Par objektīvo, nepasūtīto „Delfu” rakstu saistībā ar Baltkrievijas AES un metro
Pietiek lasītājs11.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz satricinājumiem Baltkrievijas politikā, valsts vadība atsakās iet pa Eiropas tai uzlikto deindustrializācijas ceļu. Baltkrievijas valdība turpina ieguldīt resursus savas ekonomikas attīstībā, īstenojot jaunus rūpniecības, enerģētikas un transporta projektus. Piemēram, šonedēļ Baltkrievijā tika atvērta pirmā atomelektrostacija, un Minskā tika atvērta jauna metro līnija.
Tā kā panākumu laurus tik nozīmīgam notikumam kā jaunas atomelektrostacijas atvēršana uzņemas esošā valdība un prezidents Lukašenko, Eiropas demokrātiskajiem plašsaziņas līdzekļiem savos nepasūtītajos, objektīvajos rakstos dabiski nācās mest dubļus uz Baltkrievijas atomprojektu.
Viens no tiem bija DELFI raksts, kurā mums stāsta, ka Baltkrievijā, atverot atomelektrostaciju, tika fiksētas nopietnas tehniskas problēmas. Raksts vairākos garos punktos stāsta par it kā ļoti svarīgām šo nopietno problēmu detaļām, galu galā liekot mums secināt, ka Lukašenko neko nesaprot ne tikai par politiku, bet arī par atomelektrostaciju būvniecību.
Tīras nejaušības dēļ, protams, DELFI aizmirsa mums pateikt, ka atomelektrostacijas atvēršanas process ir nedaudz sarežģītāks, nekā tas varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. DELFI arī aizmirsa mums pateikt, ka politiskā sistēma valstī, kurā tiek atvērta atomelektrostacija, nekādā veidā neietekmē atomelektrostacijas tehniskās īpašības.
Šeit ir daži piemēri tam, kā problēmas, tostarp saistībā ar atomelektrostaciju atvēršanu, notika valstīs, kur pie varas asiņaina diktatora nebija.
Močovce, Slovākija. Trešā reaktora pabeigšana atomelektrostacijā Močovcē tika atlikta aptuveni 11 reizes.
Shin Hanul 1, Dienvidkoreja. 2018. gadā celtniecība tika pārtraukta par astoņiem mēnešiem sakarā ar bažām par zemestrīces drošības noteikumiem.
Angra-1, Brazīlija. Angra-1 cieta nepārtrauktas problēmas ar tvaika padeves sistēmu un dažos pirmajos gados pēc nodošanas ekspluatācijā 1982. gadā uz kādu laiku tika slēgta. Pirmās 15 gadus tās slodzes koeficients bija tikai 25%.
Kudankulama, Indija. 2 gadus pēc atvēršanas - mehāniska problēma lika vienam reaktoram izslēgties.
Cernavodă, Romania. To Greenpeace uzrakstīja 2009. gadā pirms Rumānijas atomelektrostacijas atvēršanas: "Greenpeace aicina Rumāniju atteikties no plāniem būvēt divus jaunus Candu-6 reaktorus Cernovodā. Nesen publicētajā Greenpeace ziņojumā tika konstatēts, ka Kanādas reaktora konstrukcija ir nedroša un pārāk bīstama, lai to varētu būvēt atbilstoši mūsdienu drošības standartiem. Otrais Cernavoda atomelektrostacijas bloks ceturtdienas rītā, 29. martā tika atvienots no nacionālās energosistēmas sakarā ar darbības traucējumiem elektrisko procesu sistēmā. Šis ir trešais tehniskais incidents Cernavodā mazāk nekā nedēļas laikā."
Faktiski ir daudz citu piemēru tam, kad atomelektrostacijas tika atvērtas ne bez problēmām. Par lielu nožēlu arī avārijas atomelektrostacijās nav nekas neparasts. Piemēram, kopš 2014. gada visā pasaulē ir notikuši 110 nopietni, oficiāli apstiprināti negadījumi saistīti ar atomenerģijas ģenerēšanu. 60% no visiem negadījumiem kopš 2014. gada ir notikuši brīvākajā, taisnīgākajā un demokrātiskākajā valstī pasaulē - ASV.
