Par plānotajām izmaiņām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā: birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus
Aivars Strakšas01.08.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Sākumā par pozitīvo. Pirmkārt, ir labi ja tiek atzīts, ka valsts uzņēmumu pārvaldība klibo un ir vismaz demonstrēta vēlme kaut ko sakārtot. Otrkārt, ir labi arī tas, ka akcionāram, šajā gadījumā valstij, tiek palielināta un, kā saprotu, arī konkretizēta loma valsts uzņēmumu pārvaldībā.
Tagad par ne tik pozitīvo. Pirmkārt, par atbildību. Valsts uzņēmums atšķiras no privātā uzņēmuma ar to, ka kapitāldaļu pārvaldītājs lemj nevis par savu, bet publisko līdzekļu apsaimniekošanu.
Jāakcentē, kāda ir kapitāldaļu turētāja atbildība par nesaimnieciskiem/kļūdainiem/savtīgiem lēmumiem. Šobrīd atbildības nav nekādas. Ne valsts sekretārs, ne ministrs nenes nekādu atbildību par savai ministrijai pārvaldībā nodoto uzņēmumu rezultātiem. Iejaukties uzņēmumu darbā tieši vai netieši grib, taču atbildība paliek tikai uzņēmuma valdes un padomes locekļiem.
Skandālu saknes parasti nāk no ministru birojiem, taču atbildības nekādas. Piemērs: Satiksmes ministrija un AirBaltic, Rail Baltica, kā arī Latvijas dzelzceļa pārvaldība Linkaita laikā.
Dzelzceļa gadījumā, neskatoties uz to, ka MK bija apstiprinājis indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras plānu, tas netika izpildīts, tika pazaudēti apmēram 400 miljoni eiro ES naudas un nekādas atbildības. Ministrs esot tā gribējis. Ir arī citi piemēri. Ministram un valsts sekretāram ir jābūt noteiktai atbildībai. Vai arī noņemtas tiesības kaut ko gribēt.
Otrkārt, valdes un padomes locekļu iecelšanas kārtība vismaz neprivatizējamajās valsts kapitālsabiedrībās ir jāmaina. Ir jāizbeidz māžošanās ar konkursiem, jo iepriekšējie rezultāti rāda to, ka tāpat tiek ievēlēti vajadzīgie cilvēki. Turklāt katra tāda valdes/padomes locekļa nokonkursēšana maksā bargu naudu. Kādreiz tāds konkurss izmaksāja ap 30 tūkst. eiro.
Rēķinām paši. Vēl sliktāk ir tas, ka neviens neuzņemas atbildību par izraudzītajiem. Pareizāk būtu šo kompetenci piešķirt MK. Tad MK ir arī atbildīgs par izvēli. Arī sabiedrība paspētu bilst kādu vārdu.
Treškārt, ideja aizliegt uz laiku iecelto kapitālsabiedrības amatpersonu apstiprināšanu amatā atkārtoti ir kaitnieciska. Ja kāds valdes un padomes loceklis veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem, jāļauj viņam strādāt. Tik bieži nesanāk atrast piemērotu vadītāju. Kļūdu ir vairāk nekā veiksmes stāstu. Nepārapstiprināt labu vadītāju un paļauties uz labu laimi, ka nākošais arī spēs tikt galā ne sliktāk, ir vienkārši dumji. Var, protams, noteikt laika ierobežojumu, teiksim, 10 gadi, taču mainīt bez vajadzības nav lietderīgi.
Ceturtkārt, birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus. Jāizvairās no pašreizējās tradīcijas, kad cilvēki ar zemāku kompetenci MK un ministrijās stāda taktiskā plāna uzdevumus uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir būtiski augstāka kompetence. Militārā valodā runājot, MK un ministrijām ir jānorāda kāda augstiene ir jāieņem, taču, kā to izdarīt, jāļauj uzņēmumu valdēm.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
