Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par oligarhiem un medijiem

Uldis Salmiņš
20.10.2017.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem, kam var nākties stāties KNAB vai Saeimas komisijas priekšā un ļauties nopratināšanai, vispirms iesaku doties sniegt interviju žurnālam Ir. Tas noteikti uzlabos spēju komunicēt ar izmeklējošiem deputātiem, kā arī veicinās pārrunu vešanas prasmes biznesā un ģimenē.

Lūdzu, pastāstiet, kādēļ jūs esat blēdis. Ziniet, neesmu blēdis. Kas jūs pamudināja nākt klajā ar šādu blēža grēksūdzi? Neuzskatu to par grēksūdzi… Pastāstiet, kā bija toreiz, kad jūs, visi blēži kopā bijāt sanākuši. Kas tur vēl sēdēja pie galda? Nu, nevēlos par to stāstīt… Kāpēc jūs neesat atklāts? Ko jūs teiksiet saviem bērniem, kad viņi prasīs – kādēļ jūs esat tāds blēdis un piedalījāties valsts nozagšanā?

Un vispār jūs esat ne tikai blēdis, bet arī muļķis. Ko jūs lienat tur, kur jums nav jālien? Es pati atceros jūs sapulcē toreiz sakām, ka esat muļķis. Kāpēc jūs, tāds muļķis, vispār kaut ko darāt?

Nav tā, ka biju pārsteigts par šādu attieksmi. Ir cīnās pret oligarhiem frontes pirmajās rindās, un tie, kas sēdējuši pie viena galda ar valsts nozadzējiem, ir sodāmi. Melni krāsots virsraksts no ļaundaru atmaskošanas repertuāra, bildes drūmākas, kā administratoram Sprūdam uz izolatoru ejam… (esmu visumā pozitīvs cilvēks, un Ir fotomeitenei smaidīju, cik jaudas…)

Vien brīnos par viņu loģiku. Šķiet, rīkojoties nedaudz apdomīgāk, Ir žurnālistiem būtu iespēja gan uzzināt šo to vairāk no manis, gan arī iedrošināt vēl kādu vērtīgu avotu nākt un viņiem ko izstāstīt. Tagad iznāca čiks. Guntis Bojārs ar Aizliegto paņēmienu varētu gūt krietni labākas sekmes oligarhu tvarstīšanā, iesūtot tur kādu praktikantu – aģentu. Norakstu šādu Ir komandas paviršību uz steigu, jo intervija tapa pēdējā brīdī, dienā, kad materiāls jau nododams tipogrāfijai.

Par oligarhiem

Vai oligarhi būtu jābāž aiz restēm? Ir redakcija par to ir pārliecināta. Indra Sprance man apgalvo – ja viņi izspruks sveikā, nākamajiem tas kalpos par iedrošinājumu atkal ņemt un nesodītiem brutālā veidā ietekmēt medijus.

Nevēlos šādai nostājai piekrist. Cik manas juridiskās zināšanas ļauj spriest, diez vai viņus izdosies iesēdināt, vismaz par mediju ietekmēšanas epizodēm, kaut arī tas nodarījis milzu kaitējumu gan mediju videi, gan sabiedrībai kopumā. Manā skatījumā oligarhiem un visiem, kuri kaut kad nākotnē iedomāsies viņu ceļu atkārtot, vislabākā mācība ir tā, ko viņi jau patlaban saņem, lielā mērā pateicoties žurnālistiem, t.sk. Ir.

Neklājas viņiem viegli, kad ģimenes locekļi, nesenie draugi, partneri, padotie un visa sabiedrība uzzina, kādus darbus viņi darījuši Rīdzenē, Dienā un citur. Demokrātiskā valstī žurnālistus nav iespējams pakļaut savai gribai, lai cik tā būtu spēcīga un pieejamie resursi apjomīgi. Žurnālistus šāda cīņa padara tikai stiprākus. Kritiskos brīžos viņiem nāk talkā arī Valsts prezidents, rosinot parlamenta atlaišanu.

Nav tā, ka oligarhi būtu viscaur ļauni un melotu vienā laidā. Piemēram, Šķēle, atbildot man bez prozaiskuma, nepasaka nevienu nepatiesu vārdu. Man tiešām nebija spēju ieviest Šķēles rosinātos taupības pasākumus un likvidēt norādītās štata vienības redakcijā. Taisnība, ka “siltajā vietiņā” atrados pārlieku ilgi, man pašam bija līdzīga sajūta.

