Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmumu “Par publiskās apspriešanas procedūras izsludināšanu koku ciršanai nekustamajā īpašumā Jāņa Daliņa ielā 2 un Dīvaliņa ielā 17, Valmierā, paužam savu viedokli un ierosinājumus par plānoto koku ciršanu.
[1] Konceptuāli atbalstām Valmieras pilsētas pašvaldības ieceri Valmierā realizēt vieglatlētikas manēžas būvniecības projektu, tādā veidā rūpējoties par iedzīvotāju veselību un sporta attīstību Vidzemes reģionā.
[2] Neskatoties uz iepriekš minēto, Sabiedrības iniciatīvas centrs vērš Valmieras pilsētas pašvaldības uzmanību, ka manēžas būvniecība un koku izciršana pieļaujama, vien izpildoties virknei nosacījumu:
[2.1.] Pirmkārt, Valmieras pilsētas pašvaldībai jāpārliecinās un jāgarantē, ka izcirsti tiek tikai tie koki, bez kuriem vieglatlētikas manēžas būvniecība nebūtu iespējama. Tātad pirms manēžas būvniecības ir rūpīgi jāpārdomā, vai manēža būvējama tieši šajā vietā. Varbūt ir iespējams to būvēt kādā citā vietā, kur dabai tiktu nodarīts mazāks kaitējums. Ja citā vietā manēžas būvniecība nav iespējama, tad jānodrošina, ka izcirsti tiek tikai tie koki, kas patiešām nav savienojami ar manēžas būvniecību. Valmieras pilsētas pašvaldībai jāspēj pamatot katra koka izciršanas nepieciešamību.
[2.2.] Ja koku ciršana ir nenovēršama, tad tas jādara, stingri ievērojot dabas aizsardzības intereses (ne tikai formālās prasības), piemēram, kokus necērtot putnu ligzdošanas laikā. Par konkrētu dabas aizsardzības prasību ievērošanu pirms ciršanas jākonsultējas ar dabas aizsardzības ekspertiem.
[2.3.] Koku ciršana pieļaujama tikai tajā brīdī, kad Valmieras pilsētas pašvaldībai ir 100% droša garantija, ka vieglatlētikas manēžas būvniecības būvniecībai ir pietiekami finanšu līdzekļi. Nav pieļaujama situācijas atkārtošanās, ka vispirms tiek nocirsti koki un pēc tam tiek secināts, ka projekta realizācija nav iespējama. Ilustrācijai piemērs no nesenas vēstures: Valmieras pilsētas pašvaldība 2010.gadā pieņēma lēmumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Koku ciršana tika pamatota ar stadiona attīstības vīziju, norādot, ka tiks izveidoti papildu stadiona skrejceļi, mešanas disciplīnu iesildīšanās sektors, līdz 2010.gada vasarai tika arī apsolīts uzbūvēt bērnu rotaļu laukumu u.c. Rezultātā tika izcirsti vairāk nekā 400 koku, bet no apsolītā nekas tā arī netika realizēts. Tikai pēc 3 gadiem no visa apsolītā tika uzbūvēts neliels bērnu rotaļu laukums. Rodas retorisks jautājums, vai viena neliela rotaļu laukuma dēļ bija jāizcērt vairāk nekā 400 koku un jāiznīcina 20.gadsimta 30.gados Latvijas aizsargu mērķtiecīgi veidotie ozolu un liepu stādījumi, turklāt darot to bez sabiedriskās apspriešanas. Par šo lietu joprojām notiek tiesvedība Administratīvajā apgabaltiesā (lieta Nr. A420796110). Šādas situācijas atkārtošanās nav pieļaujama. Koku ciršana pieļaujama tikai tad, ja ir pilnīga skaidrība par projekta realizēšanas termiņiem.
[2.4.] Koku ciršanas pakalpojuma iepirkumam un īstenošanai jābūt caurspīdīgai un jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām. Nav pieļaujams, ka koki tiek izcirsti lielākā apjomā, nekā tas iecerēts. Turklāt iegūto kokmateriālu atsavināšanai jānotiek par iespējami augstāku cenu, kā to paredz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants. Koku izciršana pieļaujama sabiedrības interešu, nevis atsevišķu indivīdu finansiālo interešu vārdā. Nav pieļaujams, ka atkārtojas 2010.gada notikumi, kad ar Valmieras pilsētas pašvaldības ziņu šajā pašā Jāņa Daliņa stadionā tika izcirsti un bez pēdām pazuda vairāki desmiti ozolu. Turklāt pirms koku ciršanas tika plānots, ka no izcērtamajiem kokiem 60% apmērā tiks iegūta papīrmalka. Nav saprotams, kādu interešu vadīti, iegūtie kokmateriāli vēlāk 100% apmērā tika norakstīti malkā. Šāda Valmieras pilsētas pašvaldība līdzšinējā rīcība rada pamatotas bažas par tās vēlmi rīkoties sabiedrības interesēs. Tādēļ aicinām sabiedrību detalizēti informēt par katru pašvaldības lēmumu saistībā ar paredzēto koku izciršanu un izvairīties no apšaubāmām darbībām, organizējot iepirkuma un koku atsavināšanas procedūras.
[2.5.] Valmieras pilsētas pašvaldībai jānodrošina mehānisms, kā tiek kompensēts dabai nodarītais kaitējums koku izciršanas rezultātā. Lai to izdarītu, vispirms ir jāapzinās dabas daudzveidības vērtība. Ir kategoriski nepieņemami, ja dabas daudzveidības samazinājums tiek “kompensēts” ar formālām vides aktivitātēm – dažu ātraudzīgu koku iestādīšanu un “angļu mauriņa” iesēšanu. Tas nenoliedzami labi izskatās preses un TV kameru priekšā, bet ir jāapzinās, ka tam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību. No dabas aizsardzības viedokļa raugoties, gandrīz simtgadīgu ozolu audžu izciršana un aizstāšana ar priedēm un zāles iesēšanu ir bezjēdzīga. Tāpēc aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību vairāk koncentrēties uz esošo dabas vērtību saglabāšanu, jo to iznīcināšanas gadījumā, to atjaunošana vairs nebūs iespējama.
[3] Papildus aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību pievērst uzmanību konkrētā projekta apbūves blīvumam un minimāli nodrošināmai brīvajai (zaļajai) teritorijai, kā to paredz Valmieras pilsētas apbūves noteikumi. Noteikumi paredz, ka apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 70%, kas, ļoti iespējams, šajā gadījumā tiek pārkāpts. Bažas rada arī paredzētais stāvvietu daudzums, kas varētu būt nepietiekams. Apsverama būtu stāvvietu izvietošana zem manēžas, tādā veidā samazinot apbūves blīvumu un radot iespēju atstāt vairāk zaļās zonas.
Apkopojot visu iepriekš minēto, informējam, ka pēc būtības atbalstām vieglatlētikas manēžas būvniecību Valmierā. Tomēr līdzšinējā Valmieras pilsētas pašvaldības darbība saistībā ar koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā rada bažas par dabas aizsardzības interešu ievērošanu. Tādēļ aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību pēc būtības ņemt vērā sabiedrības viedokli un neuztvert šo apspriešanu tikai par formālu procedūru. Pirms koku izciršanas jābūt pilnīgai pārliecībai un resursiem projekta realizācijai. Nav pieļaujams, ka Jāņa Daliņa stadions otro reizi dažu gadu laikā tiek bezjēdzīgi izpostīts.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