Nelaimes gadījumi, darbības traucējumi un problēmas atvēršanas laikā diemžēl ir dabiska gandrīz katras atomelektrostacijas darba sastāvdaļa. Valsts līdera politiskais kurss nekādā veidā neietekmē atomelektrostacijas tehnisko izmantojamību, lai arī kā DELFI necenstos mūs pārliecināt par pretējo.
Negadījumi atomelektrostacijās notiek neatkarīgi no tā, kurā virzienā valsts vadītājs skatās - uz rietumiem vai uz austrumiem. Pasaules statistikas dati par atomelektrostacijās darbību tam ir ļoti labs apliecinājums. Raksti, kas mums mēģina izskaidrot, ka nelaimes gadījumā var būt vainojama politiskā sistēma, ir smieklīgi un amatieriski.
Lai lasītāju apziņā pilnīgi nostiprinātu naidu pret visu, ko Lukašenko dara savas valsts attīstībai, teksta pašās beigās Delfi uzrakstīja dažus vārdus par jauno metro līniju Minskā, kas tika atvērta tikai pirms dažām dienām. Pēc autora domām mums vajadzētu interesēties par šīm ziņām, jo līnijas atvēršanas laikā «ne vienmēr atveras vagonu durvis». Šokējošas ziņas. Man personīgi ļoti paveicies, ka šo raksta daļu lasīju sēžot.
Kaut gan raksta autors norāda, ka ziņas par atomelektrostaciju un ziņas par metro nav saistītas, viņš joprojām raksta par abiem incidentiem vienā tekstā. Acīmredzot autors domāja, ka, jo vairāk neglītu ziņu par Baltkrieviju viņš ievietos vienā tekstā, jo labāk būs. Vēl viena ļoti laba raksta objektivitātes pazīme.
Bet visinteresantākais ziņās par bojātam vagona durvīm ir autora liekulības līmenis. Autors mums bojātas vagona durvis mēģina pasniegt kā kaut kādu grandiozu prezidenta Lukašenko transporta jomas neveiksmi.
Es neizslēdzu, ka šādu tekstu īstais uzdevums ir parādīt prezidentu Lukašenko kā muļķi, kuram viss krīt no rokām. Šāda kritika esošajām Baltkrievijas varas iestādēm būtu diezgan piemērota, ja tā nāktu no valsts, kas savus transporta projektus īsteno uz simt procentiem.
Bet Latvija nemaz nav tāda valsts. Rail Baltica ekonomiskā nepamatotība, simtiem miljonu eiro uz visiem laikiem aprakti Air Baltic, korupcijas skandāli ar Rīgas Satiksmi, nevērīga izšķērdība Ceļu policijas aprīkojuma iegādē, uz ceļiem bojāgājušo šokējoša statistika - tas ir tikai neliels saraksts ar transporta jomas katastrofām, kuras pēdējos gados ir sarīkojusi mūsu valdība.
Aplūkojot visus šos transporta “veiksmes stāstus”, mute neveras vainot Lukašenko par bojātām vagona durvīm. Un, ja godīgi, tad es vispār būtu gatavs visu mūžu izmantot sabiedrisko transportu ar bojātām durvīm, ja tikai ar transportu Latvijā visos līmeņos pārstātu nodarboties deģenerāti.
Bet autoram, kurš pats katru dienu dzīvo absolūtā transporta haosā, acīmredzot šajā jautājumā ir atšķirīgs viedoklis. Autors, kurš katru dienu ziņās redz negadījumu un bojāgājušo pasažieru attēlus, acīmredzot uzskata, ka nāves uz Latvijas ceļiem vai korupcija Latvijas sabiedriskā transporta iepirkumos ir sīkumi, kurus var neņemt vērā. Bojātas durvis Minskas metro - tieši šeit ir tas īstais transporta fiasko, acīmredzot domā šī nepasūtītā, objektīvā raksta autors.
Delfi raksts
Angra-1, Brazīlija
https://www.neimagazine.com/opinion/opinionbrazil-where-is-it-going-in-nuclear/
Kudankulama, Indija
Shin Hanul 1, Dienvidkoreja
https://asian-power.com/power-utility/news/korea-delays-completion-shin-hanul-1-2-nuclear-reactors
Močovce, Slovākija
Cernavodă, Romania
https://www.banktrack.org/article/cernavoda_nuclear_reactor_too_dangerous_to_build_says_new_report
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