Ne man vienam, arī citi kolēģi Dienā šajā periodā nāca uz darbu bez entuziasma. Taisnība par radio – gan man, gan radio kolektīvam un visiem klausītājiem tas ir uz labu, ka valdē nestrādās neviens ar oligarhu Šķēli saistāms darbinieks. Par bērniem arī ekspremjeram jāpiekrīt, nevajag viņus pīt iekšā savās lietās. Noteikti centīšos sarūpēt junioriem mierīgāku dzīvi, nekā viens otrs oligarhs pratis savējiem.

Lembergs, reaģējot uz manu blogu, pamatoti norāda, ka saņemt 100 miljonus par 1/3 Krājbankas akciju ir stāsts par labajām fejām un laumiņām. Piekrītu, jo šeit runa ir par 100% kapitāla vērtību. Iespējams, Lembergam caur Ventspils uzņēmumiem piederošā trešdaļa būtu bijusi vērtīgāka, ja savulaik viņi nebūtu bloķējuši bankas kapitāla palielināšanu, kas ļautu Krājbankai veiksmīgāk attīstīties un saglabāt tās sākotnējo tirgus daļu.

Manis minētais skaitlis 100 miljoni var šķist liels arī par visiem 100% salīdzinājumā ar bankas tā brīža kapitāla rādītājiem, tomēr jāatceras, ka pirmskrīzes gadi bija pilni straujas izaugsmes cerību un dažādu aktīvu vērtība šai laikā tika vērtēta optimistiski. Piemēram, Parex īpašnieki savu banku vilcinājās pārdot pat par miljardu. 100 miljoni arī atbilst “cauruma” izmēram, kuru Antonovs īsā laikā izveidoja Krājbankā atbilstoši tehnikai, kad iegādājamā uzņēmuma aktīvi netieši tiek izmantoti pirkuma finansēšanai.

Ja Lembergs tā saka, droši vien Antonovs par banku maksāja ar pārskaitījumu pret pavadzīmi, klāt tur neesmu bijis. Atminoties Antonova un viņa rokaspuišu darbošanos, raksturīgi tas viņiem gan nebūtu. Pieņemu, ka FKTK un Latvijas Banka šīm lietām ir rūpīgi sekojuši.

Protams, gadās Lembergam šo to piemirst. Krājbankas akcijas pārsimt tūkstošu vērtībā (ap 3% kapitāla) vienubrīd viņam piederēja pilnīgi oficiāli kā privātpersonai, bet tas ir niecīgs daudzums, ja salīdzina ar ikdienā atrodošos skaidras naudas apjomu viņa darba kabinetā. To var piemirst. Arī to, ka Šlesers kaut kad par Dienu zvanījis, jo mediju īpašnieku un redaktoru mainīšana šiem kungiem ir ikdienas rutīna.

Oligarhi ir darījuši arī labu. Ne Soross, ne Vītolu labdarības fonds vai jebkurš cits atjaunotās Latvijas vēsturē nav sniedzis tādu finansiālu ieguldījumu jurisprudences nozares attīstībai kā Lembergs. Varu derēt, ka visa juristu aroda cunfte gauži apraudās to brīdi, kad tiesa pieņems galīgo spriedumu Lemberga lietā. Paradoksāli, bet arī sabiedriskie mediji, pateicoties oligarhu “uzbrukumam” Dienai, ir kļuvuši stiprāki. Daudzi Dienas skolu izgājušie žurnālisti ir pievienojušies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio komandām, sniedzot ieguldījumu labāko raidījumu tapšanā.

Par medijiem

Runājot par mediju vides ietekmēšanu, būtu šauri reducēt visu uz oligarhiem. Atcerēsimies, ka viņi jau vairākus gadus, varbūt neskaitot Lembergu, aktīvu pozīciju valsts pārvaldē neieņem.

Ko dara mūsu valsts institūcijas un amatpersonas?

