonce, sers Eltons Džons un daudzi citi, kamēr Jūsu pusē ir Putins un kaut kāds Šlesers ar saviem pajoļiem?
3) Vai Jūs apzināties, ka okupācijas pieminekļa nojaukšanas gājienu panāca rašisti, kuri ar savām izdarībām vienkārši izbesīja tolerantos, saprātīgi domājošos cilvēkus, kā arī Praida gājienu izprovocēja homofobi? Vai jūs apzināties, ka esat doktori frankenšteini, kuri paši ir radījuši kaut ko, ko Jūs savā pasaulē definējat kā briesmoni?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