Piemēram, mēs visi zinām, ka ceļu kvalitāte Latvijā ir vāja. Tā vietā, lai attiecīgās iestādes visus resursus fokusētu ceļu lāpīšanai, tās izdala budžetus PR pasākumiem, lai medijos vēstītu par asfaltliešanas sasniegumiem. Un satraucas, ja kāds vēlas norādīt, ka ceļš tomēr ir bedrains. Līdzīgu stāstu netrūkst. Rezultātā virkne mediju sabiedrībai pūš miglu acīs, stāstot par iestāžu “labajiem darbiem”, jo nevar iztikt bez “piešprices” no šo institūciju PR budžetiem. “Medijpratīgi” lasītāji viņiem vairs netic, un tas ir tikpat postoši kā oligarhu manipulācijas.

Ņemsim pašvaldības. Dažas no tām sevi iedomājas esam par sabiedriskā medija funkcijas aizstājēju, drukā avīzes un gādā, lai iedzīvotāji tās lasītu, kaut par velti. Jo, raugi, ne visiem novada ļaudīm pietiekot naudiņas, lai avīzīti nopirktu.

Velkot paralēles, nav skaidrs, kādēļ Jelgavas mērs Rāviņš neražo desu un nedod jelgavniekiem bez maksas. Ne visi var atļauties Rimi pirkt desas luņķi. Tas būtu labs darbs, atvieglotu trūcīgāko jelgavnieku ikdienu. Desu rūpnieki varbūt protestētu, bet ko ražo tik dārgas desas?

Ir valstī arī gaiši prāti, kas saprot mediju vides svarīgumu, un nesen ar Kultūras ministrijas gādību Valsts reģionālās attīstības aģentūra mērķprogrammas ietvaros reģionu laikrakstu stiprināšanai piešķīra ap 200 tūkstošiem eiro. Šķiet, nav slikti, summa pat paliela izklausās.

Tomēr jāprasa – vai valsts politika neizskatās šizofrēniska, ja pašvaldības nesalīdzināmi lielākas summas novirza, lai šīs pašas avīzes nīdētu? Piemēram, Jelgavā Rāviņš no jelgavnieku naudas ap 400 tūkstošus eiro ik gadu tērē, lai izdotu bezmaksas pašvaldības laikrakstu, graujot vietējo neatkarīgo drukāto komercmediju. Vienā pašā Jelgavā tērē divas reizes vairāk, nekā valsts atvēl visu reģionu laikrakstiem kopumā. Kur skatās Valsts kontrole, kurai jāvērtē līdzekļu lietderīga izmantošana pašvaldībās? Vai Konkurences padomei šāda iejaukšanās tirgū šķiet godīga un pamatota?

Šeit nav runa tikai par Lemberga ZZS vai Saskaņas nostāju, arī vairumam Vienotības, NA, RA un citu partiju deputātu un pagastveču tāda kārtība šķiet pareiza. Kā viņi nesaprot, ka valsts reģionos drīz vairs nebūs ekonomiska pamata neatkarīgai un kvalitatīvai žurnālistikai. Kas aizpildīs brīvo telpu ar satura piedāvājumu pēc tam? Vai tie būs pašvaldību “informatīvo izdevumu” PR speciālisti? Varbūt tā saucamie “klikšķu zvejnieki”, kuri apšaubāmos interneta portālos izplata tikpat apšaubāmas ziņas? Drīzāk vietā nāks Vladimirs Putins ar Sputņik, kam netrūkst resursu satura ražošanai, un kuri izprot mediju lomu valsts politisko mērķu sasniegšanā daudz labāk, nekā mūsu priekšstāvji, kuri neredz tālāk par nākamajām vēlēšanām.

Taisnību nākas meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura pēc Bauskas Dzīves un Sorainen iesnieguma pieņēmusi prasību pret Latvijas valsti par šo situāciju. Jācer, ka tas uz labu.

Mans pirmais blogs ātri kļuva populārs sakarā ar košajām un skandalozajām oligarhu mediju aizkulišu detaļām. Domāju, ka rīkojos pareizi, to publicējot, kā arī piekrītot sniegt sev neērto interviju Ir, sabiedrība kopumā no šādas rīcības ir ieguvēja. Šis raksts nebūs tik bieži lasīts, bet manā skatījumā ne mazāk svarīgs, ar mērķi, lai politikas veidotāji, īpaši tie, kuriem teikšana par pašvaldību darbošanos mediju lauciņā, aizdomātos un pieņemtu attiecīgos lēmumus, negaidot pamudinājumu no Eiropas institūcijām.

Pārpublicēts no https://usalmins.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...